“Savilkt jostas”, pārskatīt valsts izdevumus un atteikties no liekā – šādi aicinājumi pēdējā laikā izskan arvien biežāk. Politiķi rosina vērtēt nevalstisko organizāciju finansējumu, vētīt valsts apmaksātus zinātniskos pētījumus, mazināt birokrātiju un pārskatīt citus valsts izdevumus. Bet vai laikā, kad taupīt tiek aicinātas teju visas nozares, par saviem tēriņiem vairāk nebūtu jādomā arī mūsu likumdevējam – Saeimai?

Ierakstu sērijā Latvijas Radio pievērsīs uzmanību parlamenta izdevumiem. Šajā reizē analizējam 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa kompensācijas. Nepilnu četru gadu laikā tajās no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro. Saeimas frakcijas uzsver, ka kompensācijas ir nepieciešamas, lai deputāti no visas Latvijas varētu pilnvērtīgi pārstāvēt savus vēlētājus, taču atzīst, ka sistēmu varētu pilnveidot. Savukārt eksperti uzskata, ka laikā, kad valstī tiek meklētas iespējas taupīt, politiķiem būtu jārāda priekšzīme un jāizvērtē arī pašu tēriņi. 

Minimālā alga Latvijā šogad ir 780 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir mazākā starp Baltijas valstīm un otra zemākā visā Eiropas Savienībā. Vidējā bruto darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1831 eiro, arī tā ir starp zemākajām Eiropas Savienībā.

Savukārt Saeimas deputāta mēnešalga šogad ir 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir aptuveni 5,6 reizes lielāka par minimālo algu un 2,4 reizes lielāka par vidējo algu valstī.

Liela daļa cilvēku Latvijā ik dienu mēro desmitiem vai pat simtiem kilometru uz darbu vai īrē mājokli citā pilsētā. Šos izdevumus viņi lielākoties sedz paši, jo darba devējiem to apmaksāt likums neuzliek par pienākumu. Savukārt deputātiem noteiktos gadījumos transporta un mājokļa izdevumus kompensē no valsts budžeta. To gan paredz īpašs regulējums.

Kompensācijas savulaik ieviestas, lai deputāti no attālākiem Latvijas reģioniem varētu strādāt parlamentā līdzvērtīgi tiem, kuri dzīvo Rīgā vai tās apkārtnē. Tās paredzētas, lai segtu izdevumus, kas rodas, pildot deputāta pienākumus, un to maksimālais apmērs ir atkarīgs no deklarētās dzīvesvietas – jo tālāk no Rīgas deputāts dzīvo, jo lielāku summu viņš var saņemt.

Cik tas izmaksā nodokļu maksātājiem? Analizējot Saeimas publiski pieejamos datus par 14. Saeimas deputātu kompensācijām no 2022. gada novembra līdz 2026. gada maijam, redzams, ka transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta kopumā izmaksāti vairāk nekā viens miljons eiro (1 062 895,86 eiro). No šīs summas aptuveni 635 tūkstoši eiro izmaksāti mājokļa izdevumu segšanai, bet 428 tūkstoši eiro – transporta.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem sasaukumiem kopējais kompensāciju apmērs būtiski nav mainījies – 13. Saeimā tas bija nedaudz mazāks par vienu miljonu eiro, bet 12. Saeimā sasniedza aptuveni 1,2 miljonus eiro.

Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti. No tiem transporta izdevumus kompensēja vidēji 43 deputātiem, bet mājokļa izdevumus – 28 deputātiem. Vienam deputātam vidēji mēnesī izmaksāti 512 eiro – aptuveni 306 eiro mājokļa un 206 eiro transporta izdevumu segšanai.

Kopumā deputātu kompensāciju izmantošanas paradumi būtiski atšķiras. Kamēr aptuveni puse tās neizmanto, citi transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta saņēmuši vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā – vairāk nekā 40 tūkstošus eiro (40 420,62 eiro) – 14. Saeimā saņēmusi Līga Kozlovska no Zaļo un Zemnieku savienības. Otrajā vietā ir Ramona Petraviča no “Latvija Pirmajā vietā”, saņemot aptuveni 37 tūkstošus eiro (37 099,07 eiro), un tad seko Līga Kļaviņa (36 469,77 eiro) no Zaļo un Zemnieku savienības ar 36 tūkstošiem eiro. Ceturtajā vietā ierindojas pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne, kompensācijās saņemot ap 36 tūkstošiem eiro (36 330,48 eiro), bet piektajā vietā “Jaunās Vienotības” deputāts Jānis Skrastiņš, saņemot aptuveni 35 tūkstošus eiro (34 603,22 eiro).

Rīgā mākslas galerijā „CUT ART” 31. jūlijā atklās jaunās paaudzes latviešu tēlnieka Roberta Bāliņa personālizstādi „Ilgas kā kulminācija”. Tajā mākslinieks vēsta par gaidīšanu – stāvokli, kad cilvēki iegrimst ilgās pārdomās par kādu iespējamo vai jau pagājušo notikumu. Tāpēc mākslinieks aicina baudīt tagadni jeb ceļu līdz vēlamajam. Un šo aicinājumu viņš parāda ar abstraktiem un vienlaikus, kā pats skaidro, cilvēkam līdzīgiem veidojumiem.

Bailes un baidīšana priekšvēlēšanu laikā strādā labi tāpēc, ka jebkurš lēmums, par ko balsot, ir emocionāls. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Būtisku loma ir informācijai sociālajos tīklos, ko cilvēki patērē.

"Ja netālu no mūsu robežām ir karš un mēs katru dienu dzirdam apsvērumus, ka arī Latvijai varētu uzbrukt; ja mēs dzirdam tajos pašos sociālajos tīklos, ka ir bijuši nepieņemami gadījumi arī iekšpolitikā, skaidrs, ka migrācijas dēļ. Cilvēki satraucas, jo sociālajos tīklos nenošķir, vai tas ir tepat uz vietas, vai arī tas ir kaut kur tālāk. Kairinājumi ir, un viņi atstāj, protams, iespaidu uz to, kā cilvēki uztver," analizē Ieva Strode.

"Migrācija ir viena no tām lietām, kas uztrauc cilvēkus. 2015. gadā, kad Latvijā bija burtiski daži bēgļi, piemēram, jautāja: kas jūs satrauc visvairāk, cilvēki spontāni nosauca šīs lietas. Migrācija kļuva pat svarīgāka nekā, piemēram, veselības aprūpe, bezdarbs. Tas ir būtisks kairinātājs. Un, protams, ka politiķi izmantos tos jautājumus, kas, viņuprāt, cilvēkus uztrauc. Piemēram, valodas jautājumu izmanto abas puses," turpina Ieva Strode.

No meža takām līdz kasešu lentēm – Monopolā iepazīstam mežkopi, dīdžeju un kasešu kolekcionāru Raimondu Mežaku.

Senās mūzikas ansamblis "Ældmusic" 31. jūlijā pulksten 20 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā atklās jaunu koncertu ciklu "Baroka antoloģija. Konfesijas", kas klausītājus iepazīstinās ar dažādu kristīgo tradīciju muzikālo mantojumu. Ansambļa dalībnieks, dziedātājs Ansis Bētiņš intervijā "Klasikai" atklāj, ka ideja par šādu ciklu radusies jau pirms gada, veidojot koncertu, kurā vienuviet satiktos dažādu konfesiju mūzika.

Pirmais koncerts būs veltīts katoļu tradīcijai, un tajā skanēs itāļu, franču, spāņu un poļu baroka komponistu darbi. Dziedātāja un diriģente Anastasija Kildiša atzīst, ka programma ļauj no jauna atklāt katoļu mūzikas daudzveidību: "Tik dažādās krāsās var atvērties katolicisms!" Tikām Ansis Bētiņš uzsver, ka senajā mūzikā notis ir tikai sākumpunkts: "Tās vienmēr ir tikai skelets." Cikla turpinājumā iecerēti arī protestantisma, anglikāņu un pareizticīgās mūzikas koncerti. 

Veselības aprūpē būtiskas pārmaiņas - valdības apstiprinātā slimnīcu tīkla reforma paredz pāriet uz trīs līmeņu slimnīcām.

Vai sabiedrībā tiešām vairojas naids un nesaticība?

Alūksnes novadā militāraja poligonā “Lācusils” 80 jauniešu pulcējušies Valsts aizsardzības mācības vasaras nometnē.

Polijā sašķēlusies lielākā opozīcijas partija "Likums un taisnīgum"; bijušais premjers Moraveckis veidos savu frakciju Seimā.

Pēdējā brīdī atcelts amerikāņu mūziķa "Pitbull" pilnībā izpārdotais koncerts Mežaparkā - rīkotāji kā iemeslu norāda tehniskās problēmas skatuves būvēšanas laikā.

Latvijas U-18 vīriešu basketbola izlase tieši šobrīd iesāk Eiropas čempionāta astotdaļfināla maču – šodienas pretinieki cīņā par vietu astotniekā Slovēnijas vienaudži.

Šodien, 29. jūlijā, ASV, dzimtajā Dienvidkarolīnas pavalstī zemes klēpī gulda senatoru Lindsiju Greiemu.„Prusaku Tautas partijas” jauda Indijā. Mežu ugunsgrēki ir jau ierasts vasaras tveices pavadonis Eiropā.

Aktualitātes analizē Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas insitūtas vecākais pētnieks un RTU Aizsardzības tehnoloģiju centra direktors, un Paula Markusa, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktore.

Šodien, 29. jūlijā, ASV, dzimtajā Dienvidkarolīnas pavalstī zemes klēpī gulda Lindsiju Greiemu, senatoru, vienu no ietekmīgākajiem un ārpolitikas procesos ieinteresētākajiem ASV likumdevēja pārstāvjiem un, cita starpā, pārliecinātu prezidenta Donalda Trampa sabiedroto. Greiems šķīrās no dzīves pēkšņi 11. jūlijā, 71 gada vecumā, kā tiek vēstīts, no aortas plīsuma, ko izraisījusi hroniska sirds un asinsvadu aterosklerotiskā kaite. Pagātnē gan Krievijas, gan Irānas propagandas rupori devuši mājienu, ka viņu valsts attiecīgie dienesti varētu mēģināt Greiemu novākt, taču, saskaņā ar varas iestāžu pausto, senatora aiziešanai ir dabiski iemesli.

Lindsijs Greiems absolvējis Dienvidkarolīnas Universitāti ar jurista diplomu un septiņus gadus dienējis ASV Gaisa spēku juridiskajā dienestā, tai skaitā kā Gaisa spēku galvenais prokurors Eiropā, sasniedzot pulkveža dienesta pakāpi. Saistība ar bruņotajiem spēkiem nepārprotami noteikusi arī senatora pastāvīgo interesi par militārās stratēģijas un drošības jautājumiem. 1994. gadā Greiems tika pirmoreiz ievēlēts ASV Kongresā, kur izpelnījās ievērību kā viens no toreizējā prezidenta Bila Klintona impīčmenta procesa virzītājiem. Kopš 2002. gada Lindsijs Greiems bija Senāta loceklis. Viņš bija plaši pazīstams kā aktīvs bruņošanās budžetu un amerikāņu globālās militārās klātbūtnes aizstāvis, pārliecināts NATO alianses piekritējs. Viņš bija arī viens no tiem tālredzīgajiem Rietumu politiķiem, kurš atdzimstošā Kremļa impēriskuma draudus saskatīja jau kopš Krievijas agresijas pret Gruziju 2008. gadā un uzstāja, ka Putina režīms ir jāapvalda no spēka pozīcijām. Izraēlā, Ukrainā, arī Baltijas valstīs Lindsiju Greiemu piemin kā šo valstu uzticamu draugu un atbalstītāju.

Vērienīgākās atvadu ceremonijas vakar notika Vašingtonā – atvadīšanās Kapitolija ēkā un bēru dievkalpojums Vašingtonas Nacionālajā katedrālē. Katedrālē atvadu runu teica arī prezidents Tramps, nodēvēdams Greiemu par „leģendu” un „Senāta gigantu”. 2016. gada vēlēšanu kampaņas laikā Trampam nācās uzklausīt no aizgājēja daudz netīkama, taču vēlāk abi kļuva par ciešiem sabiedrotajiem. Atvadu ceremonijā Kapitolijā Senāta vairākuma frakcijas vadītājs Džons Tūns pauda, ka aizgājējs pret savu likumdevēja darbu izturējies tik nopietni kā neviens, taču bijis arī nepārspējams, radot ap sevi jautrības un atbrīvotības gaisotni. Atvadīties no Lindsija Greiema ieradušies, starp citiem, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Zelenskis vakar ticies ar Trampu Baltā nama Ovālajā kabinetā, un pēc šīs tikšanās vēlreiz izskanēja informācija par iespējamu pretgaisa aizsardzības sistēmas „Patriot”raķešu ražošanas licences piešķiršanu Ukrainai.

Indijas politisko veidojumu „Prusaku Tautas partija” raksturo kā politiskās satīras kustību. Tā radās šī gada maijā, kad Indijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Surja Kants nievājoši izteicās par jauniem ļaudīm, kuri aktīvi pauž viedokli sociālajos tīklos un medijos, kā arī iesniedz attiecīgus pieprasījumus varas iestādēm. Kants pierakstīja šai jauno ļaužu kopībai sociālu parazītismu un salīdzināja viņus ar prusakiem.

Neuzmanīgā frāze izraisīja plašu rezonansi, un šādā noskaņojumā tapa publiskās komunikācijas stratēģa Abidžīta Dipkes iniciatīva – soctīklu politiskā kustība „Prusaku Tautas partija”. Nosaukums nepārprotami kariķē premjerministra Nerendras Modi vadītā spēka – Indijas Tautas partijas nosaukumu.

Jau mēnesi vēlāk „prusaki” parādīja konservatīvajai varai savu politisko jaudu. Par iemeslu kļuva maija sākumā notikušā centralizētā medicīnas studiju iestājpārbaudījuma rezultātu anulēšana. Šis iestājpārbaudījums ir vispieprasītākais Indijā, un rezultātu atcelšana atstāja neziņā miljoniem reflektantu. Kā tiek ziņots, 12 jaunieši psiholoģiskās spriedzes dēļ izdarījuši pašnāvību. Jūnija sākumā, „prusaku” kustības aicināti, Deli ielās izgāja pirmie protestētāji. Sākumā premjerministra Modi valdība nepievērsa tiem uzmanību, taču pulcēšanās nerima, līdz jūlijā sasniedza jau desmitus tūkstošu dalībnieku.

Galvenās prasības bija izglītības ministra Dharmendras Pradhana demisija, nozīmīgas izglītības sistēmas reformas un kompensācijas tiem, kuriem nodarījis kaitējumu lēmums par pārbaudījuma rezultātu atcelšanu. Protestiem pieslēdzās vairākas studentu organizācijas un opozīcijas partijas. Kritiskais lūzuma punkts iestājās 20. jūlijā, kad policija galvaspilsētā Ņūdeli neļāva protestētāju gājienam pietuvoties parlamentam, laižot darbā nūjas un asaru gāzi. Protestētāji par atbildi apmētāja policistus ar akmeņiem. Vairāki desmiti protestētāju tika ievainoti, varas iestādes ziņo par cietušajiem arī policijas pusē.

Policistu brutalitāte izraisīja pretēju efektu, un protesti tikai vērsās plašumā, aptverot arī citas pilsētas. Acīmredzot varas virsotnē saprata, ka ar „prusakiem” nav joki, un nolēma upurēt vienu no premjerministra uzticamajiem līdzgaitniekiem, izglītības ministru Pradhanu – 25. jūlijā viņš paziņoja par savu demisiju. Šis ir pirmais tāds gadījums divpadsmit gadus ilgajā premjerministra Modi un viņa partijas varas periodā. Diemžēl no vairākām Indijas pavalstīm pienāk ziņas, ka varasiestādes, par spīti agrāk solītajam, arestējušas vairākus desmitus protestu dalībnieku. Kustība piedraudējusi, ka var atkal aicināt jaunatni ielās.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Mežu ugunsgrēki ir jau ierasts vasaras tveices pavadonis Eiropā, un šomēnes tādi jau masveidā plosās vairākos Francijas un Spānijas reģionos.

Francijā visvairāk cietis dienvidrietumos esošais Žirondas departaments, kur uguns pietuvojusies tā centram, Francijas devītajai lielākajai pilsētai Bordo. Uguns strauji izplatījusies, postot mežus un laukus Francijas slavenajā vīna reģionā, un mazāk nekā četrās dienās izdedzinājusi vairāk nekā 420 kvadrātkilometrus, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Parīzes teritoriju.

Savukārt Spānijā skarti centrālie un austrumu reģioni, tai skaitā Spānijas galvaspilsētas Madrides apkaime. Spāņu iestādes ziņo, ka atsevišķi mežu ugunsgrēki reģionos ārpus Madrides kopumā ir izpostījuši aptuveni 770 kvadrātkilometrus. Dažos reģionos fiksēta arī ugunsvētru veidošanās, kas ir ekstremāla parādība, kad ugunsgrēka radītais karstums izraisa spēcīgas gaisa plūsmas, kas uztur un pastiprina degšanu. Šādos apstākļos ugunsgrēki var kļūt ievērojami grūtāk kontrolējami, radot papildu apdraudējumu gan glābšanas dienestiem, gan apkārtējām apdzīvotajām vietām.

Ugunsgrēku rezultātā ir pieaugušas bažas par gaisa kvalitāti blakusesošajos Spānijas un Francijas reģionos. Abas valstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli un evakuējušas vairāk nekā 330 000 cilvēku; vairākos reģionos slēgti autoceļi un pārtraukta satiksme. Ugunsgrēku dzēšanā iesaistīti tūkstošiem ugunsdzēsēju, militārpersonu un brīvprātīgo. Francija un Spānija lūgušas palīdzību citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, aktivizējot bloka civilās aizsardzības mehānismu. Šī mehānisma ietvaros uz skartajiem reģioniem nosūtītas specializētās ugunsdzēsības lidmašīnas un citu tehnika.

Meteorologi norāda, ka ugunsgrēku izplatību veicina ilgstošais karstuma vilnis un sausums, kas pēdējos gados Eiropā vasarās novērojams arvien biežāk. Šī vasara tiek raksturota kā šai ziņā ekstrēma – jūnijs bijis karstākais novērojumu vēsturē. Tiek prognozēts, ka līdzīgi karsta būs arī atlikusī vasaras daļa. Eiropas Komisijas Apvienotais pētījumu centrs jau prognozējis, ka šīs vasaras klimatiskie apstākļi negatīvi ietekmēs graudaugu ražas apjomu.

Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.

Politiķi atkal atgriezušies pie diskusijas par valsts finansētiem zinātniskiem pētījumiem un vairāku lietderība valsts ekonomikai tiek apšaubīta, īpaši humanitārajās jomās. Kur ir robeža starp akadēmisko brīvību pētāmo jautājumu izvēlē un politiķu norādēm – kas ir un kas nav lietderīgs pētījums? Vai paši zinātnieki pietiekami sabiedrībai skaidro sava darbu rezultātus un vai visiem pētījumiem ir jāsniedz praktisks pielietojums mūsu ikdienā? 

Diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Oskars Teikmanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.