Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona krīzes dēļ no amata atkāpusies "Rīgas namu" padome. Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange saņēmis abu "Rīgas namu" padomes locekļu iesniegumus par atkāpšanos no amata no 30. jūnija. Izpilddirektors pieņēmis lēmumu no 1. jūlija iecelt uzņēmuma padomē kā pagaidu locekļus Imantu Paeglīti un Rodžeru Grigali.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") atzinīgi vērtē "Rīgas namu" padomes atkāpšanos, sakot, ka tā uzņēmusies atbildību par nepadarīto. Kleinbergs norādīja, ka redzot trūkumus mērķtiecīgā tirgus sakārtošanā. Viņš pauda neizpratni par to, ka "uzņēmums, kam uz konta ir 10 miljoni, nevar sakārtot" elementāras lietas.

Rīgas mērs uzsvēra, ka bija septiņi gadi laika sakārtot vietu, kur pārcelties Gaļas paviljona tirgotājiem, jo bija zināms, ka tas būs jāslēdz. Rezultātā tirgotāju pārvākšanās notika sasteigti. Tirdzniecības vietas pašlaik ir krietni mazākas, kā arī darbs ir apgrūtināts, jo saldētavas ir tālu no tirdzniecības vietām. 

Atbildot uz jautājumu par iespējamu politisko atbildīgo, Kleinbergs teica, ka vēl vēlas sagaidīt, kas notiks ar "Rīgas namu" valdi. 

Jaunās padomes uzdevums būs vērtēt valdes darbu un nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 notikumiem gatavojas ne tikai Liepāja, bet arī Kurzemes vecpilsētas pērle Kuldīga, kas ir viens no sadarbības partneriem. Par godu šim notikumam Kuldīga jau radīta jauna ekskursija “(ne)miers Kuldīgā: Dzīvā vecpilsēta”, kas atbildēs uz jautājumiem “Kur tieši Kuldīgā ir UNESCO, un kas šo vietu padara tik īpašu?" Kuldīgā top dažādi kultūras un mākslas notikumi, kas savu kulmināciju piedzīvos 2027. gadā. 

"Te varam redzēt dzīvu, īstu pilsētu, kas nav uzpucēta līdz svētku piparkūku līmenim, saka kuldīdzniece Krista Jansone, uzsverot, ka visa vecpilsēta ir viens liels maršruts. Krista ir pilsētas gids un viena no ekskursijas “(ne)miers Kuldīgā: Dzīvā vecpilsēta” vadītājām. Lai šo unikālo stāstu atklātu, radīta ekskursija “(ne)miers Kuldīgā: Dzīvā vecpilsēta”, apskatām ekskursijas vadītāja darba mapi.

“Jo vairāk mēs iedziļināmies, jo interesantāk paliek. Un tad jau pa pilsētu var staigāt drusku kā tādi detektīvi," saka Krista.

Šoreiz gan ekskursijā nebūs vietas fantāzijas lidojumam par Kuldīgu, dzīvās vecpilsētas stāsts balstīsies faktos. 

Uz sarunu esam aicinājuši arī Agnesi Lapsiņu, Kuldīgas reģiona sadarbības koordinatori – Liepāja 2027 Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēs. Ievada pasākumi jau notiek un šobrīd ir ļoti rosīga darba duna, saka Agnese.

Pasākumu klāsts ir ļoti plašs – no laikmetīgās mākslas Kuldīgas novada pagastos līdz projektam Lašu dziesma un daudziem citiem. Par godu Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem Kuldīgā tiks radīts arī paliekošs vides mākslas objekts. Kuldīgā atklāšana gaidāma 22. janvārī, kad pilsētas vecpilsētā iecerētas neparastas performances.

Nežēlīgi noziegumi, kas slēpjas aiz gadsimta turbulencēm, juku laikiem un Latvijas veiksmes stāstiem. Mūsu vēstures velnogas, kas liek sagaršot cilvēka nežēlību un ieraudzīt tumšus laikmeta atspulgus. Tādus, kādus mēs visbiežāk izvēlamies nemanīt. 

Jauns kriminālstāstu podkāsts par Latvijas tumšākajiem augļiem - Velnoga.

No 1. jūlija klausies Latvijas Radio mobilajā lietnotnē, mājaslapā, LSM.lv un populārakajās straumēšanas vietnēs. 

Kristīne Jitaru ir precējusies ar moldāvu, pieņēmusi viņa uzvārdu, taču, kā raksta Kristīne savā feisbuka kontā: "…man un meitai dokumentos ir viens uzvārds, bet vīram – cits. Ne tāpēc, ka mēs tā izvēlējāmies. Ne tāpēc, ka tāds būtu mūsu ģimenes vārds. Bet tāpēc, ka valsts uzskatīja, ka drīkst to pārveidot."

Viņa tagad apkopo citu pieredzi un cerot, ka to var mainīt, raksta iniciatīvu portālam Mana balss.lv. Kāpēc ārvalstnieku uzvārdi tiek latvieskoti un kādas problēmas tas rada, par to raidījumā saruna ar iniciatīvas autori Kristīni Jitaru, Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Santu Loginu, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītājas vietnieci Ingu Upīti un Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridisko padomnieci Lauru Lapiņu, ierakstā klausāmies arī Rīgas domes deputāti Inesi Andersoni.

Sākoties vasaras brīvlaikam, bērniem strauji palielinās brīvā laika apjoms, ko nereti aizpilda viedierīces. Daudzās OECD valstīs vismaz puse 15 gadus vecu jauniešu pavada 30 vai vairāk stundu nedēļā, izmantojot digitālās ierīces. Skaidrojam, kā piedāvāt bērniem veselīgas un radošas alternatīvas ekrānlaikam, kā veidot sabalansētus digitālos ieradumus un kā panākt, lai sarunas par telefonu lietošanu ģimenē nepārvērstos par konfliktu.

Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja un bērnu psihiatre Karīna Beinerte, klīniskā un veselības, izglītības un skolu psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesionālās maģistra studiju programmas "Veselības psiholoģija" direktore Zane Gulbe, četru bērnu tēvs un deju skolas vadītājs Edmunds Veizāns un jaunietis Alberts Eniņš.