Pirmā komponista un trompetista Gunāra Freidenfelda dziesma "Es un mana sirds" pie klausītājiem nonāca 1969. gadā. Pa šo laiku dziesmu sakrājies daudz. Šoruden komponists, mūziķis un ansambļu vadītājs, Latvijas Radio mūzikas programmu veidotājs Gunārs Freidenfelds šoruden svinēja 85. jubileju. Viņam veltīts šīs dienas raidījums.

"L'Arminuta". Tulkotāja Dace Meiere atgādinās šī romāna oriģinālo nosaukumu itāļu valodā, kuram nācās meklēt atbilstošāko vārdu latviski. Tas ir "Atdotā". Donatellas Di Pjetrantonio romāns ir par meiteni, kuru atdod atpakaļ bioloģiskajai ģimenei kādā Dienviditālijas ciematā. Nekādu paskaidrojumu nav, bet dzīves apstākļi tagad ir visai atbaidoši. Romāna dialogos autore izmanto itāļu valodas dialektu, kā runā Abruco reģionā.

Romānā "Atdotā" varam meklēt divas mātes, divas māsas, divas identitātes.

Mūsdienu itāļu rakstniece Donatella Di Pjetrantonio literatūrā ienākusi samērā vēlu, viņas profesija ir bērnu zobārste. Ar romānu "Atdotā" viņa ieguva starptautisku atzinību, darbs tika ekranizēts un tulkots daudzās valodās. Nākamais Donatellas Di Pjetrantonio romāns "Borgo Sud" turpina romānā "Atdotā" sākto stāstu par māsu attiecībām, atmiņām un izvēlēm. Viņas spēks ir apvienot lokālo ar universiālo.

Donatellas Di Pjetrantonio romānu "Atdotā" no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevuši "Latvijas Mediji".

Raidījumu atbalsta:

Ar Kati runājam par to, cik ilgs ir dzīves laiks un kāpēc gan mums visiem noderētu laika mašīna. Lasām Agneses Vanagas komiksu "Plastmasas huligāni. Misija nākotnei" ("Baltijas Vides Forums") un Luīzes Pastores "Te tu esi!" ("Liels un mazs").

Kāds ir mākslinieka ideālais dzīvesveids, un vai radošajā darbā svarīgāka ir intuīcija vai skaidri formulēta iecere? Kā diviem māksliniekiem izdodas ne vien dalīt dzīvi un darbnīcu, bet arī saglabāt katram savu radošo neatkarību? Par mākslas darbu tēliem un simboliem, kas laika gaitā iegūst jaunas nozīmes, par empātiju pret citu mākslinieku iecerēm, blakus nodarbēm un vaļaspriekiem, kā arī radošās profesijas izaicinājumiem Kaspars Zariņš sarunājas ar mākslinieku pāri – Sandru Krastiņu un Edgaru Vērpi.

Sarunā mākslinieki atceras iepazīšanos Rozentāla mākslas skolā un kopīgi pavadītos gadus darbnīcā, atklāj atšķirības savā radošajā procesā un stāsta par tēliem, kas kļuvuši par viņu mākslas atpazīstamības zīmēm – Sandras Krastiņas cilvēka siluetu un Edgara Vērpes zivi. Viņi dalās pārdomās par mākslas un sabiedrības savstarpējo ietekmi, profesionālās pieredzes nozīmi un to, kā pedagoģija, izdevējdarbība un citas aizraušanās bagātinājušas viņu pasaules redzējumu. Sarunas noslēgumā abi pievēršas jautājumam, vai arī šodien jauniešiem ieteiktu izvēlēties mākslinieka profesiju un kas palīdz turpināt radošo ceļu par spīti neveiksmēm un vilšanās brīžiem.

Iepazīstam Sarkandaugavu: "Provodņika" strādnieku vēsture namos, pastaiga pa Tvaika ielu, dzejnieka Neibarta māja un Sīmaņa ielas "pērles".

Kā izgāzās Pētera I ideja būvēt te otru skaistāko Rīgas pilsētas parku, kāpēc Sarkandaugavu dēvēja par Venēciju, stāsts par Ņurbuļa jeb dzejnieka Aivara Neibarta māju "Āžu bulvārī" un citi "interesantumi" bijušajā fabriku strādnieku apkaimē. Tos atklāj Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvji, šīs apkaimes pētnieki un iedzīvotāji Sergejs Bičkovs, Alija Āboliņa, Irina Kričalo un Sarmīte Neibarte.

Jau par tradiceju oktobra vydā palykuse Vaļsts volūdys dīnys svieteišona, deļtuo, prīcojūtīs par latvīšu volūdys boguoteibu, kotrys interesents ir aicynuots puorbaudeit sovys zynuošonys i pīraksteit diktatu latgalīšu rokstu volūdā.

Dasmytais diktats latgaliski skanēs Latvejis Radejis 1 eterā latgaliskajā raidejumā “Kolnasāta” sastdīnis, 17. oktobra, vokorā 18.15 stuņdēs, kai i video formatā jū varēs nūsavērt Latvejis Sabīdryskuo medeja portalā LSM.lv, REplay.lv i latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.

Diktatu skaiteis Dailis teatra akters Aldis Siliņš, bet tekstam itūgod izalaseits 1921. godā latgaliski puorlyktuos i izdūtuos Kārļa Skalbis literaruos puorsokys “Miļzs” (Milzis) fragments.

Diktata teksts – puorsokys “Miļzs” fragments – latgalīšu rokstu volūdā precizāts, īvārojūt 2007. godā apstyprynuotūs latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus.

Kod diktats byus izskaniejs, tekstu varēs puorbaudeit portalūs lakuga.lv i LSM.lv.

Latgalīšu volūdys diktata tekstu var raksteit tīšsaistis formā, ka ir gribiešona, var īsnēgt jū klaidu puorbaudeišonai. Tū var izdareit ite: ej.uz/ltgdiktats2026.

Video formatā diktatu verīs ite: LSM Latgale

Diktatu latgalīšu rokstu volūdā reikoj LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet atbolsta LSM, Sabīdreibys integracejis fonds nu Latvejis Republikys Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu i Vaļsts kulturkapitala fonds.

Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, ari itūgod „Kolnasātā” izskaņ jau dasmytais diktats latgaliski, kur kotrys var puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā.

Ituo gods latgalīšu diktata bolss ir Dailis teatra akters Aldis Siliņš, kurs piec diktata stuosta par personeiguos atbiļdeibys izajimšonu, deļtam ka „tu esi atbiļdeigs par tū vuordu, kū tu pasoki”, i par sovu byušonu Latgolā i latgalīšu volūdā: „Lai voi kaidā volūdā tu runuotu, juoīsaklausa sevī, juobyut atbiļdeigam pret sevi, i sevi napazaudēt itymā vysā. Vysa tei atmosfera, kurā es asu audzs, īt nu tīnis, tys munu strukturu veidoj.”

Aldis Siliņš izaudzs Reigā, tok saknis jam ir nu Latgolys, Viļānu pusē, kur veiduojusēs i juo īškejuo byuteiba: „Kas ir latgalīts, vīnolga tei ir vide, kur tu esi izaudzs. Tī ir vacuoki, kas audzynoj, i jī vuicejušīs nu sovu vacuoku, i tuos ir attīceibys, doba, vyss, kur tu esi izaudzs, tys veidoj tovu dūmuošonys veidu.”