Latvijas skolēnu sniegums dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā ir pasliktinājies, bet labākas nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji ir digitālās prasmes, secināts jaunākajā OECD starptautiskajā skolēnu novērtēšanas pētījumā PISA. Secināts, ka Latvijas skolēnu sniegums trīs galvenajās jomās ir zemākais kopš Latvijas dalības pētījumā. 

Vājākie rezultāti šajā gadsimtā – tādi ir dati par Latvijas 15 gadus veco skolēnu sniegumu matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā.

Jaunajā apkures sezonā energoresursu pieejamības problēmas nav gaidāmas, bet cenas var pieaugt.

Kijiva veidos ūdens, pārtikas krājumus ziemai un Ukrainā stājušās spēkā izmaiņas drošības algoritmos.

Saeimas komisija konceptuāli atbalsta vienkāršāku nodokļu nomaksu mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar pētniecisko žurnālisti un sociālo mediju pētnieci Ingu Spriņģi par Saeimas vēlēšanu kampaņu sociālajos medijos, manipulācijām ar ziņu saturu, dusmīgiem politiķu savstarpējiem uzbrukumiem un šo dusmu izplatīšanās algoritmiem.

Priekšvēlēšanu laiks šoreiz Latvijā ir sācies salīdzinoši agri, vairāk nekā pusgadu pirms parlamenta vēlēšanām bija jau kampaņas gan sociālajos medijos, gan arī tradicionālajos medijos. Sociālie mediji un tajos iepakotais kampaņas saturs apvieno vēlētājus veidos, kādos pat mēs nenojaušam. Dažiem liek mainīt izvēles, manipulē ar mums, par to nezinot. Kā mēnesi pirms vēlēšanām izskatās Latvijas priekšvēlēšanu kampaņa, kas ir tās instrumenti no sociālo mediju skatupunkta?

Inga Spriņģe: Būtiskais faktors, kas uz šīm vēlēšanām ir ļoti svarīgs, ka nav vairs iespējams par maksu pirkt "feisbukā" politisko reklāmu. Iepriekšējās vēlēšanās tu varēji ielikt savu saturu, samaksāt naudu, lai parādītu algoritms vairāk cilvēkiem. Politiskās reklāmas vairs nav. Tas nozīmē, ka politiķiem ir ar ar dabisku saturu jāsasniedz liela auditorija. It sevišķi, ja tu esi bijis kūtrs politiķis, un tev nav jau izveidota sava kopiena, tagad sākt veidot no nulles trijos mēnešos ir praktiski neiespējami. Es to saku kā cilvēks, kurš jau gadiem strādā pie sava sekotāju skaita. Tāpēc arī viņiem ir jābūt radošiem. Un viens no veidiem, kā ātrāk sasniegt [auditoriju], ir emocionālo tēmu jeb dusmu radīšana. Bet tieši tas, ka viņi nevar vairs par naudu nopirkt, viņiem ir pēkšņi – ā, mums ir kaut kas pašiem jāsāk vairāk darīt, ir jāizdomā, kā piesaistīt auditoriju. 

Es domāju, tas ir būtiski visās vēlēšanās. Tāpēc šobrīd Lielbritānijā ļoti runā par viņu patreizējo premjeru, cik viņš atraktīvi panāk uzmanību, tieši strādājot uz sociāliem medijiem. 

Mūsdienās vispār jebkurā jomā sociālie mediji ir mainījuši komunikāciju, arī žurnālistikā. Domāju, ka nākamajos gados arī žurnālistus tas ļoti mainīs. Mēs šobrīd joprojām daudz "guļam" attiecībā uz saturu. Un politikā ir tieši tas pats. Viss ir balstīts mūsdienās uz personībām. Cilvēki seko cilvēkiem, tev ir jābūt personībai. Tu neseko "Jaunajai Vienotībai", tu seko konkrētam politiķim, kurš tev patīk.

Kā vecāki var palīdzēt zēnam labāk saprast savas emocijas un nebaidīties tās izrādīt? Vai puiši patiešām ir emocionāli noslēgtāki, un ko viņiem iemāca tik bieži dzirdētais: "Neraudi!", "Saņemies!", "Esi stiprs!".

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka aptuveni trešā daļa vēlētāju nezina, par ko balsot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vai kas nemaz negrasās balsot. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka reāli uz vēlēšanām aiziet vēl mazāk vēlētāju, nekā uzrāda aptaujas. Kā palielināt vēlētāju aktivitāti, vai esam gatavi drošām un uzticamām vēlēšanām? Par diskutējam Krustpunktā.

Analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, portāla "Delfi" galvenais redaktors, Latvijas Universitātes žurnālistikas pasniedzējs Filips Lastovskis, zvērināts advokāts, "COBALT" biroja vadošais partneris, LU lektors Lauris Liepa un tirgvedības meistars Ansis Egle. 

Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar Valsts kanceleju un Centrālo vēlēšanu komisija ir uzsākuši kampaņu "Man ir viena vēlēšanās", lai iedrošinātu līdzcilvēkus piedalīties Saeimas vēlēšanās. Bet, kas tad ir tas, kas aizved cilvēkus uz vēlēšanām?

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šoreiz par trim jautājumiem – kas ir mākslīgi radītās krīzes un kā mēs tās varam nošķirt no īstajām? Kas tās rada un kādu labumu no tā gūst? Un vai Eiropas Savienība ir vienota, saskaroties ar mākslīgi radītajām migrācijas krīzēm?

Migrācija ir joma, kur tiek radītas mākslīgās krīzes, piemēram, kā Spānijas anklāvā Seutā. Un tieši tā kļuva ne tikai par pamatu šim raidījumam, bet arī par pirmo pārbaudījumu Jaunajam migrācijas paktam, kas Eiropā stājās spēkā jūnija vidu.

Arī Latvija izjūt mākslīgi radītās migrācijas krīzes spiedienu – tikai mēs to dēvējam par hibrīdkaru. Tātad mākslīgi radītā migrācijas krīze ir hibrīdkara metode, kad kāda valsts vai nevalstiskais spēlētājs, apzināti veicina, atvieglo un palīdz vai ar varu piespiež cilvēkus doties uz citu valsti. 

Nesenākais piemērs ir jau pieminētā migrācijas krīze Seutā. Tur jūlija beigās iekļuva aptuveni 72 000 migrantu. Spānijas premjers Pedro Sančess uzskata, ka migrācijas krīzi izraisīja ar Krieviju un Izraēlu saistītie sociālie tīkli, kuri tīši nepareizi interpretēja Spānijas Augstākās tiesas lēmumu. Tas radīja dezinformācijas vilni, uz kuras uzķērās marokāņi. Paši migranti stāstīja, ka centās nokļūt Seutā labākas dzīves meklējumos. Saskaņā ar marokāņu stāstīto, doties uz Seutu viņus pamudinājuši ieraksti sociālajos medijos un citu teiktais par to, ka stingri apsargāto robežu iespējams šķērsot.