Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam būveksperta padomus, risinājumus siltās grīdas ieklāšanā, kā arī runāsim par biežāk pieļautajām kļūdām siltās grīdas konstrukcijās.

1.jautājums. Koka stāvbūve celta 1938.gadā. Domājam vecās koka grīdas pirmajā stāvā nomainīt uz siltajām grīdām. Kā to pareizi soli pa solim izdarīt? Skaliņu apmetuma sienas plānojam siltināt ar kokšķiedras plāksnēm.

1.1. Cik dziļi jāizrok smilts slānis, tas zem grīdām vietām ir mitrs, daži dēļi bojāti?

1.2. Kā ekonomiski veidot siltās grīdas „pīrāgu”? Cik biezam ir jābūt katram slānim? Cik lielām ir jābūt caurulīšu atstarpēm? Vai tas ir atkarīgs no klājuma veida?

1.3. Kādai ir jābūt siltās grīdas un sienas salaiduma vietai, lai neveidotos mitrums? Sienām vietām ir izdrupis skaliņu apmetums, plānojam to izlīdzināt.

1.4. Vai visi grīdas segumi ir piemēroti un ekonomiski siltajām grīdām?

1.5. Siltajām grīdām paredzēts dēļu un flīžu klājums. Kā pareizi veidot salaiduma vietas? Vai grīdas līmeņa starpību aizpildīt ar betona slāni?

1.6. Varbūt Jums ir vēl kāds ieteikums? Kādas, pēc Jūsu novērojumiem, ir silto grīdu konstrukcijās visbiežāk pieļautās kļūdas?

2.jautājums. Ielieta 10cm betona grīda zem kuras 5cm EPS 300 siltinājums. Gribu ieliet siltās grīdas. Vai varu likt caurules bez papildus siltinājuma?

Visā Latvijas pierobežā līdz septembra beigām izvietos pretdronu sistēmas un radarus, tas ļaus notriekt bezpilota lidaparātus miera laikā daudz lētāk, nekā to var sabiedroto kaujas lidmašīnas. Tā sola Aizsardzības ministrijas vadība. 

Protestētāju pavadībā Maskavā tiesa lemj, vai Kremlim opozīcijā esošajai partijai „Jabloko” tomēr ļaut piedalīties nākammēnes gaidāmajās Valsts domes vēlēšanās.

Latvijas sieviešu volejbola izlase šopēcpusdien tiekas ar Horvātijas izlasi - tā būs pēdējā spēle pirms Eiropas čempionāta. Tā noritēs bez skatītājiem. kāpēc tā?

Centralizētais eksāmens dabaszinībās 9. klasē, iespēja labot pārbaudes darbus un atestāta iegūšana pamatskolā, pamatojoties uz gada vērtējumiem, nevis eksāmenu rezultātiem – par šīm Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām izmaiņām šobrīd notiek plašas diskusijas.

Kopā ar nozares pārstāvjiem un vecākiem vērtējam – vai izglītības sistēma kļūst skolēnu nākotnei draudzīgāka vai, tieši pretēji, mazinām prasības? Tāpat meklējam atbildes uz jautājumiem, kas notiek ar 9. klašu skolēniem, kuriem līdz šim nav izdevies nokārtot eksāmenus, un cik pieejama ir izlīdzinošā gada programma arodskolās?

Studijā Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma karjeras izglītības vadītājs Artūrs Homins un Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja Mārīte Seile.

Uzklausām mammas pieredzi par bērna nenokārtotu centralizēto eksāmenu un tālāko ceļu.

Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes profesori, ekonomisti Innu Šteinbuku.

Latviešu kinorežisoram Jānim Streičam 26. septembrī – 90. Svinības, kādas viņš būtu vēlējies, notiks Preiļos, 19. septembrī, bet Jāņa Streiča daudzpusīgo devumu Latvijas kultūrai apliecina viņa personālizstāde „Jāni Streiču atceroties" Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē.

Performanču mākslas vecmāmiņas Marinas Abramovičas dzīvesstāsts, iespējams, piedāvā atslēgu uz viņas mākslas pasauli. Šai pasaulei pietuvojusies Kārina Pētersone, kura iztulkojusi Abramovičas autobiogrāfiju „Ejot cauri sienām".

Kultūras Rondo zīmīgākos pavērsienus performanču meistares mūžā pārrunājam ar Kārinu Pētersoni, ieklausoties arī pašas Abramovičas sacītajā.