Lauksaimnieku organizācijas aicina valdību nepieļaut Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā paredzēto aptuveni 20 % samazinājumu lauksaimniecībai. "Zemnieku saeima" pauž, ka Eiropadome tādējādi dodas lauksaimniecības iznīcināšanas virzienā. Tāpat zemnieki vērš uzmanību, ka ir jāpārtrauc Latvijas saimniecību diskrimināciju ar ilgstoši zemākiem tiešmaksājumiem. Arī Zemkopības ministrija piekrīt, ka jāpanāk papildu finansējums Eiropas Savienības budžeta sarunās, jo nevar paļauties uz iespēju pārdalīt līdzekļus starp nozarēm iekšēji, lai kompensētu finansējuma samazinājumu.

No Saeimas kārtības ruļļa plānots svītrot normu par deputātu izdevumu kompensācijām, lai turpmāk tās regulētu Atlīdzības likumā.

Eiropas Savienība plāno par 20 procentiem samazināt finansējumu lauksaimniekiem; Latvijas zemnieki sašutuši un aicina valdību to nepieļaut.

Eiropas Savienības daudzgadu budžets ir viens no centrālajiem tematiem šodien un rīt Briselē notiekošajā ES valstu līderu samitā.

Ukraina grasās atjaunot triecienus par Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.

Kiberuzbrukumu skaits Latvijā pieaug: mākslīgā intelekta attīstība vairo kibedrošības riskus visā pasaulē.

Starptautiskā konferencē izvērtē veselības aprūpes un farmācijas sistēmas gatavību krīzēm.

Šonedēļ recenzējam divus darbus, kas atsperas no dažādu žanru robežām – humora un adrenalīna piepildītā citplanētiešu invāzija pierobežas miestiņā Dienvidkorejas režisora Hondžina Na filmā "Cerības osta" virtuozi savij asa sižeta, komēdijas un pat neovesterna pavedienus. Savukārt austrāļa Eidriana Kiarellas debijas darbs, šausmu žanrā mērcētā pieaugšanas filma "Leviticus", izmanto monstrozo, lai runātu par reliģiozu neiecietību un pusaudžu mīlestību.

Pārcentīgais Ko ir policists, kura "Marlboro" vīram līdzīgais brālēns viņu izsauc apskatīt brutāli nonāvētu govi. Versijas par notikušo atšķiras – vai vainīgais ir brutāls slepkava, savvaļas zvērs vai briesmonis? Patiesība izrādās krietni šokējošāka, un mazpilsētas iedzīvotāji tiek ierauti galaktiska mēroga sazvērestībā.

Hondžins Na savā ceturtajā darbā ir radījis kaut ko ļoti tuvu perfektam izklaides kino – līdz šim dārgākais Dienvidkorejas ražojums režisora mistēriju audēja talantu papildina ar Japānas kaiju jeb briesmoņu filmu tradīciju, vienrindeņu humoru un fascināciju ar ātrumu.

Epizodē apspriežam bagātīgo filmveides paņēmienu klāstu un to, kāpēc ar teju trīs stundām ir par maz, lai pilnībā atrisinātu filmas sižetiskos uzstādījumus.

Epizodē apspriežam darba atsauču klāstu un radniecību ar šī gadsimta šausmu žanra dārgakmeņiem, kā arī to, kāpēc sekošana pārāk tuvu žanra shematikai var izrādīties ne pārāk laba stratēģija.

15. oktobrī visā pasaulē klusi tiek iedegtas sveces par bērniem, kuriem nebija lemts piedzimt. Tāpēc Ģimenes studijā runājam par to, kā ģimenēm pieņemt, ka kaut kas tāds noticis un kāds ir un kāds varētu būt sabiedrības atbalsts.

Projekta "Dzīve un sēras" koordinatore Sindija Bergmane, biedrības "Debesmanna" dibinātāja Iveta Parravani, nāves dūla Ilze Tigule un psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste, ģimenes psiholoģijas centra "Līna" dibinātāja, arī grāmatas "Mazulis nepiedzima" autore Vita Kalniņa.

Ar savu stāstu dalās divu bērnu mamma Elza, kurai ir arī divi zvaigžņu bērni.

Krustpunktā uzmanības centrā ir Valsts policijas darbs. Izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālists Mihails Ņikulkins un Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa.

Psihiskās veselības problēmas var piemeklēt ikvienu. Taču nokļūšana pie speciālista Latvijā var prasīt gan dažas dienas, gan vairākus mēnešus.

Sanita Lazdiņa, Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Man laikam nav uzreiz atbildes, kā to atrisināt, jo tā diemžēl nav tikai Latvijas problēma.”

Kamēr pieprasījums pēc palīdzības pieaug, ārstu skaits tam netiek līdzi.

Māris Taube, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents: “Vienā dienā 25, 30 pacienti, kas ir nenormāli, jo pieprasījums ir milzīgs!”

Cilvēkam, kurš jau tā jūtas slikti, ilgā gaidīšana var vēl vairāk saasināt veselības problēmas.

Zane (vārds mainīts), rīdziniece: “Tas tāds, es teiktu, nedaudz bīstams laiks, jo situācija var saasināties. Tu vari sākt domāt visādas domas nepareizās arī.”

Vai Latvijā cilvēks ar psihiskās veselības grūtībām var laikus saņemt palīdzību, pirms nonāk krīzē? To pētām šajā Atvērto failu pusstundā.

Raidījums ir daļa no šā gada "Dod pieci!" kampaņas.

Jauniešu koris „Balsis” diriģenta Inta Teterovska vadībā sagatavojis jaunu koncertprogrammu, kurā satiksies divu izcilu latviešu komponistu – Imanta Kalniņa un Pētera Vaska – mūzika.

Koncerti izskanēs Cēsīs un Rīgā, turklāt katrā no tiem būs atšķirīgs solistu sastāvs: 18. oktobrī koncertzālē "Cēsis" solo dziedās Andrejs Reinis Zitmanis, bet 24. oktobrī Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā – Ieva Akuratere. Programmā iekļauti arī retāk atskaņoti skaņdarbi, tautasdziesmu apdares un mūzika no teātra izrādēm.

„Abi komponisti ir dižgari, kas mums ir ļoti daudz devuši un caur savu mūziku dos arī turpmāk,” sarunā "Pārmiju" laikā uzsvēra Ints Teterovskis. "Tā emocionālā stīga varbūt katram ir atšķirīga, bet tai pat laikā ļoti, ļoti vibrējoša. Abi komponisti arī savā veidā ir ļoti latviski – tu jau no tā latviskā koda nevari aizlaisties. Tāpat vairākiem skaņdarbiem varbūt uzreiz pirmajā mirklī nevarēs pateikt, vai tas ir Imants Kalniņš vai Pēteris Vasks, jo mēs meklējām kaut ko tādu, kas nav tik daudz dzirdēts."

Koncertprogrammu papildinās īpaši veidoti video, kas skatītājus aizvedīs uz Kalniņa un Vaska bērnības un jaunības vietām, ļaujot tuvāk iepazīt vidi, kurā veidojusies komponistu personība un radošā pasaule. Teterovskis uzsver, ka šāda pieeja palīdz gan dziedātājiem, gan klausītājiem izprast mūziku dziļāk.

Īpaša uzmanība pievērsta arī koncertu pieejamībai – tie būs pielāgoti cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, dziesmu tekstus interpretējot zīmju valodā kā daļu no mākslinieciskā priekšnesuma. „Tā vairs nav runa par tulkošanu, tā ir performance,” skaidro Teterovskis. Jaunā programma aicinās klausītājus ne tikai atpazīt abu komponistu muzikālo rokrakstu, bet arī ļauties muzikālam dialogam, kurā Kalniņš un Vasks mijas, sarunājas un reizēm, iespējams, pat pastrīdas.

Latvijas Sabiedriskais medijs aicina svinēt Valsts valodas dienu, parbaudīt savas zināšanas latviešu valodā un rakstīt diktātu latviešu valodā. Diktāta tekstu – dzejnieka un literatūrzinātnieka Ivara Šteinberga sacerēto "Vidējais teikuma ilgums – divas stundas" – lasa Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms. 

Savas zināšanas ikviens var pārbaudīt portālā "LSM.lv", kur pieejams pilns Ivara Šteinberga teksts ar skaidrojumiem un lingvistes Santas Loginas pareizrakstības komentāriem. 

Diktāta teksta autors Ivars Šteinbergs ir godalgots, lasītāju un kritiķu iemīļots latviešu dzejnieks, kas darbojas arī literatūrzinātnē, kritikā un atdzejā. Sešu dzejas grāmatu autors, divkārtējs Latvijas Literatūras gada balvas saņēmējs, viens no literatūras žurnāla "Strāva" redaktoriem. Lasa lekcijas Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. 

"Agrāk, atbildot uz jautājumu, kāpēc mani saista dzeja, es mēdzu pie sevis sacīt – to var ātri izlasīt, jo rindiņas ir īsas, pantiņi arī. Tiešām – kāpēc rakstīt garus romānus, ja visu iespējams pateikt dažās vārsmās? Bet gadījās kāds autors, pēc kura lasīšanas savas domas mainīju. Par šo autoru un viņa garajiem teikumiem plašāk varēs dzirdēt diktātā," atklāj Ivars Šteinbergs. 

Kopā ar raidījuma vadītāju Māru Rozenbergu Latvijas Radio studijā diktātu raksts arī Latvijas Sabiedriskā medija kolēģi – Latvijas TV „Kultūras ziņu” vadītājs, mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora, "LSM.lv" žurnāliste Ludmila Pilipa, kura strādā ar saturu ukraiņu valodā, un "Pieci.lv" dīdžejs Linda Samsonova.