Vēlēšanu gadi bieži mēdz būt izaicinoši valsts budžetam, bet šoreiz vismaz varai tuvāk esošās partijas ar naudietilpīgiem solījumiem īpaši nebārstās. Tiesa, jau samazinātais PVN pamatproduktiem attiecas gan uz šā gada, gan nākamo budžetu. Šogad līdzās nepieciešamajiem ieguldījumiem aizsardzībā, papildus slogu ekonomikai un ikvienam iedzīvotājam uzlika karadarbība Irānā ar sekojošo degvielas cenu lēcienu. Kas notiek mūsu ekonomikā un ko nevajadzētu piemirst par spīti vēlēšanu kaislībām, par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Bankas ekonomistu, Monetārās politikās pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka un Tallinas teātra „Sidalinna” mākslinieciskais vadītājs Dmitrijs Petrenko sarunājas par to, kā teātriem, kas orientējas uz krievvalodīgiem skatītājiem, domāt par savu būtību un identitāti, veidojot repertuāru un režisoru piesaisti, kā arī par iespējām ar teātra starpniecību mazināt plaisu sabiedrībā.

Vai un kā teātris šodien vēl spēj kļūt par sabiedrības saliedētāju? Pēdējā laikā publiskajā telpā, droši vien jau arī priekšvēlēšanu noskaņās, bijis daudz diskusiju par un ap Mihaila Čehova Rīgas krievu teātri. Bet maz esam runājuši ar pašu teātri. Šķiet, ka emocionālajās diskusijās par krievu valodas lietojumu afišās vai teātra mājaslapā otrajā plānā palicis pats teātra saturs, repertuāra izvēle un darbs ar nebūt ne vienkāršo Čehova teātra publiku.

Pretestības pilnu pārmaiņu ceļu pašlaik iet arī Tallinas krievu teātris, kas tagad mainījis nosaukumu uz Sidalinnas teātri. Durvju aizciršana pēc politiski asām izrādēm un zvērojoša naida pilni komentāri no tiem, kuri joprojām dzīvo Krievijas domu telpā, un pārmetumi par krievu valodas izmantošanu saziņā no citiem ir dzirnakmeņi, starp kuriem pašlaik savu identitāti un misiju atkal no jauna rauga pierādīt krievu teātri gan Rīgā, gan Tallinā. Tos abus pašlaik vada mākslinieki no Latvijas: Dana Bjorka un Dmitrijs Petrenko, kuri kopīgās intervijās līdz šim nebija tikušies. Runājam gan par valodu, gan repertuāra izvēli šajos ģeopolitiskajos apstākļos, gan arī par abu teātru politiku sadarbībā ar ārvalstu māksliniekiem un attieksmi pret "Spēlmaņu nakts" žūrijas lēmumu svītrot no nominantu saraksta režisoru Ādolfu Šapiro.

Āfrikas cūku mēris rada pamatīgas galvassāpēs arī cilvēkiem, jo tā ceļš no savvaļas mežacūkām līdz saimniecībām ir tik nemanāms un ātrs, ka nozarei tas rada milzīgus zaudējumus. Zinātniskajā institūtā "BIOR" uzsākts pētījums, kas ļaus apkartot cūku mēri, slimību, kas no savvaļas "ielaužas" mājlopu saimniecībās. Kas īsti ir Āfrikas cūku mēris? Kā notiek inficēšanās un kā tas ietekmē gan mežacūku populāciju, gan cūku fermas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zinātniskā institūta "BIOR" Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Aivars Bērziņš un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.

Ja dabā vai varbūt pat sava dārziņa puķu dobēs vakara stundā dzirdat skaņu, kas ievada sižetu, tas nozīmē, ka kaut kur tuvumā ir zemesvēzis. Cilvēki gan ne vienmēr ir sajūsmā par to, ka zemesvēži sākuši apdzīvot mazdārziņus. Šoreiz kopā ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecāko entomologu Uģi Piterānu zemesvēzi iepazīsim tuvāk. Kā atspēriena punkts mūsu sarunai kalpo pats zemesvēža nosaukums, jo to dēvē arī par racējcirceni, bet, ja zemesvēža latīnisko nosaukumu Gryllotalpa gryllotalpa tulkojam latviešu valodā, tad sanāk “circeņkurmis”. Kas tad no vēža, kurmja un circeņa piemīt zemesvēzim, par to Uģis Piterāns.

Iespējams, ka kādam zemesvēzis šķita problēma arī 1915. gadā, kad tapa Raiņa luga “Spēlēju dancoju”, bet Rainis šajā lugā Zemesvēzītim piešķīra ļoti svarīgu nozīmi. Zemesvēzītis ir Zemes mātes sūtnis, viņš simbolizē dzīvības spēku, mūžību un saikni ar zemes saknēm. 

Kad lugas galvenais varonis spēlmanis Tots ir atdevis trīs asins lāses, lai atdzīvinātu Leldi un pats tādējādi dotos nāvē, Zemesvēzīša sauciens "Dzīvs ir!" - tas ir apliecinājums, ka garīgā gaisma, dzīvība un dziesmas spēks nav uzveicams. 

Varbūt tieši šī luga palīdzēs apzināties, ka zemesvēzis nav kaitēklis, un par to, ka tas pat var būt retums, noslēgumā piebilst Uģis Piterāns.

Sabiedrībā pastāv mīts, ka eksports ir piemērots tikai lielajiem uzņēmumiem un ražotnēm. Bet mūsdienu digitālajā pasaulē globālo tirgu var iekarot pat mājas pagrabā vai radošā darbnīcā dzimis hobijs. Par eksporta iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas keramiķe un zīmola "MUHAMORS"/ "Amanita Pottery" radītāja Dace Pavliņa, Latvijas Mobilā telefona Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis un uzņēmuma "MAD AND SPRING" pārstāve Madara Spriņģe.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču un pakalpojumu eksports veido būtiskāko Latvijas saimnieciskās darbības daļu - 65 procenti no IKP.  Bet šo lielo apjomu nodrošina vien seši procenti Latvijas uzņēmumu. Kā kvantitatīvi palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu?

Latvijā tūkstošiem privātmāju joprojām nav nodotas ekspluatācijā. Lai gan šādās ēkās dzīvot nedrīkst, realitātē daļā no tām cilvēki dzīvo gadiem. Nereti būvniecības process iestrēdzis dokumentos, pārbūvēs un nesakārtotos projektos. Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka no 2020. līdz 2025. gadam akceptēja teju 15 tūkstošus jaunu privātmāju būvniecības lietu, bet ekspluatācijā no tām nodota vien aptuveni trešdaļa. Kāpēc mājas gadiem paliek būvdarbu stadijā, un cik dārgi var izmaksāt dokumentu sakārtošana?

Pēc sešu gadu pārtraukuma folkloras pētnieki atjauno tradīciju – doties zinātniskajās ekspedīcijās. Par pirmo viņu mērķi izvēlēta Nautrānu kultūrtelpa, uz kurieni viņi dodas šodien, 6. jūlijā, un kur darbosies līdz piektdienai, kad Nautrānu kultūras centrā notiks noslēguma pasākums.

Tieši šīs vieta izvēlēta tādēļ, ka pērn tā iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā viena no spēcīgākajām latgaliskajām vidēm Latvijā ar aktīvu vietējo kopienu, kas rūpējas par savas unikālās kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību. 

Iepriekšējā Latviešu folkloras krātuves ekspedīcija notika 2019. gadā Sabilē, tad Covid pandēmija un vairāki citi iemesli radīja ilgāku pārtraukumu, bet nu pētnieki atkal atjauno tradīciju un šodien dodas uz Nautrānu kultūrtelpu, kas pēc skaita kopumā ir 57. ekspedīcija.

Pie tam šoreiz pētnieku loks būs sevišķi plašs, jo Latviešu folkloras krātuves speciālistiem pievienosies kolēģi vēl no četrām organizācijām, to vidū no Kultūras akadēmijas un Stradiņa universitātes.

Pētnieki tiksies ar Nautrānu iedzīvotājiem un dokumentēs šai vietai raksturīgās tradīcijas, amata prasmes, izloksni, dziesmas. Viņu galvenais fokuss būs tieši uz to, kā vēsturiskais mantojums ir savijies ar šodienas dzīvi, stāsta ekspedīcijas vadītājs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Sandis Laime:

Pētnieki iet ciešā kopsolī ar visām šīs dienas aktualitātēm, un viens no galvenajiem pētījumu virzieniem, ko, piemēram, izvērsīs kolēģi no Kultūras akadēmijas, būs vietējās kopienas noturība šī brīža ģeopolitiskās spriedzes apstākļos un drošības kontekstā. Īpaši tādēļ, ka tieši Rogovka, kas ir Nautrānu kultūrtelpas centrs, bija vieta, kuras tuvumā pirms mēneša tika notrieks Latvijas gaisa telpā ielidojušais drons, stāsta Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Ieva Vītola:

Sandi Laimi kā stāstu pētnieku savukārt interesēs, cik šis nesenais drona notriekšanas gadījums uz vietas jau ir folklorizējies.

Pērn Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Nautrānu kultūrtelpa izceļas ar ļoti aktīvu vietējo kopienu, kas lielā godā tur savu latgalisko identitāti un tradīcijas. No šīs vietas nākušas izcilas gan Latgales, gan visas Latvijas mēroga personības, viņu vidū arī 19. gadsimta dziesminieks, taisnības cīnītājs Pīters Miglinīks, ar kura dedzīgo personību arī saistās slavenais teiciens ” “Troks voi nu Rogovkys” (Traks vai no Rogovkas), kas – kā atzīst paši vietējie – pilnībā atbilst viņu būtībai, atspoguļojot viņu uzņēmību, drosmīgās idejas un veselīgu dullumu.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības cer, ka politiķiem nebūs jāiesaistās konfliktā par Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) zīmolu. Intervijā Latvijas Radio Puntulis sacīja, ka vienmēr ir atbalstījis tradīcijas un Latvijas Radio vārds saistās ar tām un mūsu valsts vēsturi.

"Es ceru, ka SEPLP un valde tiks ar šo galā. Otra lieta, ko es vēlos pateikt, šis ir izcils sliktas komunikācijas piemērs. Un trešā lieta ir tīri praktiska. Ja mēs lietojam LSM pilnā nosaukumā, tad trīs vārdu vienmēr ir grūtāk nekā divi vārdi. Vislabāk tautā ir ar tiem zīmoliem, kas sastāv no diviem vārdiem - Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija. Latvijas Sabiedriskais medijs - trīs vārdu kombinācija vienmēr ir sarežģītāka," uzskata NAuris Puntulis. "Es kā cilvēks ar sentimentālu iedabu tomēr cīnītos, lai šie zīmoli nepazustu. Manuprāt, tie mums kā nācijai ir ļoti svarīgi, Latvijas Radio īpaši, jo vēsture un viss, kas saistās ap šo. Negribētu piedzīvot dienu, kad tas viss kaut kur pazūd un aizmirstas tikai tādēļ, ka ir jauni laiki."

Ministrs arī intervijā norāda, ka pēc vēlēšanām noteikti būtu jāturpina diskusiju par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra nākotni. Viņš pauž neizpratni par aizbildinājumiem, ka auditorija nesaprastu publisko komunikāciju valsts valodā, un uzsvēra, ka pie šī jautājuma noteikti jāstrādā.