Kiberuzbrucēju mēģinājums piekļūt zāļu ražotāja, uzņēmuma „Olpha” IT infrastruktūrai neizdevās. Incidents identificēts un novērsts.

Krievija slēgusi Pitalova-Kārsavas dzelzceļa robežšķērsošanas punktu.

Raudā turpinās aizturēto ārzemnieku pagaidu izmitināšanas centra izveide.

Moldovā atkāpjas premjers. Tas notiek īsi pēc tam, kad atklājās, ka vienā no valsts uzņēmumiem labi atalgotas darbavietas ir ieguvuši prezidentes Sandu attāli radinieki.

Latvijas vīriešu basketbola izlase pret Nīderlandi aizvada pirmspēdējo Pasaules kausa kvalifikācijas spēli.

Tas pats uzbrucējs, kurš piekļuvis "Latvijas Valsts mežu" informācijas tehnoloģiju infrastruktūrai, uzbrucis arī Latvijas zāļu ražotāja "Olpha" serverim. Kiberincidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv" ziņo, ka tas atklāts "Latvijas Valsts mežu" uzbrukuma analīzes laikā. Savukārt "Olpha" ziņo, ka sekas ir novērstas, un uzņēmuma darbības nepārtrauktība un datu drošība nav apdraudēta.

Bet eksperti atgādina, ka rūpēties par kiberdrošību mūsdienās ir ikviena uzņēmuma vai iestādes atbildība.

"Mēģinājums nesankcionēti piekļūt uzņēmuma Informācijas Tehnoloģiju infrastruktūrai nav izdevies. Incidents tika identificēts, lokalizēts un novērsts, neradot draudus uzņēmuma darbības nepārtrauktībai un datu drošībai." Šādi "Olphas" pārstāvji komentē situāciju ar piekļuvi uzņēmuma serverim.

Kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" savā paziņojumā par notikumu gan raksta, ka sadarbībā ar uzņēmumu, analizējot incidentu, turpinās, bet pagaidām ziņu par kādu kaitējumu nav. "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns stāsta, ka uzbrucējam izdevās pieslēgties tikai vienai informācijas sistēmai, kas ir reprezentatīva tīmekļvietne, kur glabājas tikai publiski pieejamā informācija. Bet tas varēja izvērsties arī par nopietnāku apdraudējumu.

Pyrma mieneša Latvejā Saeima apstyprynuoja jaunu Ministru kabinetu. Leidza ar vaļdeibys maiņu ministru krāslūs tykuši ari jauni vuordi. Jūs vydā ari aizsardzeibys ministrys Raivis Melnis, ar kuru saruna par juo personeigū ceļu nu militaruo dīnasta da politikys, i par niu juo puorziņā asūšajim Latvejis drūšeibys, aizsardzeibys vaicuojumim i planim iz prīšku. “Nav runa par Latgolys drūšeibu, runa ir par Latvejis, par NATO i par Eiropys drūšeibu,” pastreipuoja Raivis Melnis.

Raidejumu voda Marta Puzāka.

Pirms piecpadsmit gadiem latviešu puisis Elvis un amerikāņu meitene Reičela iepazinās, strādājot kristīgo nometņu organizēšanā Ērgļos. Tagad viņi ir precējušies, audzina divus bērnus, desmit gadus aizvadījuši Reičelas dzimtajā Arizonā ASV, bet nu jau piekto gadu atkal dzīvo Latvijā, turpat Ērgļos. Sarunā ar Ģimenes studiju viņi kavējas atmiņās par to, kā satikās, kā pieņēma lēmumu aizbraukt no Latvijas un atkal atgriezties un kāpēc viņu bērni ir dzimuši un šobrīd aug tieši šeit.

Režisora Ādolfa Šapiro izslēgšana no "Spēlmaņu nakts" nominantiem, kiberuzbrukums Latvijas Valsts mežiem (LVM) un kriminālprocesa sākšana pret kiberdrošības blogeri Elvisu Strazdiņu bijuši sabiedrībā plašāk apspriesti notikumi, nekā partiju saraksti Saeimas vēlēšanām. Tomēr partiju jaunākie reitingi ir interesanti, kā arī politiķu aktivitātes, tuvojoties vēlēšanām. Runājam arī citiem nedēļas notikumiem raidījumā Krustpunktā.

Analizē žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore, TV3 raidījuma "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns.

Otro gadu Piejūras Kino ciemā Liepupē notiek jauniešu radošā kino darbnīca jeb nometne. Piejūras Kino ciems atklāts pērn, un ir dokumentālā kino režisora Ivara Zviedra izlolota vieta, kur satikties ar kino un tā tapšanas procesu. Šogad Piejūras Kino ciemā dažādas kino prasmes nedēļas garumā apgūst 15 jauni cilvēki, bet ar zināšanām dalās režisore Linda Olte, kinooperators Haralds Ozols un dokumentālists Ivars Zviedris.

Nometni jau otro gadu atbalsta Vidzemes augstskola, nodrošinot filmēšanas tehniku un montāžas iespējas.

Kā digitālo tehnoloģiju attīstība ietekmē to, kā patērējam kultūru? Un kāpēc klātienes pieredzei joprojām ir nozīme arī laikā, kad tik daudz ko it kā varam baudīt datorā un telefonā? Atbildes zina jauna Latvijas Kultūras akadēmijas pētījuma autori. Kultūras rondo tiekamies ar Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta veiktā pētījuma „Latvijas iedzīvotāju digitālā kultūras patēriņa paradumi” ziņojuma autori, zinātņu doktoi Līgu Vinogradovu un pētījuma asistenti Loti Katrīnu Cērpu.           

--

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts publicējis pētījuma ziņojumu “Latvijas iedzīvotāju digitālā kultūras patēriņa paradumi”, kurā analizēts, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē kultūras patēriņu Latvijā, kā iedzīvotāji izmanto digitālo kultūras saturu un kā digitālā līdzdalība saistās ar klātienes kultūras pieredzi. Pētījums pieejams LKA mājaslapā.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka digitālajai un klātienes kultūras pieredzei ir atšķirīga nozīme iedzīvotāju paradumos. To atklāj arī dati par iedzīvotāju izteiktāku gatavību maksāt par klātienes saturu, savukārt digitālais kultūras saturs biežāk tiek uztverts kā bezmaksas vai zemākas cenas pakalpojums. Tāpat secināts, ka digitālajās kultūras aktivitātēs iesaistītie iedzīvotāji augstu novērtē klātienes kultūras sociālo un emocionālo nozīmi, tādējādi digitālās kultūras izmantošana pati par sevi nenozīmē vēlmi aizvietot klātienes pieredzi ar digitālajām iespējām. Digitālais kultūras saturs tiek vērtēts drīzāk kā ērts, sasniedzams un elastīgs, dod plašāku izvēli. To arī apliecina tādas Latvijas iedzīvotāju visbiežāk patērētās digitālās kultūras formas kā mūzikas klausīšanās un filmu skatīšanās, bet mazāk patērēti tiek tādi produkti, kas prasa aktīvāku iesaisti, piemēram, vietējo kultūras institūciju radītie digitālie resursi.