Vai Purvciema paneļu mājas nobrukušais balkons ir simptoms vispārējam padomju laika ēku stāvoklim vai atsevišķs negadījums? Kāds vispār ir šo māju stāvoklis?

Par to diskusija Krustpunktā, kurā piedalās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") sarunāts, Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis un Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Latvijas upēs var sastapt kā pašmāju, tā invazīvo sugu vēžus un jūlijs tradicionāli ir mēnesis, kad ļaudis agrāk gāja "vēžot". Ko zinām par šo neparasto ūdens dzīvnieku, un kā tam klājas Latvijas upēs?

Lielu daļu Eiropas piemeklējis liels karstuma vilnis, nesot vēsturiski augstāko gaisa temperatūru vairākās Eiropas valstīs un dažviet karstums noslēdzies ar spēcīgiem, postošiem negaisiem. Iepazīstam Normundu, kurš "ķer" negaisus!

Parasti laika ziņās, protams, stāstām par riskiem, ko rada stipri negaisi, kā no tiem pasargāties, bet nevar noliegt, ka ir gana daudz cilvēku, kam šī stihija patīk. Vispār jau man, runājot par laikapstākļiem, vienmēr nākas laipot, jo pilnīgi visa veida laikapstākļi kādam patīk, kādam nepatīk, kādai sabiedrības daļai rada prieku, kādai ciešanas, arī tautaismniecībā ir nozares, kam vieni laikapstākļi nes peļņu, bet citai tāds pats laiks - zaudējumus. Tā, nu šoreiz nolēmu aprunāties ar Normundu Brišku, kurš ir liels negaisu fans - bauda šo stihiju un bauda tik ļoti, ka dienās, kad ir negaisi, kāpj automašīnā un dodas, lai piedzīvotu gan zibeņošanu, gan vētru, gan krusu. Viņam ir izdevies būt klāt pēdējo gadu lielākajām stihijām un viņš ir bijis arī tornado tūrismā ASV, kur viņam arī izdevās savām acīm redzēt tornado.

Sociālajos medijos viņu atrast ar vārdu “Normunds Negaiss”.

Runājot par negaisu statistiku, pagaidām ar to Latvijā gājis diezgan mierīgi. Nav operatīvo datu, ar kuriem objektīvi novērtēt negaisu spēku un plašumu. Arī nupat pirms Jāņiem, 11. jūnijā, kas bija tas sarunā pieminētais gadījums, kad visā Latvijā tika izsūtīts šūnapraides brīdinājums par stipriem negaisiem, bet faktiksi stiprs negaiss skāra tikai atsevišķas vietas valsts austrumos un tādi nopietni postījumi bija tikai Bebrenes pagastā Augšdaugavas novadā. Neviena meteostacija nekādu stihiju nefiksēja, jo nebija negaisam pa ceļam.

Latvijā par veselību bieži sāk domāt tad, kad jau ir tumšs, auksts, trūkst enerģijas, krītas garastāvoklis un ķermenis prasa remontu. Raidījumā Kā labāk dzīvot aicinām paskatīties uz ziemu preventīvi. Kā organisms pielāgojas rudenim un ziemai? Kā dienas ritms, gaisma, uzturs, kustība, elpošana, aukstuma kontrasti un nervu sistēmas regulācija palīdz sagatavoties sezonai, nevis tikai to pārdzīvot?

Cik izglītoti un zinoši ir pacienti, vai apzināmies, cik svarīgi ir piedomāt pie tā, ko ēdam, cik svarīgas ir kustības un ko tad īsti nozīmē "veselīgs dzīvesveids" – par to sarunā piedalās veselības un pašizaugsmes eksperts Māris Žunda, Rīgas Stradiņa universitātē sertificēta uztura speciāliste ar bakalaura grādu veselības aprūpē Elīna Petrincika-Šukajeva un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis un sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs dr. Jevgēnijs Bondins.

Joprojām par pārmantoto vēzi daudziem nav vēlēšanās dzirdēt, daudzi labāk iebāž galvu smiltīs un saka „nē” ģenētiskajiem testiem, kad ģimenes loceklim pārmantotais vēzis atklāts. Tomēr situācija pamazām uzlabojas – 15 gados Latvijā aptuveni 50, 60 pilnīgi veselu sieviešu, kurām ir augsts risks saslimt ar krūts vēzi, veikušas abpusēju krūšu noņemšanu. Turklāt vairāk viņu ir tieši pēdējos piecos gados. Kāpēc ir tik būtiski pateikt savējiem par pārmantotību un ko ar šīm zināšanām darīt?

Ja vēlas veikt nopietnu izmeklēšanu par pārmantota audzēja sindromiem, vajadzētu testēt vairāk nekā simt gēnus. Par bieži sastopamiem pārmantotajiem vēžiem atzīti pārmantotais krūts un olnīcu vēzis, tiem seko kolorektālais jeb zarnu vēzis un endometrija vēzis. Iespējams, no visiem zināmākais – pārmantotais krūts vēzis veido 6 līdz 10 procentus no visiem krūts vēžiem, stāsta Onkoloğijas un molekulārās ğenētikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Arvīds Irmejs.

Viņš ir arī Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikas virsārsts krūts ķirurģijā. Pēdējos 25 gadus Stradiņi kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti veikuši diezgan plašus pētījumus Latvijā. Kas apliecina – pārmantotie vēži raksturīgi salīdzinoši jauniem cilvēkiem. Vidējais saslimšanas vecums ar pārmantoto krūts vēzi ir 42 gadi, bet ar olnīcu vēzi – 52. Nepārmantota vēža gadījumā vidēji ar šiem audzējiem saslimst vecumā virs 60. Vēl viena būtiska iezīme – ir vairāki vēža gadījumi ģimenē.

Tā kā katrs piektais olnīcu vēzis ir pārmantots, šī vēža gadījumā pēc visām starptautiskām vadlīnijām vienmēr ģenētika ir jāpārbauda.

„Tas gēns jau ir tieši tas pats, kas arī nosaka pārmantoto krūts vēža attīstības risku. Un arī pie krūts vēža ir tieši tā pati situācija – ja šo pārmantotību atklāj, tad atkal sievietei pie noteiktām situācijām ir pielietojams kāds moderns medikaments, kas šī pārmantotā vēža gadījumā varētu būt īpaši noderīgs vai efektīvs.”

Kā ārsts norāda, arī pārmantotā krūts vēža gadījumā valsts ir diezgan skaidri noteikusi ģenētiskās testēšanas kritērijus. BRCA1 un 2 gēnu testēšana veicama pacientēm vecumā zem 50 gadiem. Arī, ja ir tā saucamais trīskāršais negatīvais apakštips. Tas ir standarts valstī, bet kā Irmejs norāda – slimnīcā varam pielietot šo biežāko BRCA1 un 2 gēna mutāciju testēšanu arī vecākam sievietēm, tā arī atklājot vēl kādu daļu no pārmantotā vēža gadījumiem. Testus veic par valsts naudu. Vēl arī aizdomas par pārmantoto vēzi raisās, ja audzējs ir abās krūtīs. Tad pacientu sūta pie ģenētiķa.

Stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas medicīnas ģenētiķe, profesore Baiba Lāce:

„Pazīme var būt, teiksim, abās krūtīs, kas nav tipiski atkal, jo abās krūtīs vienā pirmā stadija, otrā, otrā vai kaut kā tamlīdzīgi. Tas arī ir aizdomīgi. Kas vēl ir aizdomīgi ir, ka vēzis attīstās gan krūtīs, teiksim, gan olnīcās.”

Arvīds Irmejs turpina: „Vienkārši ārstu uzdevums ir izskaidrot un ārstu uzdevums ir iedot visu viņa rīcībā esošo informāciju. Un tad nu pašas sievietes lēmums ir – kādu ceļu viņa izvēlas.”

Kopumā ārsti novērojuši, ka maz pārmantotā vēža pacientu ģimenes locekļu ir gatavi saņemt ziņas par iespējamu risku un ģenētiski testēties. 

Kādi ir risinājumi nākotnē? Irmejs no Stradiņa slimnīcas pieļauj – jāuzlabo veids, kā runāt ar pacientiem. Otrs risinājums nākotnei – daudzās valstīs jau pilotprojekta veidā norisinās ģenētiskais populācijas skrīnings. Tas nebūtu jācer, ka pārmantotā vēža pacients apziņos savu ģimeni, bet ikviens cilvēks varēs veikt ģenētisko testu un noskaidrot. Līgu Andžāni no nodibinājuma „Drosmes gēni” savukārt priecē, ka pēdējos gados cilvēku attieksme tomēr sāk uzlaboties, iespējams, tādēļ, ka mainās paaudzes – tagad cilvēki par vēzi uzdrīkstas runāt atklātāk, savā starpā un arī publiski.

Zaudēt laiku vai zaudēt naudu – tā ir viena no dilemmām „Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa līnijas celtniecības procesā, kas šobrīd stāv valdības priekšā. Piedāvātais dizains ir pārāk dārgs, bet pārprojektēšana, lai ietaupītu naudu, liek zaudēt laiku. Tāpat ir skaidrs, ka visu naudu dzelzceļa līnijas pabeigšanai no Eiropas Savienības fondiem neizdosies iegūt.

Līdz ar to kopuzņēmuma „RB Rail” vadība uzskata, ka Baltijas valstu valdības jau tagad varētu pieņemt lēmumu par vismaz daļēju papildfinansējuma piešķiršanu, jo tāds tik un tā būs vajadzīgs.

Ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” projekts no dažādiem avotiem ir saņēmis aptuveni piecus miljardus eiro. Bet pašreizējās aplēses liecina, ka pirmās kārtas pabeigšanai būtu nepieciešami 15 miljardi eiro. Līdz ar to, šobrīd Baltijas valstīm trūkst ap 10 miljardiem eiro. Turklāt ar šo problēmu satopas ne tikai Latvija. Arī Lietuvai un Igaunijai nav naudas visas pirmās kārtas pabeigšanai.

Lielāko daļu no trūkstošajiem 10 miljardiem eiro Baltijas valstis cer saņemt no nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Taču neoficiālās sarunās izskan arī bažas, ka daudz ietaupīt varētu arī nesanākt, jo inflācijas dēļ pat pārprojektētais risinājums nebūs lētāks par šobrīd piedāvāto, bet laiks tiks zaudēts.

Iespējams, tādēļ Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs no Apvienotā Saraksta pēc jūnija vidū Briselē notikušās tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, sacīja, ka Baltijas valstīm nevajadzētu par katru cenu mēģināt uzbūvēt „Rail Batlica” līdz 2030. gadam. Viņaprāt, jebkāda termiņa nospraušana dzelzceļa līnijas pabeigšanai rada papildu stresu un var sadārdzināt izmaksas.

Šomēnes aprit desmit gadi kopš referenduma, kurā Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Breksita kampaņu pavadīja gan skaļi politiķu paziņojumi, gan dažādas manipulācijas informatīvajā telpā.

"Euranet" faktu pārbaudes projekts atskatījies uz metodēm, kas tika izmantotas, lai ietekmētu vēlētāju izvēli, un analizējis, kā breksita laikā gūtās mācības mudināja Eiropas Savienību nopietnāk pievērsties cīņai pret dezinformāciju.

Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona krīzes dēļ no amata atkāpusies "Rīgas namu" padome. Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange saņēmis abu "Rīgas namu" padomes locekļu iesniegumus par atkāpšanos no amata no 30. jūnija. Izpilddirektors pieņēmis lēmumu no 1. jūlija iecelt uzņēmuma padomē kā pagaidu locekļus Imantu Paeglīti un Rodžeru Grigali.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") atzinīgi vērtē "Rīgas namu" padomes atkāpšanos, sakot, ka tā uzņēmusies atbildību par nepadarīto. Kleinbergs norādīja, ka redzot trūkumus mērķtiecīgā tirgus sakārtošanā. Viņš pauda neizpratni par to, ka "uzņēmums, kam uz konta ir 10 miljoni, nevar sakārtot" elementāras lietas.

Rīgas mērs uzsvēra, ka bija septiņi gadi laika sakārtot vietu, kur pārcelties Gaļas paviljona tirgotājiem, jo bija zināms, ka tas būs jāslēdz. Rezultātā tirgotāju pārvākšanās notika sasteigti. Tirdzniecības vietas pašlaik ir krietni mazākas, kā arī darbs ir apgrūtināts, jo saldētavas ir tālu no tirdzniecības vietām. 

Atbildot uz jautājumu par iespējamu politisko atbildīgo, Kleinbergs teica, ka vēl vēlas sagaidīt, kas notiks ar "Rīgas namu" valdi. 

Jaunās padomes uzdevums būs vērtēt valdes darbu un nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību.