Jūlijā Rīgas Cirka arēnā gaidāms Ievas Gauriļčikaites-Sants jaundarbs “Sugmija”. Lietuviešu/latviešu horeogrāfe un dejotāja pievērsusies cilvēka sugas izpētei divos posmos – mirklī, kad tā tapa, un pašreizējā pārejas posmā uz nākamo attīstību.

Viens no izrādes producentiem ir neatkarīgā dejas organizācija TUVUMI, ko Ieva vada kopā ar Krišjāni Santu. Viņi abi zināmi kā mākslinieku dueta IevaKrish dalībnieki. Ievas solo izrāde ir iekļauta “Dejas māja Rīgas cirkā” 2026. gada programmā. Ielūkojāmies vienā no izrādes mēģinājuma posmiem.

Krakens, Da Vinči, Hudini un Titāniks! Aizraujoši stāsti par vēsturi bērniem!

Klausies Leģendām pa pēdām! 

10 stāsti šeit, Spotify un YouTube, bet daudz vairāk - LR mobilajā lietotnē un mājaslapā: https://ej.uz/visaslegendas

Vārds "radiācija" daudziem saistās ar ko bīstamu, taču medicīnā radiācija sniedz cerību uz izveseļošanos onkoloģijas pacientiem. Kā mums izdevies savaldīt šo unikālo radiācijas procesu un pakļaut to mūsu vēlmēm — medicīnā? Un kā mainījusies staru terapija gadsimta laikā?

Par to saruna raidījumā Zināmais Nezināmajā, kurā piedalās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe-terapeite, Latvijas Terapeitiskās radiololoģijas valdes locekle Zane Ruduša un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Staru terapijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Gints Rausis.

Raidījumā arī par ķirurģijas un ķirurģiskā griezuma pirmsākumiem sarunā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītāju un Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Jāni Gardovski. Modernā ķirurģija ir jauna nozare, lielākoties par tās attīstību runājam 19. un 20. gadsimta kontekstā, tomēr sapratne par cilvēka ķermeni veidojusies krietni agrāk.

Viduslaikos, kas renesanses perioda iespaidā tika apzīmēti kā tumši laiki, ķirurģiskus griezumus veica bārdziņi — bez anestēzijas un instrumentu sterilizācijas. Nākamie gadsimti nesīs padziļinātas zināšanas par anatomiju, idejas par veiksmīgiem griezumiem operāciju laikā un, protams, atsāpināšanu.

Šobrīd medicīnā tiek izmantotas arī robotizētas iekārtas. Paļauties tikai uz robotiem nevaram un nevarēsim, bet roboti ir precīzi, tie nenogurst, var strādāt saudzīgi un kvalitatīvi. Vadošā robotizētā ķirurģiskā sistēma pasaulē ir "Da Vinci". Kā stāsta Jānis Gardovskis, “Da Vinci” robotu vēl gaidām, taču Latvijas medicīnā jau krietnu laiku tiek lietotas citas noderīgas tehnoloģijas, un viena no tādām ir lāzeris.

Pirms kāda laika Latviju pāršalca ziņa, ka personas apliecības jeb eID kartes, kas izdotas laika posmā no 2019. gada 2. septembra līdz 2022. gada 2. jūnijam, nevarēs izmantot elektronisko dokumentu parakstīšanai. Bet nesteidziet mainīt karti, jo problēmai ir atrasts risinājums. Kāds?

To uzzinām raidījumā, kurā piedalās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs un lietojamības eksperts Pēteris Jurčenko un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieces vietniece Marta Zvaune.

Nekustamais īpašums Igaunijā maksā par 80 %, bet Lietuvā – par 40 % vairāk nekā Latvijā. Taču tuvāko gadu laikā mūsu valstī saglabāsies nekustamo īpašumu cenu pieauguma potenciāls, liecina ekspertu prognozes.

Eksperti savās prognozēs balstās uz jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuri liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī mājokļi Latvijā sadārdzinājās par apmēram 11 procentiem salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn. Savukārt nekustamā īpašuma tirgotāji skeptiski vērtē cenu pieauguma iespējas tuvākajā nākotnē.

Pirmdien, 29. jūnijā, Latvijā gaidāms lielākoties saulains un sauss laiks, brīžiem debesīs varēs manīt kādu mākoni. Vējš turpinās pūst lēni, un daudzviet valstī gaidāms stiprs karstums, vietām pat ļoti stiprs. Gaiss iesils līdz +27…+32 grādiem, savukārt piekrastē būs vēsāk – tur +23…+26 grādi. Ultravioletās radiācijas indekss būs augsts. Šādas ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.

Taču šīs nedēļas otrajā pusē karstums mazināsies. Vēl otrdien un trešdien laiks Latvijā būs sutīgs, pēcpusdienās gaisa temperatūrai sasniedzot 24...29 grādus, vienīgi piekrastē daudzviet būs vēsāks: 20...23 grādi. Otrdiena paies bez nokrišņiem, bet trešdienas gaitā daudzviet KUrzemē gaidāms lietus un pērkona negaiss.

Nedēļas otrajā pusē ik dienas kaut daļā Latvijas līs, tomēr nokrišņu zonas nebūs plašas. Lietus pārsvarā būs īslaicīgs, dažviet ar pērkona negaisu.

Temperatūra kļūs zemāka, brīvdienu pēcpusdienās sasniedzot tikai 17...22 grādus, bet naktīs gaiss atdzisīs līdz 11...16 grādiem.

Pērn attīstība Rīgā un tās apkārtnē bijusi straujāka par citiem reģioniem, un to nosaka ekonomikas struktūra, jo galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports. Runa ir par informācijas tehnoloģijām, finanšu un biznesa pakalpojumiem.

Tā šorīt Latvijas Radio atzina Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Šīs nozares attīstoties īpaši strauji un tas ar lielu atrāvienu esot Latvijas lielākais eksports.

”Kā tu šodien jūties?” – par šo vienkāršo, bet ļoti būtisko jautājumu aicinās aizdomāties izstāde ar šādu nosaukumu, ko trešdien atklās Rīgas laikmetīgās mākslas telpā. Tā veltīta pagājušajā gadā mūžībā aizgājušajai ārstei Ilzei Aizsilniecei, un ir kā turpinājums viņas savulaik aizsāktajam diskusiju ciklam par emociju nozīmi cilvēka dzīvē.

Izstādes aizsākums ir ārstes Ilzes Aizsilnieces un kultūras žurnālistes Unas Meisteres savulaik organizētās diskusijas ”Veselīga Latvija”, kas analizēja emociju ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību. Tajās daudz tika runāts arī par mākslas lomu emociju atpazīšanā, izprašanā un pieņemšanā.

Izstāde ”Kā tu šodien jūties” būs kā cikla turpinājums, un arī tās uzmanības centrā būs sešas ciklā apskatītās pamatemocijas – bailes, dusmas, prieks, skumjas, riebums un pārsteigums. Izstādes kuratores Una Meistere un Daiga Rudzāte tai atlasījušas 55 darbus, ko pārstāv 28 dažādu paaudžu mākslinieki.

Lai arī sešas pamatemocijas ir izstādes pamats, izstādē ļoti uzskatāmi varēs redzēt, ka nekādu striktu robežu tām, protams, nav, stāsta Una Meistere:

”Mēs skatījāmies, lai šie darbi nevis skatītājā izsauktu šīs emocijas, bet liktu par tām aizdomāties. Kā arī sajust to, cik emocijas ļoti viena ar otru pārklājas un cik niansētas tās ir. Protams, nepastāv šis striktais dalījums. Arī viena emocija, nu, piemēram, prieks, kas ir izteikti pozitīva, sevī ietver daudz citu un dziļāku slāņu. Tā ir viena no pamatidejām, ko mēs gribējām, lai cilvēks to sajūt un par to aizdomājas”.

Izrādās, tieši prieks bija tā emocija, ar kuru, kuratorēm izvēloties darbus, gāja visgrūtāk, savukārt ļoti viegli bija ar skumjām.

Viena no māksliniecēm, kas izstādē tomēr pārstāv prieku, ir Helēna Heinrihsone ar saviem darbiem raksturīgo zīmi – rozēm, taču – kā saka izstādes kuratore Daiga Rudzāte – tas ir kuratoru subjektīvais viedoklis, un arī darbos, kas raksturo prieku, emociju robežas, protams, ir izplūdušas:

”Blakus priekam tikpat labi var būt bailes, un blakus dusmām var būt prieks, jo Kristiānas Dimiteres ”Šaušana pa mušmirēm” sevī iemieso prieku, bet vienlaikus var iemiesot tikpat labi arī dusmas. Nu, droši vien, ka Annas Ceipes objekts ”Meža zemenes” gan, es domāju, ir tāda pārliecinoša prieka un laimes manifestācija. Tāpat arī, ieraugot Amandas Ziemeles lielo ”Vilni”, man šķiet, ir šis lielais enerģētiskais uzrāviens, kad šķiet, tas vilnis tevi var arī aprīt. Tas vilnis atrodas pa vidu starp drusku tā kā bailēm un prieku”.

Ļoti grūti gājis arī ar vēl vienu pamatemociju – riebumu, bet beigu beigās gana trāpīgi paraugi tomēr atrasti, viens no tiem būs Kristiāna Brektes darbs, kas vēsta par cilvēka sarežģītajām attiecībām ar sava ķermeņa šķidrumiem.

Izstādi pavada arī notikumi pilsētvidē. Jau kopš aprīļa Kristas Vindbergas-Auznieces darbs pievērš garāmgājēju uzmanību Amata ielas 4 nama skatlogos. Bet šonedēļ Doma laukumā, Reformācijas laukumā un laukumos pie Nacionālā mākslas muzeja un Mākslas akadēmijas parādīsies Paula Rietuma veidotie soliņi, arī aicinot padomāt par jautājumu ”Kā tu šodien jūties?”.

Latvijas Teātra darbinieku savienības projekta raidījumu cikls "Teātra garša". Latvijas teātra skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2026. gada sezona. Tiekas teātra un kino aktrises Līga Liepiņa un Inga Misāne.