Ērģelnieks Aigars Reinis - par Volfgangam Amadejam Mocartam veltītu koncertu Rīgas Domā 19. jūnijā kopā ar soprānu Agati Grīnhofu un flautisti Ilzi, Sv. Jāņa baznīcas koncertcikla "Ērģeļu vasara 2026" atklāšanu 20. jūnijā duetā ar Ilzi Reini un dalību studentu dziesmu un deju svētku Gaudeamus Garīgās mūzikas koncertā Rīgas Domā 20. jūnija vēlā vakarā. 

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šoreiz skaidrojam, kā darbojas sociālo mediju algoritmi.

Sociālo mediju vide ir kļuvusi par nepārtrauktu informācijas straumi, kurā katru dienu tiek publicēti miljoni jaunu ierakstu. Ņemot vērā šo satura pārbagātību, platformām ir jāizlemj, kuriem ierakstiem nonākt lietotāju redzeslokā. Šo neredzamo atlases procesu vada algoritmi jeb noteikumu un instrukciju kopums, ko platformas izmanto, lai atlasītu, sakārtotu un parādītu saturu, balstoties uz lietotāju uzvedību.

Ja saprot, kā darbojas algoritmi, saturu var pielāgot to darbības loģikai tā, lai ieraksti sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju. Cīņā par vēlētāju uzmanību to aktīvi dara arī dažādu politisko spēku pārstāvji.

Kā īsti darbojas algoritmi?

Vispirms jāuzsver, ka algoritmu darbība nav pilnībā caurskatāma, jo tas ir katras sociālo mediju platformas komercnoslēpums. Tomēr ir zināms, ka tādas vietnes kā „TikTok”, „Instagram” un „Facebook” izvērtē saturu pēc līdzīgiem principiem. Algoritmi analizē, cik ilgu laiku lietotāji pavada pie ieraksta un cik lielā mērā ar to mijiedarbojas – komentējot, reaģējot vai daloties ar to tālāk. Ja iesaiste ir pietiekami augsta, algoritms to uztver kā signālu, ka saturs ir saistošs, un izvirza to ierakstu plūsmas priekšplānā.

Jāpatur prātā, ka algoritmu mērķis ir panākt, lai lietotāji platformā pavadītu pēc iespējas vairāk laika. Proti, tas ir sociālo mediju biznesa modelis: jo vairāk satura lietotāji redz, jo vairāk reklāmu viņiem iespējams parādīt un līdz ar to gūt lielākus ienākumus.

Situācija patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos ir sarežģīta, bet kontrolēta. Tā Latvijas Radio pirms brīža stāstīja centra vadītāja Anželika Alika. Kā ziņojām iepriekš, sabiedrību satrauca iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) novērotais pēc apmeklējuma patvēruma meklētāju uzturēšanas vietā. Mucenieku direktore stāstīja, ka centrā ir 450 vietas un šobrīd tas ir pārpildīts, tādēļ ir grūtības ar higiēnu, jo telpas ir jāsakopj iemītniekiem pašiem. Savukārt, darbinieki ar visu tiek galā un uzbrukumi tiem no centra iedzīvotājiem nav bijuši, teica centra direktore Anželika Alika.

Jaunības enerģija un radoša vitalitāte visu šo nedēļas nogali valdīs Rīgā, jo 4000 jauniešu pulcēsies uz XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem ”Gaudeamus”. Svētki sāksies šodien, 19. jūnijā, triju dienu laikā notiks septiņi koncerti, kuru kulminācija būs svētdien notiekošais gājiens un lielkoncerts ”Līdz Bezgalībai…” pie Brīvības pieminekļa.

”Gaudeamus” tradīcija aizsākās 1956.gadā Tartu, svētki notiek pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm, tos caurvij Baltijas kopības un vienotības ideja.

Kas ir svarīgāk – iepazīstināt ar mums, latviešiem, pasauli, vai mums, latviešiem, iepazīt pašiem sevi? Šīs sarunas viešņa dara abus – ar vienu kāju dzīvo Berlīnē, kur strādā Vācijas Bundestāgā, ar otru – sastopama tepat Latvijā. Viņa ir Rīgas Latviešu biedrības “Rīgas danči” mākslinieciskā vadītāja un pasaules latviešu semināra 2x2 padomes locekle, un iepazīstina ar latviešu tautas stāstu un folkloru gan ārzemniekus, gan mūs pašus – latviešus. Monopolā saruna ar koklētāju Rozīti Katrīnu Ponni.

Kas ir svarīgāk – iepazīstināt ar mums, latviešiem, pasauli, vai mums, latviešiem, iepazīt pašiem sevi? Šīs sarunas viešņa dara abus – ar vienu kāju dzīvo Berlīnē, kur strādā Vācijas Bundestāgā, ar otru – sastopama tepat Latvijā. Viņa ir Rīgas Latviešu biedrības “Rīgas danči” mākslinieciskā vadītāja un pasaules latviešu semināra 2x2 padomes locekle, un iepazīstina ar latviešu tautas stāstu un folkloru gan ārzemniekus, gan mūs pašus – latviešus. Monopolā saruna ar koklētāju Rozīti Katrīnu Ponni.

Raidījumā skan:

Ministru prezidents varēs bez konkursa izraudzīties Valsts kancelejas direktoru. Tā šodien, pagaidām vēl ne gala lasījumā, grozot Civildienesta likumu, lēmusi Saeima.

Plašu rezonansi sabiedrībā raisījusi ziņa par Latvijas Sabiedriskā medija zīmolu maiņu.

Jauna sistēma uzņemšanai Rīgas vidusskolās atvieglošot pieteikšanos un vietu sadali.

Situācija Ukrainā un Eiropas Savienības daudzgadu budžets – tie ir divi svarīgākie temati Eiropas Savienības valstu līderu samitā šovakar un rīt Briselē.

Kā risināt neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu kārtējā sastrēguma problēmu pie Stradiņa slimnīcas – par to pēc dienesta celtās trauksmes sākušas spriest iesaistītās puses.

Sākusies desmitā Latvijas Jaunatnes olimpiāde.

"Krievija jau paliks, arī kad Putina vairs nebūs. Taču tā būs pavisam citāda Krievija, kuru būs neatgriezeniski izmainījusi viņa maniakālā apsēstība ar savu iedomāto misiju - Krievijas impērijas atjaunošanu." Tā savas nesen iznākušās autobiogrāfiskās grāmatas prologā raksta Džila Dohertija (Jill Dougherty), žurnāliste un Krievijas eksperte, šobrīd Džordžtaunas universitātes pasniedzēja. Savulaik apmēram 30 gadus raidsabiedrības CNN līdzstrādniece, tai skaitā gandrīz 10 gadus CNN Maskavas biroja vadītāja. 

Nesen Džila Dohertija viesojās Latvijā un arī Latvijas Radio. Runājām par Krieviju, bet arī par Ameriku un žurnālistikas likteni šodienas pasaulē. Sarunas pirmā daļa.

Šobrīd mēs dzirdam par iespējamām lielām izmaiņām CNN saistībā ar pirkuma procesu, kurā šo kompāniju varētu iegūt ar Trampu saistīti naudas maisi, kuri varētu mainīt kompānijas redakcionālo politiku. Kādas ir jūsu domas par to?

Džila Dohertija: Protams, ir iespējams, ka šis darījums tiks noslēgts un CNN tiks pārpirkts. Galvenais un tas, ko, es domāju, cer daudzi žurnālisti, ka paliks kā līdz šim, ka redakcionālā darbība būs brīva no kontroles. Uz to mums visiem jācer. Neviens īsti nezina, kā būs, bet es domāju, ka visi CNN žurnālisti to noteikti vēlētos.

Bet cik lielā mērā tas ir atkarīgs no viņiem? Un – ko Amerikas mediju vidē reāli var izdarīt ar šādu neatkarīgu mediju uzņēmumu, cik lielā mērā jaunie īpašnieki varētu reāli ietekmēt redakcionālo politiku un to, kā medijs atspoguļo realitāti?

Džila Dohertija: Jūs varat palūkoties uz telekompāniju CBS, kas šobrīd piedzīvo pārmaiņas. Viņiem ir šovs „60 minūtes” – ļoti slavens, viens no labākajiem televīzijas šoviem. Viņiem tagad ir jauns redaktors un jauns ziņu nodaļas vadītājs, iepriekšējie ir atlaisti, jo, acīmredzot, nepiekrita redaktoru ievirzei. Protams, ir iespējams, ka uzņēmums iejaucas medija darbībā, nomaina personālu, varbūt atlaiž cilvēkus, pieņem darbā citus un izlemj, kā darboties. Bet es domāju, ka katra žurnālista ziņā ir izlemt, kā viņš vēlas rīkoties. Daži ir aizgājuši no darba paši. Vienā gadījumā žurnālists ļoti stingri iebilda pret notiekošo un tika atlaists. 

Manuprāt, žurnālistikai kopumā Amerikas Savienotajās Valstīs šobrīd ir grūts periods. Un tā ir ne tikai politiskā situācija – arī pats bizness kā tāds mainās. Kā zināms, samazinās to cilvēku skaits, kuri skatās televīziju, un tas notiek jebkurā valstī. 

Pastāv spiediens uz nozari – ekonomisks spiediens un tehnoloģisks spiediens, un cilvēki vairs neskatās un neklausās. Daudziem jauniešiem vairs nav televizoru. CNN gan tagad ir ļoti liela tīmekļa vietne, un ziņu skatītāju skaits tur pieaug. Tieši tur varētu vispirms parādīties redakcionālās ievirzes jautājums, taču pagaidām neviens īsti nezina, kā tas viss beigsies.

Maiņu darbs nozīmē dzīvi laikā, kad citi guļ, svin svētkus vai vakaros ir kopā ar ģimeni. Kamēr vieni atgriežas mājās pēc darba, citi dodas nakts maiņā. Kā šādu ritmu izdodas savienot ar bērnu audzināšanu? Kā tiek organizēta ikdiena, kurš pieskata bērnus, un kā atrast laiku ģimenei, ja darba grafiks nesakrīt ar pārējās sabiedrības dzīves ritmu?

Ģimenes studijā par to runājam ar vecākiem, kuri strādā maiņu darbu. Skaidrojam, kā šāds dzīvesveids ietekmē ģimenes attiecības, bērnus un pašu vecāku labsajūtu.

Sarunā piedalās vecāki, kuri strādā maiņu darbu vai neikdienišķā režīmā: improvizators un pasākumu vadītājs Valdis Sīlis, Siguldas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīdze Signe Mintika, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas daļas vada komandieris Juris Daņilovs un VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektore Valentīna Daņilova.