By
Download on the App Store

episodes

  • Daugavpilī notiks labdarības koncerts un Ukrainas atbalstam veltīts gājiens

    Šodien, 24. februārī, aprit četri gadi kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Lai apliecinātu nemainīgu un stingru Latvijas atbalstu Ukrainas cīņai par savu neatkarību, biedrība „Cita Daugavpils” kopā ar kultūras institūtu „New East” šodien plkst. 17 aicina pievienoties Ukrainas atbalsta gājienam „Kopā līdz uzvarai”. Pēc gājiena Daugavpils Kultūras pils Nacionālo kultūru centrs sadarbībā ar Daugavpils „Vienības namu” un organizāciju „Ziedot.lv” rīkos labdarības koncertu „Atbalsts Ukrainai”.

    5 min
  • Ukrainas uzņēmēji Latviju izmanto tālākai ekspansijai Baltijā un Eiropā

    Ukrainas uzņēmējdarbība Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi izaugsmi – uzņēmumu skaits pieaudzis ar kopējo investīciju apjomu 137 miljoni eiro. Salīdzinot ar pirmskara periodu, Ukrainas darījumu aktivitāte augusi divas trīs reizes – tā lēš „Lursoft” valdība. Paši ukraiņi saka, ka, neskatoties uz karu, bizness turpina attīstīties un Latvija tiek izmantota kā vieta tālākai ekspansijai Baltijā un Eiropā.

    Kāda ir darījumu aktivitāte un kurās jomās Ukrainas pilsoņi dibina jaunus uzņēmumus?

    5 min
  • No pamatiem līdz jumtam 23.02.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz raidījumā dominē klausītāju iesūtītie jautājumi par ēkas konstrukciju siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu.

    1.jautājums. Vēlos no ārpuses siltināt guļbūvi. Baļķi palikuši melni, apakšas vainags aizstāts ar mūrētiem ķieģeļiem. Siltinājumam izmantošu ekovati ar mitro iestrādi, kokšķiedras plāksnes, tad 3cm vēdināma gaisa sprauga. Domāju, ka varētu apšūt ar OSB, no ārpuses apstrādātu ar hidroizolāciju un virsū likt dekoratīvo apmetumu. Vai derētu šāds fasādes risinājums? Ko Jūs ieteiktu?

    2.jautājums. Jaunbūve ar 25cm keramzīta bloku ārsienām. Paredzēts siltināt no ārpuses ar 10cm cieto akmens vati, putuplastu un apmest.

    2.1. Nezinu, kas labāks un ar kādu putuplastu? Ko Jūs ieteiktu?

    2.2. No iekšpuses 4cm biezas šķērslatas horizontāli un vertikāls koka dēļu apšuvums ar pusspundes frēzējumu vai dēļu apšuvums trinītī. Vai siltumam starp latām un dēļu apšuvumu vajadzētu likt 8mm OSB plāksnes vai rīģipša plāksnes? Paredzēta radiatoru centrālapkure.

    3.jautājums. Kā soli pa solim siltināt 150mm koka stāvbūvi gan no iekšpuses, gan ārpuses(abās pusēs tīrs koks). No iekšpuses vēlētos 50mm siltinājumu un no ārpuses 150mm. Siltinājums ārpusē tiks nosegts ar dekoratīvajiem koka dēlīšiem.

    3.1.Kāda tipa plēves jāliek abās pusēs un vai vispār jāliek?

    3.2.Kādu siltināšanas materiālu Jūs ieteiktu? Vai kokšķiedra jāliek no abām pusēm? Interesē, kas uz kā jāliek. Varbūt Jums ir citi ieteikumi?

    4.jautājums. Par ēkas logu risinājumu. 15 gadus pamesta, ap 1980.gadu būvēta skaidbetona ēka. Sākot darbu noderētu speciālista viedoklis. Virs vecajiem koka logiem ir koka pārsedzes, tās ir sapuvušas un ieliekušās. Līdz ar tām ieliekusies arī ēkas siena.

    4.1.Kā labāk rīkoties, ja zinām, ka jaunie logi būs platāki par esošo pārsedzi?

    4.2.Vai to var izņemt un neko nelikt tās vietā? Vai likt tāda paša izmēra koku? Kāds būtu risinājums? Ko Jūs ieteiktu?

    5.jautājums. Dzīvoju vecas stāvbūves pirmajā stāvā. Veicu remontu. Noņēmu veco siltinājumu, aiz vates bija pelējums, tālāk vate bija piesalusi. Apmēram 60cm no grīdas ir mūrēti ķieģeļi. Pelējums ir uz mūrētās joslas.

    5.1.Kādēļ tā noticis? Vai pelējums varētu būt no aukstuma kas nāk no grīdas? Varbūt caursalis mūris?

    5.2.Demontēšu arī grīdas siltinājumu un siltināšu. Sienas siltināšu ar 100mm ekovati. Ko Jūs ieteiktu? Kā rīkoties?

    27 min
  • Ungārija un Slovākija bloķē sankcijas pret Krieviju un aizdevumu Ukrainai

    Eiropas Savienības valstīm šodien, 23. februārī, visticamāk, neizdosies apstiprināt 20. sankciju kārtu pret Krieviju. Tā atzīst Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, kuras vadībā šodien uz sanāksmi Briselē pulcējas bloka valstu ārlietu ministri. Līdz šim tika cerēts, ka jaunās sankcijas tiks apstiprinātas līdz ceturtajai gadadienai kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tomēr Ungārijas un Slovākijas iebildumu dēļ šis process ir aizkavējies. Abas valstis tagad liek šķēršļus arī 90 miljardu aizdevuma izsniegšanai Ukrainai.

    7 min
  • Pirmdiena, 23. februāris, pl. 16:00

    Ungārija un Slovākija bloķē sankcijas pret Krieviju un aizdevumu Ukrainai.

    Šķietami arvien nestabilāka kļūst partija “Stabilitātei!”. Šomēnes no tās valdes izslēgti vēl divi locekļi – Saeimas deputāti Igors Judins un Jefimijs Klementjevs.

    Biedrības "Tavi draugi" telpās notiek plakātu darbnīca "Kopā līdz uzvarai!", kuru jau ceturto gadu rīko "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", Fonds atvērtai sabiedrībai "DOTS" un biedrība "Tavi draugi".

    Ķekavas novada dome lems par Baldones sākumskolas pievienošanu vidusskolai.

    41 min
  • Cik sekmīgi veicas plāna darbam ar diasporu īstenošana dzīvē?

    Saeimā jau vairākkārt skatīts jautājums par to, cik sekmīgi tiek ieviests plāns darbam ar diasporu. Bet kā paveikto reālitātē varam svērt un nomērīt un varbūt plāni no dzīves būtiski atšķiras? Par to, kā sokas plāna darbam ar diasporu realizācija, skaidrojam pirmdienas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

    Disktutē Saeimas deputātes Irma Kalniņa (Jaunā Vienotība) un Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Miks Muižarājs, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs, Diasporas konsultatīvās padomes pārstāvis. Uzklausām arī Zandu Grauzi, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstnieci.

    Salīdzinoši īsā laika sprīdī Saeimā jau divkārt ir vētīts plāns darbam ar diasporu, runājot par periodu, kas aptver laika posmu no 2024. līdz 2026. gadam, šo gadu ieskaitot, lūkojot arī to, kā veicas ar šī plāna realizāciju un kas būtu jāņem vērā, domājot par to, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas nākotnē. Kā veicas ar plāna realizāciju, kā vispār var izsvērt un nomērīt paveikto? Varbūt, ka tie plāni patiesībā no dzīves arī būtiski atšķiras? Protams, šis ir mirklis, kad arī svarīgi nedaudz palūkoties tālāk, jo ir jātop jau jaunam plānam, kas arī regulēs atbalstu gan diasporas organizācijām, gan arī formulēs to, cik svarīgi mums šeit, Latvijā, ir tie pilsoņi, kuri uz īsāku vai ilgāku laiku ir nolēmuši dzīvot citviet pasaulē.

    42 min
  • Bērnu agrīnās attīstības skrīnings: ko tas paredz

    Šobrīd līdz Saeimai nonākuši grozījumi likumā, kas paredz bērnu agrīnas attīstības skrīninga ieviešanu. Ko tas paredz un cik veiksmīgs ir plānotais risinājums?

    Ģmienes studijā skaidro un analizē Sigita Sniķere, Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante, Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības vadītāja, Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente, un Dzinta Cirse-Tettere, Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestādes "Saimīte" psiholoģe.

    Savlaicīgi pamanīt bērnu attīstības riskus un nodrošināt nepieciešamo atbalstu jau agrā vecumā - to paredz bērnu agrīnas attīstības skrīnings. Skrīninga instrumentu Latvijas pētnieku komanda izstrādāja jau pirms diviem gadiem, tas ir pārbaudīts vairāk nekā 1000 bērnu izlasē, un rezultātus speciālisti vērtē kā uzticamus. Bet cik tāls ceļš vēl ejams, lai varētu apgalvot, ka visi bērni, kuriem vajadzīgs kāds atbalsts, lai veiksmīgi augtu un attīstītos, agrīni tiek pamanīti un viņi patiešām saņem labāko iespējamo palīdzību no speciālistiem?

    53 min
  • Krustpunktā Lielā intervija: EP deputāts, "Twiterkonvoja" aizsācējs Reinis Pozņaks

    Tūlīt būs četri pilni gadi kopš Ukraini plosa karš. Lai atbalstītu ukraiņus, organizējās arī Latvijas iedzīvotāji. Viena no lielām akcijām bija tā sauktais "tviterkonvojs". Šajā sociālajā medijā, kad tas vēl nebija zaudējis tvitera nosaukumu, uzņēmīgi cilvēki organizēja tik ļoti nepieciešamo automašīnu ziedošanu un nogādāšanu Ukrainā. "Tviterkonvoja" aizsācējs – Reinis Pozņaks ar to ieguva arī plašu atpazīstamību un vēlāk nonāca arī Eiropas Parlamenta deputāta krēslā. Par palīdzību Ukrainai Krustpunktā saruna ar Reini Pozņaku.

     

    0 min