By
Download on the App Store

episodes

  • Dziedātāja Katrīna Paula Felsberga: Dzīve ir krāsaina!

    No Lielās mūzikas balvas žūrijas pārstāves Anetes Ašmanes-Vilsones teiktā par dziedātāju Katrīnu Paulu Felsbergu: "Vēl nesen par gada jauno mākslinieci atzītā dziedātāja ar saistošu aizrautību turpina iekarot arvien augstākas mākslinieciskās virsotnes, apburot ar vokālu virtuozitāti un pārliecības un vitalitātes piepildītu skatuvisko klātbūtni. Pērn viņas dzidrais soprāns jaunas nokrāsas atklāja ļoti plašā diapazonā – no kamerrepertuāra un laikmetīgās mūzikas darbiem līdz operas skatuvei, jo īpaši pārliecinot Emīlijas tēlā Hendeļa meistardarbā “Flavio, Langobardu ķēniņš”.

    Raidījumam "Benefice" Ilga Auguste aicināja jauno dziedātāju uz plašāku sarunu, vispirms vaicājot, kā atšķiras radošā dzīve, esot brīvmāksliniecei, kad studiju laiks aiz muguras.

    Katrīna Paula Felsberga: Tagad, kad ir sākusies pastāvīgā dzīve, kad ir pabeigta augstskola Berlīnē, katrs projekts ir kaut kas, ko es vēlos darīt. Man vēl nav bijis tā, ka man kaut kādu iemeslu dēļ ir jāpiekrīt un tas man kremt sirdī - ah, es tomēr šo negribēju! Paldies Dievam, tā nav. Ir lielāki un mazāki izaicinājumi, bet motivācija un prieks ir. Protams, ir ļoti, ļoti daudz jādara, es arī apzinos, ka tas man ir jaunības plusiņš, ka joprojām varu "staipīties" pa pilnīgi ekstrēmiem žanriem.

    Es apzinos, ka tas nav ļoti ilgtspējīgi - vienā brīdī vienkārši pašam ir grūti gan mentāli, gan fiziski, bet, kamēr man piedāvā projektus no burtiski visiem akadēmiskās mūzikas žanriem un es tajos esmu, man ir prieks tur būt, es izbaudu. Dzīve ir krāsaina.

    Tavs pagājušā gada mūzikas okeāns sevī ietver gan kamerkoncertus Latvijā un Eiropā, gan Vītola konkursu, kurā tu saņēmi dalītu pirmo vietu un speciālbalvu, gan operu izrādes - Emīlija, arī Adīna “Mīlas dzērienā”, - tāpat arī dažnedažādi pirmatskaņojumi un neparasti projekti, kā Dainu skapja projekts par godu ne tikai Dainu tēva 190. dzimšanas dienai, bet arī diviem citiem lieljubilāriem - simtgadniekiem. Nu tas viss rezultējies ar nomināciju. Kuri no šī uzskaitījuma tev pašai ir bijuši tavi augstākie Everesti?

    Noteikti visi daudzie pirmatskaņojumi, skaitīju, ka pagājušgad varētu būt bijuši 15 komponistu darbu pirmatskaņojumi gan Latvijā, gan ārzemēs. Katrs no šiem notikumiem, kad ir iespēja strādāt ar komponistu un radīt ko jaunu, ir īpašs brīdis.

    Visi pirmatskaņojumi ir bijuši interesanti un man mīļi, un es vienmēr cenšos tos pēc tam iekļaut programmās, ja tas ir iespējams.

    Kamerkoncerti ir bijuši brīnišķīgi, piemēram, Operas Beletāžas zālē ar Ilzi Ozoliņu un Ingu Ozolu, ar ļoti interesantu un izaicinošu programmu, kas Latvijā diezgan maz skanēja. Man milzīgs, skaists atklājums un notikums bija Jelgavas kamerorķestra sezonas atklāšanas koncerts Aigara Meri vadībā, kur atskaņojām Osvalda Golihova Trīs dziesmas soprānam un orķestrim. Kad mēs sākām strādāt, es sapratu - ak Dievs, tā mūzika ir tik skaista! Tas bija kaut kas pilnīgi negaidīts, un ļoti skaists notikums. Ļoti ceru, ka man izdosies šīs dziesmas vēl kādreiz atskaņot. Jāpiemin Raivja Misjuna “Kamerkantāte”, kas veltīta man un ansamblim “Altera Veritas”, ko mēs atskaņojām Liepājā, kas bija vienkārši sapņu variants - labs draugs uzraksta man veltījumu. Mēs tieši domājām - cik labi, ka man tas darbs pašai ļoti, ļoti patika (smejas).

    Operā šīs divas lielās lomas, Adīnas loma - fiziski grūta, gara, viena no nepateicīgākajām lomām tādā repertuārā, jo lielā ārija ir pašās beigās. Tas bija izaicinājums.

    “Mēness Pjēro” - tas bija zvans no “Sinfonietta Rīga”, ka mūziķi paši ir izrādījuši interesi šī monumentālā skaņdarba otrreizējā atskaņošanā, jo pirmoreiz to pirms desmit gadiem kopā ar “Sinfoniettas” mūziķiem atskaņoja Baiba Bartkeviča. Tas man bija tiešām nozīmīgs zvans, jo pati biju šajā atskaņojumā - viens koncerts “Arsenālā”, otrreiz Vērmanes dārzā. Atceros, ka es kā galīgi jauns gurķis laikmetīgās mūzikas pasaulē klausījos un skatījos, jo ir arī jāredz, kā dziedātājs tiek ar to galā - man tas šķita vienkārši nenormāli, bet kaut kas man no tās reizes palika sirdī, dvēselē un prātā. Tad sapratu, ka šis zvans nāca kā liela dāvana. Es uzreiz teicu “jā” - ne īsti datumus zinājām, ne ko, vienkārši - “jā”. Tā bija pirmā mūsu sadarbība ar Artūru Oskaru Mitrevicu, viņam šoreiz esot pie diriģenta pults, jo parasti mēs paši sev esam pazīstami kā “Lied duo” - Artūrs pie klavierēm un es dziedu. Tā bija arī iespēja iedziļināties šajā Šēnberga brīžiem neizprotamajā un tumšajā pasaulē, bet beigās laikam mēs tomēr nonācām gaismā.

     

    21 min
  • Mitoloģija, guļamrajoni un maģiskā reālisma linaudekls Kotrīna Zīles darbā "Mīļotie kauli"

    Tā ir it kā Viļņa, it kā pilsēta, kurā ir daudzstāvu mājas, bet uz balkoniem ganās lopi, pie pastkastītēm ir maizes krāsns un dzemdības pieņem pirtī.

    Darbības laiks ir nenoteikts, bet galvenā varone ir Ona (ja viņa būtu latviete, tad būtu Anna). Lietuviešu mitoloģija un etnogrāfija, kas labi saprotama latviešiem, guļamrajonu ikdiena un rituāli, kuri caurauž maģiskā reālisma linaudeklu.

    Romāna „Mīļotie kauli” autore ir lietuviete Kotrīna Zīle, kuras iepriekšējās grāmatas jaunajiem lasītājiem „Samainītais” un „Dvēsele sviestmaižu kārbiņā” Daces Meieres tulkojumā jau izdotas latviešu valodā. Tagad pienākusi kārta pirmajam romānam pieaugušajiem „Mīļotie kauli”.

    Kotrīna Zīle (garais lietuviešu uzvārds ir daudz sarežģītāks) ir rakstniece, ilustratore, dizainere. Viņai pieder arī šīs grāmatas dizains ar mājas lodziņiem, bet ilustrāciju autors ir Bernards Burba, kura iemīļots motīvs ir trolejbusi, arī šajā grāmatā.

    Kotrīnas Zīles romānu „Mīļotie kauli” no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevis Jāņa Rozes apgāds.

    29 min
  • Zasā ķeram "namīra" putnu un gatavojam kartupeļu desas

    Sēļu amatniecības centrā „Rūme" keramiķe Anda Svarāne šīs puses izloksnē stāsta, kā gatavo māla rotaļlietu "namīra (nemiera) putnu", vēstures skolotāja un novadpētniece Sarmīte Upeniece iepazīstina ar reiz še dzīvojošo baronu Zasu dzimtas vēsturi, savukārt ar saimnieces Initas Lāces palīdzību uzzinām, kā gatavo Sēlijā populārās kartupeļu desas.

    25 min
  • Pēdējie olimpiskie starti - trasē dosies Patrīcija Eiduka un Kalendas bobsleja četrinieks

    Rit pēdējā Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu diena. Un trasē dosies arī Latvijas sportisti – Patrīcija Eiduka distanču slēpošanā un bobsleja četrinieku ekipāža.

    Pirms pieteikt šodienas, 22. februāra, startus, atskatāmies uz vakardienas notikumiem, kur distanču slēpošanas 50 kilometru maratonā klasiskajā solī Raimo Vīgants sasniedza 31. vietu. Jā, līdz goda pjedestālam tālu, bet distancē, kurā daudzi nefinišē, jo tā nav tomēr pa spēkam vai spēcīgākie apdzen pa apli, sportists sasniedza Latvijai līdz šim augtāko vietu. Arī televīzijas intervijā daudzi redzēja, ka sportistam emocijās bija jāslauka asaras.

    Slēpotāju sniegumu vērtē Latvijas slēpošanas federācijas viceprezidents Gunārs Ikaunieks. Madonas Smecersila slēpošanas bāzes vadītājs.

    Šodien tāda pašā distancē dosies Patrīcija Eiduka. Šī būs pirmā reize, ka tik daudz kilometru sievietēm būs jāslēpo olimpiskajās spēlēs. Starts jau plkst. 11 pēc Latvijas laika.

    Tāpat vakar pirmo reizi sieviešu biatlona kroņa disancē – masu startā, kur brauc tikai 30 labākās, piedalījās uzreiz divas mūsējās – Baiba Bendika un Estere Volfa. Viņas arī finišēja kopā – 22. un 23 vietā.

    Vēl sacensību noslēdzošajā dienā Jēkaba Kalendas pilotētais bobsleja četrinieks dosies 3. un 4.braucienā. šobrīd viņi ir 11. pozīcijā. Un arī bobsleja sacensības, tāpat kā distanču slēpošanās maratons sāksies plkst. 11.

    0 min
  • „Nezināmā Rēzekne” apvīnoj ziņkuoreigus cylvākus: īguļdeit i atteisteit vītu

    Kūpīna „Nezināmā Rēzekne” (latgaliski „Nazynomuo Rēzekne”) ar vysaidom iniciativom jau ostoiņus godus aktivi dorbojās Rēzeknis i Latgolys kulturtelpā, puļcejūt kūpā vysaidu profeseju i paaudžu cylvākus i veicynojūt piļsūniskū leidzdaleibu. Kūpīnā dorbojās ļauds, kuri pietej interesantus faktus par piļsātu, izdūta ari gruomota „Eisa Rēzeknis viesture”, reikoj lekcejis, ekspedicejis, tolkys, putnu vāruošonys pasuokumus i īdrūsynoj sabīdreibu paust sovu redzīni.

    Aktivitatis ir pamaneitys i nūvārtātys, i itūgod bīdreiba „Nezināmā Rēzekne” nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”. Par bīdreibys padareitū, par planim iz prīšku, kai nu mozys kūpīnys augt par lelu i par latgaliskū Latgolā stuosta bīdreibys „Nezināmā Rēzekne” puorstuovis Regita Zeiļa i Laura Spundere.

    Kūpīna „Nezināmā Rēzekne” dorbojās nu 2018. gods, kas roduos kai naformala iniciativa, „kab vairuok izzynuotu Rēzeknis viesturi, taišni tū nazynomū, kam mes paskrīnam garum i kū mes ari napamonom,” stuosta Regita Zeiļa, kura kūpīnā dorbojās nu poša suokuma. „Ite ir juopīmiņ Andris Uškāns, kurs kai viesturnīks ari suoce pieteit Rēzekni i gribēja vairuok par tū runuot i vairuok ari publicēt vysaidus stuostus, i vyss saguoja vīnā mozā izzinis bukletā 2020. godā, kas tai i saucēs „Nazynomuo Rēzekne — ceļveds ziņkuoreigajim”. I es saceitu, ka „Nazynomuo Rēzekne” eistineibā apvīnoj taidus ziņkuoreigus cylvākus, kuri grib naviņ izzynuot vaira, bet ari kūpā radeit pateikamu vidi, kūpīnu, kur var saīt i dareit.”

    „Nezināmā Rēzekne” apvīnoj kai viesturnīkus, tai dobys pietnīkus i cytu jūmu interesentus, „niu asam ari cīši plotai aizguojuši par dobu, par kūpīnys īsaisti. Itūgod vairuok dūmuosim par apkaimem Rēzeknē, kai sevkurs var uzajimt atbiļdeibu par vidi, kurā dzeivoj,” pastreipoj Regita.

    Laura Spundere bīdreibā „Nezināmā Rēzeknē” suokuse dorbuotīs vāluok, tok saprotuse, ka tys jū iņteresej: „Myusu kūpīna niu ir vysā stabila, kaidi 10–15 cylvāki, kuri aktivi īsasaista. Prūtams, mes grybātum, kab cylvāki nasabeist i vairuok īt da myusu.”

    „Nezināmā Rēzekne” jau ir palykuse par zeimynu i dorbojās uorpus piļsātys rūbežim, īsasaistūt kai Latgolys, tai vysys Latvejis vaicuojumūs. Pārnejā godā izdūta ari Andra Uškāna gruomota „Eisa Rēzeknis viesture”, i Laura skaita, ka taišni par tū bīdreiba ir tykuse „Boņuka” nominantūs, „jei fokusejās pamatā iz Rēzeknis viesturi, bet ir gona daudz aspektu, kas ir saisteiti ar vysys Latgolys viesturi”.

    Regita vys byušonu „Boņuka” nominantūs vaira redz par tū, „ka myusu pīmārs varātu ruodeit, ka latgaliskais var byut cīši vysaids, i ka Latgolys kulturtelpu boguotynoj daudzveideigi pasuokumi, kas ari var byut kūpīnys radeiti. Par vysaidu temu aktualiziešonu, kas ir kai saisteitys ar Latgolys cylvākim, ar Latgolys viesturi, ar Latgolys kulturu, kū mes gribim saglobuot, ar kū mes lepnojamīs, i sevkura aktivitate, kū mes dorim, patīseibā ir ar golvonū mierki, kab īdzeivuotuoji pasavārtu iz apleicīni sovaižuok. Otkon īmeiļuot tū vītu, nu kurīnis tu ej, kur tu dzeivoj, tys ir byutiski.

    Mes varim pylnvierteigi īguļdeit i atteisteit tū vītu.”

     

    Voi bīdreiba par pārnejā godā padareitū sajims Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”, zynuosim 14. martā, kod Latgolys viestnīceibā „Gors” nūtiks apbolvuošonys ceremoneja, tū varēs tīšraidē klauseitīs ari LR1 i vērtīs LSM.lv, kai i vokorā LTV1.

    27 min
  • Itai lobuok – telierdzs, spodkeņa, kiliškeņa

    Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

    Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit škeivs, apakštaseite, gluozeite. Itai lobuok – telierdzs (talerka), spodkeņa, kiliškeņa.

    Ite saimisteibys prīškmati, kas mums atguojuši caur poļakim. Latgalīšu meitinis guoja kolpuotu iz poļaku muižom, tī juos vuicejuos vysaidus smolkūs vuordus i atnese iz sātu. Ir vysaidys polinismu variacejis – talerka, teļvierdzs, telierdzs, telierdžs. Škeivs ir adaptāts vuocu ciļmis vuords, germanismys.

    Vysod pyrmū rūku dūtu tam, kas nu pošu tautys guojs, ar vysu tū, ka jis svešu kungu atnastais. I škeivs ir svešu kungu atnastais. Lobuok – telierdzs, talerka. Telierdžus salīk prīškā. Mozeņais telierdzeits kopejis kruškai (apakštaseite) byus spodka, spodkeņa, tū par telierdzi nasauks.

    I vēļ par golda kulturu runojūt – ir taida moza gluozeite – gluozeite ir germanismys, bet latgaliski ir kiliškeņa.

    4 min