
Sign up to save your podcasts
Or


Raidījumā pievēršamies ekonomikai un lēmumiem, kas ietekmē mūsu attiecības ar naudu ik uz soļa. Bija laiks, kad cilvēku naudas jautājumos uzskatīja par racionālu būtni, kuru viegli prognozēt un kas spēj viegli apzināties ieguvumus un riskus. Mūsdienās to mainījusi uzvedības ekonomikas teorija, kas parāda cilvēka ne tik racionālo pusi. Kāpēc dažkārt nopērkam to, ko mums īsti nevajag un kāpēc nespējam objektīvi novērtēt cenu, ja līdzās neredzam citu skaitli? Kāpēc aizejam uz veikalu pēc piena, bet pārnākam ar veselu maisu akcijas produktu? Kāpēc tērējot naudu, kļūstam neloģiski un dīvaini? Uzvedības ekonomika parāda, lai arī ekonomikas zinātni radījuši matemātiski un stratēģiski domājošs cilvēki, tā praksē stāsta par pilnīgi neracionālu cilvēku.
Uzvedības ekonomikas teoriju un praksi raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ekonomikas un vadības zinību maģistre, Latvijas Universitātes docente Ieva Siliņa un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Romāns Putāns.
Par pirmajiem uzņēmējiem var dēvēt amatniekus. Jau babiloniešu valdnieka Hamuprapi likumu krājumā 18. gs. p.m.ē ir runa par kredītsaistībām un noteikumiem saimnieciskās darbības veikšanai, norāda ekonomikas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa.
Bet, protams, ka tā ir visai nosacīta SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību vēsture. Profesore sniedz ieskatu uzņēmējdarbības vēsturē pasaulē, iepazīstina ar franču utopiskiem plāniem, gan vareno akciju sabiedrību „Austrumindijas kompāniju”, un uzņēmumu ar 60 ūdensdzirnavām.
Stāstu Baiba Šavriņa sāk par senāko amatnieku apvienību, kas veidojās Japānā pirms teju pusotra tūkstoša gadiem.
--
"Tāds mazs, pelēks "bandīts", kas staigā pa koku reizēm ar galvu uz leju. Un viņa balss, viņa dziesma ir dažādi svilpieni," dzilnīti raksturo ornitologs Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Brīvprātīgā gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā kā ierasts sāksies 1. martā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, daļai iedzīvotāju šogad nodokļu pārmaksa var neveidoties vai būt mazāka nekā iepriekšējos gados. Kas mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.
Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Fizisko personu Deklarāciju Uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare.
"Pagājušajā gadā tika atcelts diferencētais neapliekamais minimums un ieviests vienots fiksētais visiem iedzīvotājiem. Kas nozīmē, ka jau gada laikā, saņemot atlīdzību, tika piemēroti precīzāki nodokļi un tādējādi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pārmaksas var neveidoties," izmaiņas skaidro Dace Ķirse-Ķirša.
Tāpat kā līdz šim iedzīvotāji var iesniegt nodokļu deklarāciju, lai saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, izglītību un arī iemaksām privātajos pensiju fondos un veiktajiem ziedojumiem.
2020. gada nogalē iznāca Maijas Miglas-Streičas debijas romāns "Matildes gadsimts", kas vēsta par autores dzimtu. 2023. gadā – stāstu krājums "Sapnis par sargeņģeli", bet nule dienas gaismu ieraudzījusi grāmata "Saulrieta ugunis logos". Vai to var uzskatīt par sava veida triloģiju, jo visas trīs grāmatas ne tikai vēstī par Maijas dzimtas likteņiem, bet arī Liepāju?
Atgādināsim arī, ka 2021. gadā klajā nākusi Maijas veidotā grāmata par televīzijas ļaudīm "Nenopietni nopietnie TV aizkadri", bet 2023. gadā – dzejoļu krājums "Naktstauriņa samtainā smarža" (2023).
Maiju Miglu-Streiču uz plašāku sarunu aicinājusi Liega Piešiņa.
Jaunākā Latvijas Bankas veiktā idzīvotāju finanšu pratības aptauja rāda, ka vissliktāk finanšu lietas pārzina 18-19 gadus veci jaunieši, kas tikko pabeiguši skolu. Latvijas Radio devās pie topošajiem vidusskolas absolventiem un noskaidroja, ka finanšu pratība stundās tiek aplūkota tikai nedaudz.
Tam ir vairāki iemesli: finanšu pratība ir tikai viens no daudziem tematiem, kas jāaplūko sociālo zinātņu stundās; priekšmeta skolotājiem jābūt ekspertiem ļoti daudzos tematos; finanšu nozares pārstāvji, kuri vislabāk varētu pastāstīt, nenāk strādāt skolā.
Plašāk Annas Apīnes ierakstā.
Bobsleja pilots Jēkabs Kalenda ar pieredzējušo stūmēju Matīsu Mikni bobsleja divnieku sacensībās izcīnīja 8. vietu. Latvijas hokeja izlase ar zaudējumu zviedriem (1:5) noslēdz olimpisko turnīru.
Vilšanās par labi padarītu darbu – tā apmēram varētu rezumēt kopējo noskaņu tīklos un viedokļos par Latvijas hokeja izlases veikumu šajās olimpiskajās spēlēs. Jā, šobrīd to jau var rezumēt, jo mūsējiem spēles galā. Vakar Latvija cīņā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā zaudēja zvaigžņotajai Zviedrijai.
Pēc mača viedokli izsaka aizsargi Kristaps Zīle, izlases debitants Alberts Šmits un galvenais treneris Harijs Vītoliņš.
Izlases veikumu rūpīgi vēro ne tikai līdzjutēji, bet arī visi mūsu hokeja lietpratēji. Viens no viņiem – hokeja kluba „Prizma” galvenais treneris Ēriks Miļuns.
Olimpiskais astotnieks bobslejā, tikai par vienu simtdaļu atpaliekot no septītās vietas. Tāda ir olimpiskā debitanta Jēkaba Kalendas bilance līdz šim, divniekos startējot kopā ar Matīsu Mikni.
Bobslejā tagad trīs dienas treniņi četriniekiem un pēc tam jau sestdien, 21. Februārī, Kalendam pirmais olimpiskais starts četriniekos. Viņiem ar Matīsu Mikni pievienosies Lauris Kaufmanis un Mairis Kļava.
Vakar biatlona stafetē startēja vīrieši, Latvijas komanda izcinīja 18. vietu, šodien biatlona stafetē starts dāmām.
Šodien arī sacensības slalomā. Un te pirmo reizi ļoti daudzu gadu laikā Latvijai ir uz ko cerēt. Dženifera Ģērmane pasaules kausa posmos šosezon ir bijusi septītā, bet kopvērtējumā slalomā ir 15. vietā pasaules rangā. Tas Latvijai ir kas nebijis. Slalomā startēs arī Liene Bondare.
Bērniem Latvijā netiek nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība. Tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, tomēr mācību apjoms un vērtēšanas pieeja skolās būtiski atšķiras. Tas savukārt ietekmē skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē.
Turklāt praksē nereti netiek īstenots pat plānotais stundu skaits, kas vēl vairāk pasliktina skolēnu sagatavotību.
--
Pamatizglītības programmās Latvijā mācās vairāk nekā 183 tūkstoši skolēnu 583 skolās. Pašvaldību izdevumi izglītībai ir pieauguši līdz vairāk nekā 900 miljoniem eiro, tomēr tas nav nodrošinājis vienlīdzīgu kvalitāti visās skolās. Tā secinājuši revidenti.
72 stundu soma izdzīvošanai. Kādas pamatiemaņas nepieciešamas lai izdzīvotu dabā? Par to raidījumā saruna ar izdzīvošanas skolas dibinātāju Oskaru Špichopfu.
Latvijas biatlona vīru kvartets noslēdz olimpiskās spēles ar stafeti, izcīnot 18. vietu.
4x7,5km distancē pirmais devās Andrejs Rastorgujevs. Viņš abās šaušanas reizēs izmantoja pa divām rezerves patronām un nodeva stafeti Renāram Birkentālam 10. vietā. Renārs šaušanā iztērēja tikai vienu rezerves patronu un pacēlās uz 8. vietu. Trešajā etapā startēja Rihards Lozbers, kuram neveicās šaušanā, un viņš finišēja 17. vietā. Bet ceturtais startēja Edgars Mise.
Stafetē Latvijas sportisti atgriezās pēc 16 gadu pārtraukuma, iepriekšējo reizi latvieši vīru stafetē piedalījās 2010. gada Vankūveras spēlēs un palika 18. vietā. Labākais sasniegums šajā disciplīnā bija 1998. gadā Nagano spēlēs ar Oļega Maļuhina, Ilmāra Briča, Gundara Upenieka un Jēkaba Nākuma pūliņiem izcīnītā 6. vieta.
Vēl šovakar bobsleja divnieku ekipāžām trešais un ceturtais brauciens. Jēkabs Kalenda un Matīss Miknis pēc pirmās dienas ir olimpiskajā sešiniekā.
Pēc plkst. 22, kad sāksies noslēdzošie braucieni bobslejistiem, sāksies arī Latvijas hokeja izlases dalība izslēgšanas turnīrā. Spēle ar Zviedriju.
Cerot uz veiksmi, uzklausām izlases kapteiņa Kaspara Daugaviņa iedvesmas vārdus savai komandai un arī līdzjutējiem. Un vēl kāds pārsteigumus – novēlējumu mūsu hokejistiem atsūtījis Kaspara Daugaviņa draugs un arī liels hokeja entuziasts, bijušais Latvijas basketbola izlases kapteinis Dairis Bertāns.
Pēc Latvijas vārda parādīšanās amerikāņu dzimumnoziedznieka Epstīna lietā, arī Latvijā tiek jautāts – kā pasargāt bērnus no seksuālās ekspluatācijas. Par to šodien, 17. februārī, diskutē Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē. Iekšlietu ministrija un arī policija pauž, ka Latvijā regulējums bērnu aizsardzības jomā patlaban ir pietiekams un pasargā bērnus arī no seksuālās ekspluatācijas. Vienlaikus ministrijā atzīst, ka biežākie noziegumi pret bērniem ir saistīti tieši ar seksuālu izmantošanu. Tikmēr bērnu tiesību eksperti un nevalstiskās organizācijas aicina ne vien domāt par bērnu un vecāku izglītošanu, bet arī uzlabot atsevišķus normatīvus.