By
Download on the App Store

episodes

  • Kā sarunāties ģimenē, ja politiskie uzskati atšķiras?

    Vai atšķirīgi politiskie uzskati rada spriedzi tavā ģimenē? Kā izdodas vai neizdodas atrast kopīgu valodu, ja partneris, vecāki vai pieaugušie bērni domā pavisam citādi?


    Raidījumā runājam par to, kā politiskā pārliecība un atšķirīgas vērtības ietekmē mūsu tuvākās attiecības. Kā runāt par jūtīgiem jautājumiem bez atsvešināšanās? Un kā saglabāt savas robežas, kad viedokļi krasi atšķiras?

    Diskutē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un pētnieciskā žurnāliste un sociālo mediju pētniece Inga Spriņģe.

    Ar savu pieredzi dalās divu bērnu mamma, atklājot, kā atšķirīgi uzskati ietekmē viņas un tēva attiecības.

    52 min
  • Krievijas algotņu grupējums “Wagner”: kur tas palicis un kāda ir tā kapacitāte šodien

    Laikā, kad kaimiņos esošajā agresorvalstī gaisā virmo diskusijas par iespējamo mobilizāciju kara turpināšanai ar Ukrainu, vēlamies aprunāties par to, kas noticis ar krievu algotņu grupējumu “Wagner”. Tam bija nozīmīga loma pirms kāda laika, kara pirmajā daļā, bet tagad šķietami tas ir pazudis no masu medijiem. Kur tas ir palicis un kādā kapacitāte militārais grupējums operē šodien? 

    2023. gada augustā uz ziemeļiem no Maskavas nogāzās privātā lidmašīna. Tajā atradās Jevgeņijs Prigožins, grupējuma “Wagner” vadītājs, un vairāki citi augsta ranga “Wagner” komandieri. Prigožins gāja bojā divus mēnešus pēc viena no pārsteidzošākajiem notikumiem mūsdienu Krievijas vēsturē. Viņa kaujinieki bija ieņēmuši militāros objektus Rostovā pie Donas un bija sākuši virzīties Maskavas virzienā.

    Daudzi toreiz teica, ka iznākums ir likumsakarīgs – Kremlis necieš un nepieļauj nekādu apdraudējumu savām pozīcijām. Tāpat pamazām no ziņām pazuda arī “Wagner”. Tāpēc varētu šķist, ka ar to viss beidzās. Taču tā noteikti nav, jo arī trīs gadus vēlāk Krievijas karavīri un bijušie “Wagner” kaujinieki joprojām darbojas Āfrikā.

    Kur īsti palika “Wagner”? Atbilde ir interesantāka par vienkāršu stāstu par to, ka “Wagner” izdzīvoja. Patiesībā Krievijas valsts lielu daļu šīs sistēmas vienkārši pārņēma savā kontrolē.

    16 min
  • Mākslinieces Ievas Putniņas gads, kopš iegūta balva radošai brīvībai

    Pirms gada pirmo Vijas Celmiņas fonda stipendiju ieguva māksliniece Ieva Putniņa. Ieva galvenokārt strādā eļļas glezniecības tehnikā, taču viņas kompozīcijās sastopami arī tēlniecības un objektu elementi. Šobrīd Ievai saspringts laiks, jo notiek gatavošanās divām jaunām izstādēm. Viena no tām būs atjaunotajā mākslas muzejā "Arsenāls" nākamā gada rudenī.

    Kāds māksliniecei bijis gads, kopš iegūta balva radošai brīvībai?

    16 min
  • Vilhelms Munters - mūžu mūžos aizdomīga persona?

    Vilhelms Munters bija viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas diplomātiem, ārlietu ministrs no 1936. līdz 1940. gadam. Starptautiski pat labāk zināms nekā Zigfrīds Meierovics. Tomēr gadu desmitiem viņa lojalitāte Latvijai tikusi apšaubīta. Kas tad viņš bija - nodevējs (kā raksta Armans Puče) vai vismaz mūžu mūžos aizdomīga persona (kā uzsvēris Valdis Birkavs)? Varbūt tikai spējīgs cilvēks, kura liktenī savijās daudzas 20.gadsimta vēstures pretrunas?

    Vada: Gints Apals, Edvīns Evarts un Pēteris Kalniņš.

    22 min
  • Kas ir oga, kas ir auglis un kas īsti ir sēkla?

    Dārzā, mežā, veikalu plauktos redzam lērumu augļu un dārzeņu, īsti nezinot, vai tie ir augļi, ogas vai sēklas. Kā tos atšķir? Un kādas izredzes auglim vai sēklai izaugt par dzīvotspējīgu augu?

    Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Izglītības un sabiedrības iesaistes projektu vadītāja un Latvijas Universitātes pētniece, doktorante Vineta Vērpēja un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas profesors Ģederts Ieviņš.

    28 min
  • Ābolus turpina vākt arī pēc Miķeļdienas. Stāsta Kaspars Ofkants

    Šodien Miķeļdiena, kas mūsu senču folklorā ir laiks, kad raža jau novākta un sākas gatavošanās ziemai. Tiesa, mūsdienās daudz kas ir mainījies. Raža noteikti vēl visa nav novākta, jo mūsdienās lauksaimnieki audzē gan vairāk dažādu kultūraugu, gan vēlākas šķirnes, gan, protams, arī rudeņi ir kļuvuši siltāki un garāki, kas ļauj ražu novākt vēlāk. Ražu turpina vākt arī ābolu audzētāji. Ražu no vēlākajām šķirnēm vāc līdz pat oktobra vidum vai dažkārt pat beigām.

    Tāpēc šoreiz saruna ar saimnieku no Tukuma puses Kasparu Ofkantu, kurš 11 hektāru platībā saimniecībā „Eglāji” audzē deserta ābolus. Tas nozīmē, ka nevis pārstrādei – sulām vai biezeņiem, bet pārdod svaigus augļus. Un lai gan ceļi starp ābeļdārziem dažās vietās vēl pagājušajā nedēļā mirka ūdenī, izrādās, ka ābolu audzētājiem pārliekais mitrums dižas raizes nesagādā un vispār skats nākotnē ir cerīgs.

    Ābolu ražas laiks turpinās, kas nozīmē, ka lielveikalos mazākā mērā, bet lielākos un mazākos tirgos vai pašās saimniecībās var tikt pie svaigiem Latvijas āboliem.

    24 min