Degvielas cenas nekrīt, biļešu cenas nepieaug, valsts subsīdiju apjoms arī. Reģionālie pasažieru pārvadātāji norāda, ka risinājums ir jāmeklē nekavējoties, jo ienākumi nesedz izmaksas. Kopš ASV uzsāka karu ar Irānu, naftas cenas ir krietni kāpušas.  Ko darīt – kas sagaida sabiedriskā transporta pasažierus turpmāk? Krutspunktā diskutē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Bērziņš un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.

Aizsākam vēl vienu aizraujošu raidījuma (ne)Diplomātiskās pusdienas sezonu. Un sezonas pirmajā raidījumā runājam par Mao Dzedunu, jo 2026. gada 9. septembrī apritēs piecdesmit gadi kopš Mao Dzeduna nāves. 50 gadi ir ilgs laika periods, bet arī pusgadsimtu vēlāk Mao portrets joprojām dominē Tjaņaņmeņas laukumā, viņa attēls joprojām ir redzams uz Ķīnas naudaszīmēm un Mao Dzeduna domas joprojām ir daļa no Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālā ideoloģiskā pamata.

Tas ir ievērojami, ja ņemam vērā, kas ar Mao Ķīnu notika pēc viņa nāves. Viņa izveidotā ekonomiskā sistēma lielā mērā tika demontēta. Kolektivizētā lauksaimniecība izzuda, atgriezās privātais bizness, Ķīna kļuva atvērta ārvalstu investīcijām un kļuva par vienu no pasaules nozīmīgākajām ekonomikām. Tātad nepieciešams jautāt, kāpēc Mao joprojām ir svarīgs?

Svarīgās ir fakts, ka Mao tiek pieminēts ne tikai kā cilvēks, kurš valdīja Ķīnā no 1949. līdz 1976. gadam. Viņš tiek pieminēts kā cilvēks, kurš izveidoja Ķīnas Tautas Republiku un izveidoja politisko sistēmu, kas Ķīnā valda joprojām. Lai saprastu mūsdienu Ķīnu, īpaši tās attiecības ar ārpasauli, ir jāsaprot ne tikai tas, ko Mao darīja, bet arī tas, ko Komunistiskā partija nolēma saglabāt no viņa mantojuma.

Raidījumu veido arī Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova no Latvijas Ārpolitikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes.

Ģitārista un komponista Matīsa Čudara vārds, šķiet, visbiežāk saistās ar džeza mūziku, bet viņu aizrauj arī klasiskā un laikmetīgā mūzika, kā arī popmūzika. Matīss skolojies gan Nīderlandē, apgūstot džeza ģitāras spēli Amsterdamas konservatorijā, gan vēlāk ASV, Jeila Universitātē, iegūstot maģistra diplomu mūzikas kompozīcijā un teorijā. Augustā  kopā ar "Čudara TRIO", kurā darbojas arī Edvīns Ozols (kontrabass) un Ivars Arutjunjans (bungas) ir ieskaņots jauns albums. Turklāt saikne ar Ameriku  joprojām nav zudusi.

Jaunais albums, kurā apvienotas kompozīcijas, kurās netrūkst improvizācijas, ceļu pie klausītājiem uzsāks nākamā gada pavasarī.

“Māksla ir visāda, bet man svarīgi pasaulē pienest kaut ko labu un skaistu,” – tā par savu glezniecību saka Kristīne Rubene. Daudzus gadus esot Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas amatā, jaunajā studiju gadā viņa ievēlēta par Glezniecības katedras vadītāju. Savukārt Kristīnes Rubenes jaunākā izstāde “Zudušo laiku meklējot” pašlaik skatāma Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā. Māksliniece strādā lēnu un pamatīgi, tikai daļa darbu tapuši speciāli jaunākajai izstādei.

Par jauno amatu Kristīne Rubene bilst, ka ieies vēsturē ar to, ka ir pirmā sieviete Glezniecības katedras vadītājas amatā. Savukārt viņas gleznās daudz meža zemeņu, kas liek domāt, ka māksliniece ir arī aizrautīga ogotāja. "Man liekas, ka nekā skaistāka pasaulē nevar būt, kā izcirtums pilns ar meža zemenēm," atzīst Kristīne Rubene.

Pētnieku un praktiķu versijas par jaunākajām parādībām literatūrā apkopotas kolektīvajā monogrāfijā “Latviešu literatūra 2016–2024”. Kultūras rondo izvaicājam tās sastādītāju dzejnieku un literatūrzinātnieku Arti Ostupu un literatūrkritiķi Ilvu Skulti.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis kolektīvo monogrāfiju “Latviešu literatūra 2016–2024”.

Monogrāfijas 11 nodaļas piedāvā gan vēsturisku perspektīvu, gan analītiskas pārdomas, cenšoties aptvert pēc iespējas plašāku literāro materiālu. Prozai veltītās nodaļas aplūko vēsturiskos un biogrāfiskos romānus (Zanda Gūtmane, Anda Kuduma), īso formu nostiprināšanos (Ilze Jansone), kā arī sievietes pieredzes izpausmes (Zita Kārkla). Dzejai veltītās nodaļas apskata konceptuālisma inovācijas (Ivars Šteinbergs), jauno dzejnieku paaudzi (Artis Ostups), sociālpolitisku motīvu klātbūtni (Ilva Skulte) un materialitātes un ekoloģijas jautājumus (Ieva Melgalve). Tāpat monogrāfija pievēršas bērnu auditorijai domātai dzejai un prozai (Linda Mence), kā arī romānu ekranizācijām kino (Elīna Reitere) un literatūras izmantojumam teātrī (Līga Ulberte). Monogrāfiju noslēdz literārās dzīves hronika (Signe Raudive).

Prasmes dzīvē jāapgūst ne tikai cilvēkbērniem, arī dzīvnieku mazuļiem. Jauns mācību gada sākums ir cilvēkbērniem, bet dzīvnieku pasaulē vasaras brīvlaika nav – jau no dzimšanas dažādu dzīvnieku mazuļi ātri vien nonāk pasaulē, kur prasmēm ir izšķiroša loma izdzīvošanā un skola ir katru dienu. Kā putnu, zīdītāju un citu dzīvnieku vecāki māca savus bērnus – cik daudz mantojumā atstāj vecāku ģenētika un cik ir pašu vecāku ieguldītais darbs savu mazuļu izaudzināšanā par patstāvīgiem zvēriem?

Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange, zoologs Vilnis Skuja un ornitoloģe un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece.

Vasara noslēgusies, sākas jaunais mācību gads. Tāpēc 1. septembrī saruna ar dabaszinātņu skolotāju. Iepriekšējā raidījumā jau minējām, ka ir sajūta, ka skolēniem zināšanas par dabas procesiem un vides problēmām vai vienkārši ģeogrāfiju ir kļuvušas sliktākas. Var jau būt, ka tās ir tikai mūsu sajūtas, bieži vecākas paaudzes jaunajām pārmet, ka tie kaut ko lāga nezina vai dara ne tā. Tāpēc saruna ar Jūrmalas Pumpuru vidusskolas bioloģijas skolotāju Vēsmu Vijupi, kura pērn ieguva titulu „Latvijas gada skolotājs dabaszinātnēs”. Viņa uzskata, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka jauniešu zināšanas vides un dabas jautājumos ir kļuvušas sliktākas.

Bet aizvadītā vasara atkal ir sagādājusi interesantas dabas norises. Par 2025. gada vasaru daudz diskusiju nebija, to visi sauca par slapju un aukstu. Šī vasara ir raisījusi viedokļu atšķirības un tam ir pamats, jo arī pati vasara Latvijā ir bijusi visai atšķirīga valsts austrumos un rietumos. Šogad lielākais nokrišņu daudzums bijis Kurzemē. Līdz ar to valsts austrumos uz pērnās vasaras fona šī daudziem šķitusi pat tīri jauka, bet kurzemnieki pamatoti sūdzas, ka bijusi daudz par slapju.