Latvijas Nacionālajā baletā gaidāms jauniestudējums „Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)" Džeroma Robinsa horeogrāfijā un „Kaktusi" Aleksandra Ekmana horeogrāfijā. Vienā vakarā uz skatuves satiksies gan 20. gadsimta baleta klasika, gan mūsdienu horeogrāfija, apvienojot divu pasaulslavenu horeogrāfu darbus ar jautru un ironisku intonāciju.

Studijā tiekamies ar baleta solistiem Nikolu Annu Blomu, Eidenu Viljamu Konefriju un Elzu Leimani.

Latvija nav tā vieta, par kuru uzreiz iedomājamies, ja izdzirdam vārdu savienojumu derīgie izrakteņi, taču ļoti iespējams, līdz šim nemaz neesam skaidri zinājuši, kas slēpjas daudzu simtu metru dziļumā zem mūsu kājām. Ļoti iespējams, ka arī Latvijas teritorijā ir bagātīgas rūdas atradnes.

Ko ģeologi atklājuši, pētot kristālisko pamatklintāju, un ko jau šobrīd zinām par derīgajiem izrakteņiem Latvijā? Par to saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociēto profesoru, ģeologu Ģirtu Stinkuli. 

Raidījumā arī ieklausāmies, ko par dimantiem stāsta ģeoloģe Vija Hodirova. Tāpat cenšamies skaidrot, kā veidojas karstie avoti un kādu labumu tie sniedz islandiešiem. Bet par savu lasāmvielu trešdienas grāmatu rubrikā stāsta arheologs Artūrs Tomsons.

Katram mājas īpašniekam reizi 10 gados ir obligāti jāveic iekšējā elektrotīkla pārbaude, bet lielākā daļa par to nemaz nezina, vai izliekas nezinām, un to neveic. Par mājas elektrotīkla uzturēšanu un kontroli saruna raidījumā.

Piedalās: AS "Sadales tīkls" Mācību centra direktors Artūrs Šmats, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs un Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas pārstāvis Igors Jakušēvics.

Kā sabalansēt dzīvi un karjeru, kā pieņemt novecošanu, kad visapkārt valda jaunības kults – par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem aizdomāties rosinās Ināras Sluckas jauniestudējums Nacionālajā teātrī ”Viss par Ievu”.

Izrādes darbība notiek kāda Brodvejas teātra aizkulisēs, kur augstu vilni sit intrigas un cīņas par statusu, kurās ļoti labi var atpazīt arī sabiedrībā kopumā notiekošos procesus.

Izrādes pamatā ir amerikāņu aktrises un literātes Mērijas Orras luga, kas Latvijā vēl ne reizi nav iestudēta. Pasaulē tā pazīstama arī kā literārais avots godalgotajai Džozefa Mankeviča Holivudas kinofilmai ”Viss par Ievu”. Iestudējuma pirmizrāde būs sestdien 

Katru gadu darba tirgu pamet aizvien lielāks cilvēku skaits nekā tajā ienāk. Demogrāfiskās bedres dēļ nodokļu maksātāju skaits sarūk. Jau tuvākajā nākotnē nāksies domāt, ko mainīt esošajā pensiju sistēmā, lai varētu uzturēt nākotnes pensionārus. Tāpat aktuāls ir jautājums – vai tā saucamā Z paaudze un mileniāļi nākotnē pensiju vispār saņems.

Skaidrojam, kādi ir risinājumi, lai reaģētu uz demogrāfiskā riska ietekmi uz pensiju sistēmu.

Pašlaik vecuma pensiju saņem vairāk nekā 430 tūkstoši iedzīvotāju. Katru gadu darba tirgu pamet aizvien lielāks skaits cilvēku, nekā tajā ienāk un šī plaisa palielinās. Tas nozīmē, ka nākotnē varētu samazināties sociālās iemaksas valsts budžetā un jādomā, kur ņem naudu nākotnes pensionāru uzturēšanai.

Saeimas Tautsaimniecības komisija šodien plāno turpināt darbu pie Transporta enerģijas likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam. Ar jauno normatīvu paredzēts veicināt zaļās enerģijas plašāku izmantošanu transportā.

Taču šiem mērķiem ir augsta cena, tajā skaitā ar būtiski lielākiem tēriņiem nākamajos gados būs jārēķinās autobraucējiem, kas savās mašīnās lej fosilo degvielu. Iebilžu ir daudz, tāpēc likumprojekts iestrēdzis Saeimā, lai gan valdība to apstiprināja jau gandrīz pirms pusotra gada.

Šodien Salacgrīvā atklās un pilnībā satiksmei atvērs jauno tiltu pār Salacu. Nokalpojušā tilta vietā jauns tika būvēts tikai pēc vairākus gadus ilgušiem skandāliem, tajā skaitā Igaunijas lūguma Latvijai skaidrot nespēju sakārtot starptautiskās nozīmes autoceļa "Via Baltica" daļu.

Salacgrīvas pašvaldība ilgstoši aizbildinājās ar naudas trūkumu, līdz to pēc teritoriālās reformas no Limbažu novada pārņēma valsts. Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde stāsta, ka kopumā pārbūves darbi izmaksāja 15 miljonus eiro pirms nodokļu nomaksas, un pusi sedza no Militārās mobilitātes projekta. 

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē. Uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis min tiltu pār Ķekaviņu uz Rīgas apvedceļa un divus pārvadus uz Daugavpils šosejas.