Latvijas politisko teātri papildinās Dailes teātra iestudējums "Rīkojums Nr.2". Aktieri, kuri tikušies ar saviem prototipiem garās sarunās, un aktieri, kuri savus tēlus apzināti veidojuši, ar prototipiem netiekoties. Kā arī tēli, kuru prototipi ir jau miruši. Pirmizrāde šovakar, 12. jūnijā, un, iespējams, viena izrāde būs uz skatuves , otra – zālē. Gaidot pirmizrādi, Kultūras rondo tiekamies ar dramaturgu Matīsu Gricmani un režisoru Valteru Sīli.

Sekošana līdzi savai veselībai un patērētajai pārtikai ir kļuvisi teju par modes tendenci, un tam palīgā nāk arī tehnoloģijas. Viena no tām ir lietotne “Cal AI”, kura nesen izpelnījusies lielu uzmanību lietotņu tirgū, un to pat pārpirkuši “MyFitnessPal” veidotāji. Ko ar to var izdarīt un kāda no tā vispār jēga? Noskaidrojam apskatā!

* Lietotni testam sagādājām paši.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Kas ir sauszemes droni un kādi ir to pielietojuma veidi? Kā Latvijas uzņēmumi veido moderno aizsardzības infrastruktūru? Pie Digitālo brokastu galda divi uzņēmēji — Kristaps Puķe un Armands Sakne.

#DigitālāsBrokastis galdā svaigākie mākslīgā intelekta jaunumi, kuru priekšgalā ir stāsts par “Apple”, kas beidzot izziņojis savu mākslīgā intelekta Siri risinājumu.

Tikmēr “OpenAI” uzlabo “ChatGPT” atmiņu ar jauno "dreaming" pieeju.

Mākslīgā intelekta uzņēmumi dodas uz biržu.

Igaunija skolēniem piešķir bezmaksas ChatGPT piekļuvi.

Un FIFA Pasaules kausā futbolā mākslīgais intelekts ir klātesošs.

Viņu acis, ausis un deguns ir drošs atspaids tiem, kam šo maņu pietrūkst. Viņi neuzdod jautājumus, bet vienmēr ir  gatavi darbam. Par suņiem asistentiem, pavadoņiem un signālsuņiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas kinoloģe Zaiga Kļaviņa, kurai līdzi garspalvainais kollijs Elze, kura apgūst servisa suņa prasmes, un Ieva Sproģe-Grigorjeva, kuras palīgs ikdienā ir suns-pavadonis Pablo, kurš arī piedalās raidījumā.

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šajā ierakstā uzmanības centrā sociālo mediju boti, troļļi un viltus lapas.

Pirms vēlēšanām politiķi šķiet esam it visur – uz māju sienām, reklāmās un sociālajos medijos. Jo redzamāka ir partija vai kandidāts, jo lielākas izredzes pārliecināt vēl neizlēmušos vēlētājus balsot tieši par šo politisko spēku. Svarīgi arī radīt iespaidu, ka konkrētajai partijai, politiķim vai idejai jau ir daudz atbalstītāju. Ja šķiet, ka kādu politisko spēku daudzi jau atbalsta, daļa vēlētāju var nosliekties darīt tāpat.

Digitālajā vidē šādu efektu var panākt vairākos veidos. Šoreiz aplūkosim metodes, kas sociālajos medijos ļauj mākslīgi uzpūst redzamību un popularitāti ar botu, troļļu un viltus lapu starpniecību.

Boti ir automatizēti sociālo mediju konti, kas veic ieprogrammētas darbības – publicē, pārpublicē, komentē vai reaģē uz noteikta veida saturu. Tiem, piemēram, var likt reaģēt uz vai dalīties ar kāda kandidāta ierakstiem, tādējādi mākslīgi palielinot to redzamību. Boti bieži darbojas tīklveidīgi, un tas ir viens no veidiem, kā tos atpazīt – ja virkne kontu publicē identiskus komentārus vai dalās ar vienādu saturu. Vēl viena pazīme ir līdzīgi veidoti lietotājvārdi, kas bieži sastāv no nejaušām burtu un skaitļu kombinācijām.

Savukārt troļļu kontus pārvalda reāli cilvēki ar izdomātām identitātēm. To galvenais uzdevums ir jaukt gaisu tiešsaistes diskusijās un komentāros, veicinot nesaskaņas, izplatot nepatiesu vai nomelnojošu informāciju. Tas var ietekmēt sabiedrības viedokli par noteiktiem jautājumiem un nākt par labu vai kaitēt konkrētiem politiskajiem spēkiem.

Koordinētu viltus kontu aktivitāti novēroja šopavasar pirms Bulgārijas parlamenta vēlēšanām.

Latvijas porcelāna mākslā allaž aktuāls bijis tautiskais motīvs. Taču tā izpausmes un interpretācijas dažādos laikos bijušas atšķirīgas. Izsekot šīm tendencēm varēs izstādē “Rakstu rakstiem izrakstīts”, kas šodien, 12. jūnijā, sāksies Rīgas Porcelāna muzejā un būs apskatāma līdz augusta sākumam. Būs eksponēti dažādi porcelāna priekšmeti, kas radīti laikā no pagājušā gadsimta otrās puses līdz mūsdienām. 

Lai popularizētu porcelānu plašākā kultūras kontekstā, Rīgas Porcelāna muzejs šogad uzsāka jaunu sēriju ”Ideju burtnīcas”. Sērijā klajā nāks nelielas brošūras, katra veltīta vienai tēmai, kas atklāj kādu mūsu porcelāna mākslas būtisku aspektu. Pirmā brošūra jau iznāca šo pavasar, un tajā pētnieks Toms Ķencis pievēršas tautiskajam motīvam Latvijas porcelānā.

Brošūrā izklāstīto un daudzus no tajā iekļautajiem priekšmetiem tagad ir iespēja ieraudzīt ar savām acīm un tuvplānā, jo muzejā izveidota izstāde ”Rakstu rakstiem izrakstīts”. Kas tad īsti ir tautiskais motīvs porcelānā – skaidro muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Lauriņa.

Izstāde aptver periodu no pagājušā gadsimta 50.gadiem līdz pat mūsdienām, un tajā uzskatāmi var ieraudzīt, kā laika gaitā mainās tautiskā motīva interpretācija gan vēsturisku un politisku pārmaiņu, gan modes tendenču, gan vēl citu iemeslu dēļ.

50.gadu porcelānam raksturīgas vēl no pirmās brīvvalsts laika pārņemtas formas un dekori, nereti papildināti ar padomju okupācijas varas simboliku. Viens no raksturīgākajiem ornamentiem ir saulītes motīvs, kombinēts ar florāliem rakstiem un zeltījumiem.

60. un 70. gados tautiskais ornaments tiek modernizēts un stilizēts, un atspoguļo tā laika tieksmi uz lakonismu priekšmetu formā un dekorā. 80. un 90. gados tautisko motīvu popularitāte saistāma ar kultūrpolitiskiem procesiem.

Izstādē skatāmas servīzes, trauku komplekti, dekoratīvi šķīvji, vāzes, alus kausi un pat pūdernīcas un parfimērijas komplekti. Ļoti interesanti priekšmeti ir sīkplastika vai porcelāna figūriņas. Lielākoties tajās atainotas tautumeitas ar ziedu klēpjiem un zāļu pušķiem, bet ir arī sīkplastikas darbi, kas ilustrē, piemēram, Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, kā arī tautasdziesmu ”Apsegloju melnu kuili”.

Ar visvairāk darbiem izstādē pārstāvētas izcilās porcelāna mākslas meistares Zina Ulste, Ilga Dreiblate un Beatrise Kārkliņa. Kā ļoti īpašu izstādes darbu Diāna Lauriņa izceļ Beatrises Kārkliņas lielformāta vāzi, tapušu jau mūsdienās.

Izstāde ”Rakstu rakstiem izrakstīts” Rīgas Porcelāna muzejā skatāma līdz 2.augustam. 18. un 19.jūnijā tajā notiks īpaša tematiskā radošā darbnīca veltīta saulgriežu tēmai.

Valdība šodien, 12. jūnijā, sanāks uz slēgtu sēdi, lai pārrunātu katra ministra trīs prioritāros darbus, ko iecerēts paveikt šīs valdības darbības laikā. Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” intervijā Latvijas Radio teica, ka atklāta sēde nav produktīva, un slēgtajā sēdē neko neslēps. Pēc sēdes plānots paziņojums medijiem.

Cik viegli Rīgā ir sākt būvēt māju? To pētīja un šonedēļ arī publiskoja domnīcas “LaSER” pārstāvji, kas regulāri seko Rīgas un citu Latvijas pilsētu attīstībai. Eksperti vērtē – process ir sadrumstalots un šobrīd Rīgā ir spēkā divi teritorijas plānojumi. Domnīcas “LaSER” pētnieki izstrādājuši arī konkrētus problēmu risinājumus gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī.

Vai vēlme veidot pasauli par labāku vietu ietver arī vēlmi augt pašai? Monopolā saruna ar integrālas dzīves prakses skolotāju un grāmatas „Kailums. Dvēseles stāsti” autori Elīnu Žagari.