„Es, zilais putns” – tā sauca stāstu krājumu, ko mūža nogalē deviņdesmito gadu sākumā sarakstīja trimdas gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa. Tagad tapusi izrāde – kolāža ar nosaukumu „Veronika, zilais putns” par Janelsiņas dzīvi Kalifornijā pēc dzīvesbiedra rakstnieka Anšlava Eglīša aiziešanas mūžībā. Izrādes iecere pieder Amerikas latviešu dziedātājai Lailai Saliņai, kura kopā ar aktieri Ģirtu Krūmiņu atklās reālas un iedomu ainas no Veronikas Janelsiņas pēdējiem dzīves gadiem.

Izrādi – kolāžu  “Veronika, zilais putns” rādīs Rīgā 10. un 11.oktobrī Mākslas akadēmijas 2.korpusā, pēc tam izrādes Līgatnē un Valmierā.

"Meldra un negantie kaimiņi" ir jauns latviešu oriģinālkomikss, kura idejas autore ir ilustratore Elvīra Beķere, bet Lote Eglīte rakstījusi scenāriju. Par pašmāju mākslinieku veidotajiem oriģinālkomiksiem un grafiskajiem stāstiem bērniem un pieaugušajiem abas mākslinieces izvaicājam Kultūras rondo.

Skaļi krauķu bari, īgna ome, kaimiņi, katrs ar saviem putniem, un divas piedzīvojumus alkstošas meitenes vasaras brīvlaikā – no šīm sastāvdaļām izaugusi krāsaina 126 lappuses gara komiksu grāmata bērniem, ko nupat klajā laidusi izdevniecība "Liels un mazs".

Sarunājamies par to, kā radās stāsts, kā veidojās abu autoru sadarbība un kāpēc tieši komikss, nevis vienkārši bērnu grāmata ar ilustrācijām?

Sprādzēties ir pašsaprotami lielākajai daļai auto braucēju, taču aizvien notiek negadījumi, kuros pasažieri un šoferi nav piesprādzēti un tādejādi gūst papildu traumas. Kā drošības josta var pasargāt sadursmes gadījumā un  kāpēc mēs bieži atturāmies no piesprādzēšanās? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoru Fizikas un materiālzinātnes institūta direktors un vadošais pētnieks Juris Blūms un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes vadošais pētnieks, profesors Ivars Austers.

"Sliktāk kā trieciens pret priekšējo paneli, nevar būt nekas," atzīst Juris Blūms, skaidrojot nepieciešamību piesprādzēties brauciena laikā.

Klāt oktobris un rudens ieradies ne tikai ar krāsainām lapām, bet drīz nāks arī ar pirmo sniegu un salu. Tāpēc arī sarunā vairāk pievēršamies tehniskākām lietām – laikapstākļu ietekmei uz automašīnām.

Lai arī šķiet, ka rudens tikai nupat sāk ieskrieties, jo lielākajā Latvijas daļā vēl kārtīgas salnas nav bijis, arvien šajā laikā aktuāls ir jautājums, kad ir labākais brīdis, lai mainītu ziemas riepas? Visiem apstākļiem, kas varētu noteikt to brīdi, kad vislabāk mainīt auto riepas, pāri stāv drošība.

Pieredzējušais autoservisa speciālists, kurš savā darba mūžā strādājis vairākās servisa pozīcijās un tagad ir vairāku autoservisa centru vadītājs Raivis Liniņš uzskata, ka ziemas riepu it kā lieka deldēšana, sākot lietot tās agrāk rudenī, ir drīzāk vērtējama kā mīts.

Auto nozarē uzskata, ka slieksnis, pie kura ziemas riepas jau ir veikspējīgākas par vasaras riepām ir tad, kad gaisa temperatūra noslīd līdz +7 grādiem un zemāk.

Bet, kad ziema ir klāt un riepas ir nomainītas, sākas nākamā laikapstākļu radītā problēma – ceļu kaisīšana. Kā arī elektroauto īpašniekiem jārēķinās, ka ziemā šis transportlīdzeklis ir mazāk efektīvs.

Cilvēki sociālajos medijos nereti pauž neizpratni, kāpēc, piemēram, šonedēļ elektrība maksā mazāk nekā 3 centus par kilovatstundu, bet citu nedēļu cena ir 30 centi. Kā veidojas elektrības cena un kā varam ietekmēt savus tēriņus? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uzņēmuma "Enefit" privātpersonu segmenta atīstības vadītāja Elza Rudzīte un "Elektrum" Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Liepiņa.

Pieredzes stāsts. Ivaram Kukainim pieder vairāki nekustamie īpašumi un elektro auto. Mēnesī viņš patērē ap 300 kW elektrības. Ziemā par elektrību maksā 70 līdz 80 eiro mēnesī, vasarā 5 līdz 10 eiro. Ivars vērtē, ka elektrība ir salīdzinoši lēta, bet dārgākās izmaksas rada citi pakalpojumi - piegāde, jaudas uzturēšana un apkalpošana. Uzklausām viņa pieredzi, pērkot elektrību par biržas cenām.

Šonedēļ Hanzas peronu pieskandinās eksperimentālā mūzika. Laikmetīgā mūzika, frīdžezs, brīvā improvizācija - tie ir tikai daži no mūzikas žanriem, kas izskanēs koncertos, meistarklasēs un lekcijās. Tas tādēļ, ka 9. un 10. oktobrī notiks nu jau par tradīciju kļuvušais festivāls “Skaņu mežs”.

Kādus pārsteigumus tas sagādās šogad, vairāk Ventas Ilvas Stūris veidotajā ierakstā.

Investīciju piesaiste Latvijā norit veiksmīgi un šogad tiks sasniegti pat maksimāli mērķi. To Latvijas Radio intervijā stāstīja Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere. Investori saredz daudz iespēju mūsu valstī, atzīst Jāgere.

Sarunā mēģinām iepazīt, cik dažādas var būt sievietes. Tostarp – viena un tā pati sieviete. Raidījuma viešņa ir literāte, kura savos tekstos stāsta par meitenēm, jaunkundzēm un kundzēm – par viņu vēlmēm, par spēku, kas mijas ar bezpalīdzību, par skaistumu, nogurumu, kaislībām un pretrunām. Taču arī viņā pašā satiekas dažādas dabas, kuras mēģinām iepazīt. Tiekamies ar Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektori un rakstnieci Kristīni Jučkoviču.

Raidījumā skan:

Sarunā mēģinām iepazīt, cik dažādas var būt sievietes. Tostarp – viena un tā pati sieviete. Raidījuma viešņa ir literāte, kura savos tekstos stāsta par meitenēm, jaunkundzēm un kundzēm – par viņu vēlmēm, par spēku, kas mijas ar bezpalīdzību, par skaistumu, nogurumu, kaislībām un pretrunām. Taču arī viņā pašā satiekas dažādas dabas, kuras mēģinām iepazīt. Tiekamies ar Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektori un rakstnieci Kristīni Jučkoviču.