
Sign up to save your podcasts
Or


2026. gada Saeimas vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās vēlēšanas un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas. Studijā Rīgas Stradiņa universitātes docētāja politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens un laiksraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.
Sazināmies ar biedrības Eiropas kustība Latvijā ģenerālsekretāri Lieni Valdmani, lai runātu par signālvēlēšanām, kas norisinājās vidējās izglītības mācību iestādēs.
Uzklausām Juri Pūci no "Latvijas attīstībai", Agnesi Lāci no partijas "Progresīvie".
Sazināmies ar Dzintaru Hmieļevski Liepājā.
Stundas noslēgumā sociālo mediju apskats un Brīvajā mikrofonā uzklausām klausītājus.
--
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vērtējumā Saeimas vēlēšanu diena aizvadīta mierīgi, un būtisku aģitācijas pārkāpumu pazīmes nav konstatētas. KNAB šodien saņēmis 59 signālus, galvenokārt par partiju neapmaksātajiem ierakstiem sociālajos medijos, kas ir atļauti arī vēlēšanu dienā. Atsevišķi signāli par izvietotiem aģitācijas materiāliem nodoti Valsts policijai informācijas fiksēšanai. KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma partiju kampaņās saskata pozitīvas pārmaiņas.
2026. gada Saeimas vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās vēlēšanas un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas. Studijā žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele un "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Sazināmies ar Jāzepu Baško no "Mēs mainām noteikumus", LSM Latgales studijas faktu un dezinformācijas pārbaudītāju Viktoru Andruškeviču, Jūliju Stepaņenko no apvienības “Suverēnā vara”/ “Apvienība Jaunlatvieši” un Svetlanu Čulkovu no "Stebilitātei!".
Stundas noslēgumā sociālo mediju apskats un Brīvajā mikrofonā uzklausām klausītājus.
--
Centrālās vēlēšanu komisijas jaunākie publicētie dati liecina, ka 15. Saeimas vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā 791 tūkstotis vēlētāju. Tie ir aptuveni 50% balsstiesīgo. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris prognozē, ka pirmie provizoriskie rezultāti par Saeimā iekļuvušajām partijām gaidāmi ap diviem-trijiem naktī, bet par kandidātiem – rīt dienas pirmajā pusē.
Latvijas vēlētāji izdarījuši savu izvēli 15. Saeimas vēlēšanās – pulksten 20 pēc vietējā laika iecirkņi Latvijā ir slēguši durvis balsotājiem –, un sākas rezultātu apkopošana.
Vēlētāju aptauja pie 15. Saeimas vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka 5 % barjeru iekļūšanai 15. Saeimā pārvarējuši seši politiskie spēki, bet lielākais atbalsts bija premjera Andra Kulberga pārstāvētajam "Apvienotajam sarakstam".
Saskaņā ar aģentūras LETA, LSM, Rīgas Stradiņa universitātes ar pētījuma centra SKDS metodoloģisko atbalstu veikto vēlētāju aptauja pie iecirkņiem vēlēšanu dienā visvairāk balsu varētu būt saņēmis "Apvienotais saraksts", kuru atbalstījuši 35,6 % aptaujāto. Tam seko partija "Latvija pirmajā vietā" ar 11,3 % un partija "Progresīvie" ar 11,1 %.
Tāpat parlamentā varētu būt iekļuvusi "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" ar 10,8 % atbalstu, Nacionālā apvienība ar 8,7 % un "Jaunā Vienotības" ar 6,7 %.
--
Vēlēšanu nakts: Provizoriskos rezultātus vērtē Romāns Gagunovs un Māris Antonēvičs.
Vēlēšanu nakts: Studijā Nellija Ločmele, Māris Antonēvičs un Lelde Metla-Rozentāle.
Vēlēšanu nakts: Analizē Lelde Metla-Rozentāle, Jānis Ikstens un Atis Rozentāls.
Vēlēšanu nakts: Provizoriskos rezultātus vērtē Ieva Strode un Atis Rozentāls.
Vēlēšanu nakts: Provizoriskos rezultātus vērtē Iveta Kažoka un Eduards Liniņš.
2026. gada Saeimas vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās vēlēšanas un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas. Studijā Rīgas Stradiņa universitātes sociālo zinātņu docētājs politologs Romāns Gagunovs un "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs.
Sazināmies ar Edgaru Tavaru no "Apvienotā saraksta", Aināru Šleseru no "Latvijas pirmajā vietā!", Edmundu Jurēvicu no "Jaunās Vienotības" un Jāni Dombravu no Nacionālās apvienības.
Stundas noslēgumā sociālo mediju apskats un Brīvajā mikrofonā uzklausām klausītājus.
--
Vēlētāju aptauja pie 15. Saeimas vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka 5 % barjeru iekļūšanai 15. Saeimā pārvarējuši seši politiskie spēki, bet lielākais atbalsts bija premjera Andra Kulberga pārstāvētajam "Apvienotajam sarakstam".
Saskaņā ar aģentūras LETA, LSM, Rīgas Stradiņa universitātes ar pētījuma centra SKDS metodoloģisko atbalstu veikto vēlētāju aptauja pie iecirkņiem vēlēšanu dienā visvairāk balsu varētu būt saņēmis "Apvienotais saraksts", kuru atbalstījuši 35,6 % aptaujāto. Tam seko partija "Latvija pirmajā vietā" ar 11,3 % un partija "Progresīvie" ar 11,1 %.
Tāpat parlamentā varētu būt iekļuvusi "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" ar 10,8 % atbalstu, Nacionālā apvienība ar 8,7 % un "Jaunā Vienotības" ar 6,7 %.
Politika kai jau politika, a ēst gribīs vysim. Šudiņ vēlejam 15. Saeimu, i zynomā mārā vieliešonys ir politikys svātki – ar dūšonūs iz īcierkni, sasatikšonu i rezultatu gaideišonu. Gūdu saimineicys Vija Škestere (Šķestere) i Anna Strode Rēzeknis nūvoda Rogovkā stuosta kai par gūdu iedīnim Latgolā, tai ari par ēst gatavuošonys tradicejom cauri paaudzem, kaidi iedīni iz vysa vaira pateik latgalīšim, bez kaidu iedīņu nav īsadūmojams svātku golds i kas juozyna gūdu saimineicom, vuorejūt galis ruletus i studini, sīnūt sīra i capūt capumus.
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Tukuma novada Pūres pagastā pie Heimaņu ģimenes. Pirms 28 gadiem Pēteris Heimanis izveidoja stādu audzētavu, kurā audzē ogu un augļu koku stādus. Tagad kopā ar viņu strādā arī dēls Oskars un meita Renāte. Saimniecībā uzcelts angārs stādu glabāšanai ziemā, izveidota laistīšanas sistēma, tuneļi stādu audzēšanai un tas viss izdarīts galvenokārt par saviem līdzekļiem. Saimnieki stāsta, ka pircēju paradumi mainās, stādus tirgo ar kurjerpastu, arī eksportē un darbā izmanto dronu, bet nākotnē stādu audzēšanā izmantos arī robotus.
Baletā ļoti svarīgi ir izjust centru un nezaudēt mērķi, un tieši tāpat ir dzīvē – saka horeogrāfe un baletdejotāja Lita Beiris. Par tēva darinātajām baleta kurpītēm, uzstāšanos ar Māri Liepu un kāpēc sevi sauc par titāna meiteni, kā savulaik iesaistījās politikā un kā dzima ideja par baleta festivālu, arī par vingrošanu – saruna ar Litu Beiris Laikmeta krustpunktā.
Viņa piedzima ar pēdām, par kurām ārsts teica mātei – šis bērns nekad nestaigās. Bet izrādījās, ka tās ir balerīnas pēdas. Baletā, tāpat kā dzīvē, nepietiek tikai ar skaistu augumu un kustību. Ir jāprot noturēt līdzsvaru arī tad, kad zem kājām vairs nav drošas grīdas. Lita Beiris to zina labāk nekā daudzi. Viņa 26 gadus dejoja uz mūsu Baltā nama skatuves, bet, kad priekškars aizvērās, Litas dzīve neapstājās. Sākās nākamais cēliens. Pēc lielās skatuves viņa nevis aizgāja no baleta, bet uzdeva sev jautājumu – kāpēc ne es? Viņa nolēma Latvijā radīt to, kā mums nebija – starptautisku baleta festivālu. Viņa ir piedzīvojusi aplausus un vientulību, lielas lomas un brīžus, kad šķita, varbūt nevienam vairs neesi vajadzīga. Taču balets ir iemācījis pašu svarīgāko – nokrist drīkst, apstāties nedrīkst. Dažreiz dzīves lielais stāsts sākas pavisam nemanāmi – ar mazu meiteni, kura, gaidot tēti pie trolejbusa pieturas Torņakalnā dejo uz trotuāra. Piecu gadu vecumā tēvs Lilitai pats uztaisīja pirmās puantes un no šī brīža sākās ceļš, kas viņu aizveda līdz lielajām baleta lomām. Mūsu dzīve ir kā deja, dažreiz jākrīt, dažreiz jāmeklē jauns līdzsvars, bet galvenais ir turpināt kustību. Latvijas baleta viena no spožākajām prīmām Lita Beiris arvien ir kustībā, un visu viņas dzīvi var nosaukt vienā vārdā – deja.
Ar kādām ziepēm grūti nomazgāties? Šo Gunara Gūžas un citas joku mīklas Greizajos ratos Skolotāju dienas priekšvakarā min skolotājas no Latvijas Universitātes: Inguna Lāce, Staņislava Mārsone un Daiga Kalēja-Gasparoviča.