Miljardiem eiro vajadzīgi sapņu dzelzceļa un simtiem miljonu eiro gaisa satiksmes nodrošināšanai. Pēdējos gados “Rail Baltica” un „airBaltic” tēmas kļuvušas par vienām no svarīgākajām. Kopumā satiksmes jautājumi bijuši ļoti sāpīgi, tajā pat laikā piedzīvoti arī veiksmīgi projekti. Par transportu un satiksmi aizejošās Saeimas sasaukuma laikā atbildēja četri ministri. Ko izdevies panākt un kādos jautājumos atklājās vēl lielākas problēmas?

Satiksmes nozarē nākamajai Saeimai un valdībai būs jārisina vairāki lieli jautājumi vienlaikus – “Rail Baltica”, sabiedriskais transports reģionos, Latvijas tranzīta iespējas un aviācijas nākotne. Naudas visam nepietiek, bet pārvietošanās iespējas ir būtiskas gan cilvēkiem, gan ekonomikai un valsts drošībai. Par to, kas aizvadītajos gados satiksmes nozarē izdevies, kas nav izdevies un kas būtu jādara nākamajos četros gados, diskutē satiksmes eksperts un bijušais Autotransporta direkcijas vadītājs Artūrs Caune, biedrības “Pilsēta cilvēkiem” valdes loceklis Rūdolfs Golubovs un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors un vadošais pētnieks Gints Birzietis.

Vai tā ir viņas enerģija, kas ļauj neapstāties un turpināt meklēt savu ceļu? Monopolā saruna ar pieprasītu pasākumu vadītāju un nu arī intīmo ainu koordinatori Māru Sleju.

Krievijas uzņēmums iefiltrējies Eiropā: "Oxygen Forensic" rīku iegādājušās arī iestādes Latvijā.

Krievija ir vainojama dedzināšanas uzbrukumā, kas augustā notika aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma “Milrem Robotics” telpās Tallinā, šodien paziņoja Igaunijas Drošības policija.

No oktobra līdz gada beigām valsts budžeta tēriņiem plānots noteikt moratoriju, lai ministrijas un iestādes gada nogalē nesteigtos iztērēt atlikušo finansējumu.

Ukrainas valdība nosaka prioritātes valsts budžetā.

Līdz ar samazināto PVN likmi atsevišķiem pārtikas produktiem cenas veikalos samazinājušās par 10 procentiem.

Jau šonakt, tieši pusnaktī, sāksies jaunā Nacionālās hokeja līgas sezona, ko nepacietīgi gaida arī Latvijas līdzjutēji.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar NATO stratēģiskās  komunikācijas un izcilības centra direktoru Jānis Sārtu par hibrīdkara draudiem Eiropas austrumu flangam un Krievijas ietekmes operācijām Latvijas priekšvēlēšanu periodā.

Nesen Valsts prezidents sociālajos medijos paziņoja, ka situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta, Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju un ka šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta un tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa.  

Šim Valsts prezidenta paziņojumam sekoja arī jūsu paziņojums sociālajos medijos, ka runa ir par hibrīduzbrukumiem, par ko ir brīdinājušas Latvijas valsts amatpersonas. Un, iespējams, šo ziņu intensificēšanās ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas valstīs liecina par jaunas izlūkinformācijas pieejamību. Ja agrāk šādas ziņas uztvērām kā hibrīdkara instrumentu, ka tiek sētas bailes šajā reģionā, šoreiz ziņu avoti ir citi, tās ir oficiālās amatpersonas.

Jānis Sārts: Manuprāt, Krievija šobrīd mēģina ne tikai apziņas ziņā panāk, ka Eiropas valstis pārtrauc atbalstīt Ukrainu, bet principā sagraut apgādes ķēdes. Es pieņemu, ka ir bijusi saruna ar ģenerāļiem Kremlī, kāpēc nekas nenotiek. Viņi noteikti ir norādījuši, ka ukraiņiem visu ražo Eiropā un viņi neko nevar izdalīt, lai apturētu piegādes. Iespējams, ir pieņemts lēmums, ka Krievija ir gatava sist pa tām sistēmām, kas nodrošina visu bruņojumu un citu lietu piegādi Ukrainai. Tas ir viens. Otrs - visdrīzāk tas nozīmē arī, ka viņu riska apetīte ir pieaugusi. (..) Jāsaprot, kā savulaik bija teroruzbrukumi, kas visu laiku tai sabiedrībai būt tādā stresā. Cilvēki var iet bojā. Informācijas telpas ietekme no šā visa var būt diezgan nopietna.

Vai atšķirīgi politiskie uzskati rada spriedzi tavā ģimenē? Kā izdodas vai neizdodas atrast kopīgu valodu, ja partneris, vecāki vai pieaugušie bērni domā pavisam citādi?

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Juris Pūce no "Latvijas attīstībai"  un Raivis Zeltīts no "Austošā saule Latvijai".

Laikā, kad kaimiņos esošajā agresorvalstī gaisā virmo diskusijas par iespējamo mobilizāciju kara turpināšanai ar Ukrainu, vēlamies aprunāties par to, kas noticis ar krievu algotņu grupējumu “Wagner”. Tam bija nozīmīga loma pirms kāda laika, kara pirmajā daļā, bet tagad šķietami tas ir pazudis no masu medijiem. Kur tas ir palicis un kādā kapacitāte militārais grupējums operē šodien? 

2023. gada augustā uz ziemeļiem no Maskavas nogāzās privātā lidmašīna. Tajā atradās Jevgeņijs Prigožins, grupējuma “Wagner” vadītājs, un vairāki citi augsta ranga “Wagner” komandieri. Prigožins gāja bojā divus mēnešus pēc viena no pārsteidzošākajiem notikumiem mūsdienu Krievijas vēsturē. Viņa kaujinieki bija ieņēmuši militāros objektus Rostovā pie Donas un bija sākuši virzīties Maskavas virzienā.

Daudzi toreiz teica, ka iznākums ir likumsakarīgs – Kremlis necieš un nepieļauj nekādu apdraudējumu savām pozīcijām. Tāpat pamazām no ziņām pazuda arī “Wagner”. Tāpēc varētu šķist, ka ar to viss beidzās. Taču tā noteikti nav, jo arī trīs gadus vēlāk Krievijas karavīri un bijušie “Wagner” kaujinieki joprojām darbojas Āfrikā.

Kur īsti palika “Wagner”? Atbilde ir interesantāka par vienkāršu stāstu par to, ka “Wagner” izdzīvoja. Patiesībā Krievijas valsts lielu daļu šīs sistēmas vienkārši pārņēma savā kontrolē.