Pēc pašvaldību vēlēšanām vairākās vietvarās jau pieņemti vai tiek gatavoti lēmumi par vicemēru posteņu paplašināšanu.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sāk treniņus, pagaidām dalība brīvprātīga.

Polija uz laiku atjauno robežkontroli ar Lietuvu un Vāciju.

Eiropas Savienības valstu finanšu ministri Briselē spriež par izņēmuma piešķiršanu 15 valstīm, tostarp arī Latvijai, kas ļaus straujāk palielināt izdevumus aizsardzībai, nepārkāpjot budžeta deficīta nosacījumus.

Balsis iedziedātas, deju grīdas ierībinātas un instrumenti noskaņoti. Tas nozīmē, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir klāt un uzsākuši savu vērienīgo ritējumu. Ceļu uz Rīgu mērojuši ne tikai bērni un jaunieši no visiem Latvijas novadiem, bet arī dalībnieki no tālām pasaules malām. Kad agrā pavasarī runājām par gatavošanos svētkiem diasporā, svētku rīkotāju pārstāve Aiga Vasiļevska, kura tur roku uz pulsa diasporas norisēs, minēja, ka ap 400 bērnu un jauniešu no visas pasaules gaidīs ciemos. Šķiet, tālākie ciemiņi ir Austrālijas latviešu koris. 

Kā jau raidījumam Globālais latvietis. 21. gadsmits pienākas, esam tautiešus aicinājuši ciemos pie sevis, lai viņi dalītos pirmajos iespaidos, sajūtās par gaidāmo nedēļu un pastāstītu, kā noritēja sagatavošanās svētkiem valstīs, kur koris un tautas dejas nav ikdienas kultūras sastāvdaļa. 

Studijā ir daudz viesu, jo atnākuši ir ne tikai kolektīvu vadītāji, bet arī paši dalībnieki. Raidījumā piedalās Ilze Atardo, kura ir sapulcējusi bērnus no deviņām Eiropas valstīm un nodibinājusi Eiropas bērnu un jauniešu kori, kopā ar viņu studijā ir tētis Dainis Siliņš ar mazo Agatu un dziedātājas Daina Siliņa un Lote Paiča; tālākie ciemiņi ir Annas Ziedares vasaras vidusskolas jauktais bērnu un jauniešu koris no Austrālijas un studijā ir tā vadītāja Iveta Laine, diriģents Matīss Reinhards un dziedātāja Kristiāna Rumpe; kā arī tautas deju kopas “Briseles mazie latviešu dejotāji” vadītāja Ilze Baranovska un dejotāji Elza Anna Ancāne un Dāvis Jēkabsons.

Bieži bērni pirmsskolā labprāt dzied, dejo un muzicē. Taču skolā prieks nereti pazūd, mūzika kā mācību priekšsmets kļūst sarežģīts. Laiku pa laikam aktuālas ir arī diskusijas, vai Dziesmu un deju svētku repertuārs nav pārlieku sarežģīts. Vai varam samērot Dziesmu svētku tradīcijas turpināšanos ar dabisku interesi un prieku par kopā muzicēšanu?

Ģimenes studijā diskutē diriģents Edgars Vītols, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents un noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, Ilze Vilde, Valsts izglītības attīstības aģentūras valsts metodiķe mūzikā, mūziķe Agnese Rakovska, aģentūras "Zvaigznājs" dibinātāja un radošā direktore, mūzikas skolotāja Inta Godiņa, Rīgas 6. vidusskolas direktora vietniece mūzikas jautājumos, Latvijas vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas pārstāve.

Pirms pieciem gadiem, protestējot pret Aleksandra Lukašenko kārtējo atgriešanos amatā, Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku. Pēc ilgajiem protestiem autoritārisma žņaugi tomēr palika ciešāki, daudzi aizmuka no valsts. Tagad Baltkrievija ir Krievijas ciešākais sabiedrotais karā pret Ukrainu, tā veic nemitīgus hibrīduzbrukumus mums un citiem kaimiņiem, bet disidenti sēž cietumā. Vai pārmaiņas Baltkrievijā iespējamas tikai pēc Krievijas sakāves?

Par to Krustpunktā sarunājamies ar bijušo un šobrīd pēdējo Latvijas vētnieku Baltkrievijā, tagad Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Einaru Semani.

Kultūras rondo svētku studijā muzicē folkloras kopa “Kokle”. Bet saruna ar Māru Mellēnu, folkloras kopu programmas "Dindaru, dandaru, radu novadu rakstus" projekta vadītāja un režisore. Viņa stāsta par folkloras kopu klātbūtni svētkos.

Protams, sarunājamies ar folkloras kopas “Kokle” dalībniekiem par darbošanos folkloras kopā.

Folkloras kopas ar savu atsevišķo programmu uzstāsies Brīvdabas muzejā, Vērmanes dārzā un Brīvības laukumā.

Folkloras kopu programma "Dindaru, dandaru, radu novadu rakstus" skanēs 8. jūlijā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, 9. jūlijā - Vērmanes dārzā un 10. jūlijā Brīvības laukumā. VEF kultūras pilī 9. jūlijā skanēs folkloras konkursu laureātu koncerts "Bij’ manā pūriņā". Tāpat folkloras kopām paredzēs īpašs uznāciens svētku noslēguma koncertā "TE-AUST".

Šogad svētkos piedalās 1260 folkloras kopu dalībnieki.

Dziesmu svētku parkā vakar, 6. jūlijā, aizvadīta Novadu satikšanās. Tas ir mirklis, kurā simboliski satiekas visi, pat vistālākie Latvijas punkti, lai ieskandinātu svētku sākšanos un tradicionāli godinātu svētku virsvadītājus un virsdiriģentus, kuri tāpat kā svētku dalībnieki mērojuši ceļus no visas Latvijas.

Pasākuma ierakstu var noskatīties Latvijas Sabiedriskā medija portālā lsm.lv.

Svētki Vērmanes dārzā un "DARRADIS". Šodien, 7. jūlijā, skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku epicentrs ir tieši šeit, Vērmanes dārzā, kur visas nedēļas garumā spēlēs skolēnu teātri, uzstāsies diasporas kolektīvi, folkloras kopas, popgrupas, vokālie un instrumentālie ansambļi, te notiks danči un radošās darbnīcas un, protams, amatnieku tirdziņš.

Par skolēnu teātru klātesamība svētkos un svētku norisēm Vērmanes dārzā stāsta “Svētki Vērmanes dārzā” projekta vadītāja Dace Jurka.

Sarunai pievienojas arī Rīgas skolēnu pils bērnu un jauniešu centra teātra "Zīļuks" vadītāja Laura Paegle un viņas meita Zane Breidaka, kura teātrī sākusi darboties no trīs gadu vecuma un šobrīd darbojas taja kā skolotāja. Un arī Zanei līdzi ir  meitiņa - piecgadīgā Amēlija. Bet līdzās - "Zīļuka" dalībniece Marija Akatova, kura mācās Franču licejā, viņa piedalās izrādēs "Sprīdītis" un "Brēmenes muzikanti".