
Sign up to save your podcasts
Or


Gaidot Saeimas vēlēšanas, Krustpunktā veidosim partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā. Aicinām to sarakstu pārstāvjus, kuru politiskie spēki pēdējā aptaujā pārsnieguši 2 procentu barjeru un kuru vārdi atrodami deputātu kandidātu sarakstos. "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, partijas "Latvija pirmajā vietā" un partijas "Stabilitātei!" kandidātu diskusija šajā raidījumā.
Diskutē premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta", līdzšinējais ekonomiskas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nācionālā apvienība), Saeiemas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!", šobrīd pie frakcijām nepiederoša deputāte, bet ir ievēlēta no "Stabilitātei!") un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā vietā).
Katra no partijām nākusi ar savu programmu, darbiem, ko apņemas paveikt, daudzi no tiem prasa daudz naudas, tādēļ svarīgi saprast, kā premjera amati kandidāti redz budžeta veidošanu un nodokļu politiku.
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam interesantām tendencēm un jaunumiem, kas parādās Baltijas biržas uzņēmumos. Šoreiz plašāk par to, kā uzņēmumus ietekmē situācija enerģētikā. Starp citu, ne visiem tas nāk par sliktu. Piemēram, enerģētikas termināļu operatora "KN Energies" pārstāvis saka - cenu lēcieni viņu klientiem nozīmē arī ieguvumus. Savukārt uzņēmumam "Virši" cenu kāpums nozīmējis nopietnu konkurenci par patērētājiem. Arī biržas jaunpienācējs "LAU Infra Grupa" jūt izmaksu pieaugumu, jo viņu biznesā svarīgas ir bitumena cenas, kas līdz ar pārējiem naftas produktiem aug.
Grafika ir ļoti daudzpusīga – pārliecina Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas 3. kursa studentu izstāde “[Pa]ražas”, kas pašlaik skatāma "M/Darbnīcā" Rīgā. No tradicionālajām tehnikām līdz eksperimentiem 10 jaunie mākslinieki, sadarbojoties ar 4. kuras mākslas vēstures studentiem Jāni Kronīti un Esteri Neimani, veidojuši izstādi, kas apspēlē idejas par senajām grafikas tehnikām un rudeni kā ražas laiku.
Izstāde “[Pa]ražas” M/Darbnīcā būs skatāma līdz 3. oktobrim, savukārt 19. septembrī notiks radošā darbnīca, kurā ikviens varēs izmēģināt kādu no tradicionālajām grafikas tehnikām.
Dokumentālo filmu forums “Baltic Sea Docs” šogad atzīmē 30. jubileju, un tas norisināsies no 8. līdz 13. septembrim. Forumā tiks prezentēti 26 projekti, no kuriem septiņi top Latvijas studijās vai ar to līdzdalību. Kultūras rondo saruna ne tikai par filmām, kuras varēs redzēt foruma laikā, bet arī par sarunām, kas paredzētas ar filmu veidotājiem.
Lai gan forums ik gadu piedāvā daudzveidīgu kino programmu skatītājiem, tas nav vienkārši kino festivāls, bet gan ļoti būtisks profesionāļu starptautiskās sadarbības un redzamības veicinātājs. Stāsta foruma vadītāja un filmu projektu atlases komisijas locekle Zane Krūmiņa, Latvijas Nacionālā kino centra pārstāve Lelda Ozola un producents un „VFS films” dibinātājs Uldis Cekulis.
Foruma seansi notiks kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpils novadā Salā. Daļa programmas būs skatāma arī tiešsaistē Nacionālā kino centra platformā filmas.lv. Tāpat skatītāji aicināti apmeklēt īpašo pasākumu programmu Jūrmalā.
Gada laikā atmosfērā mēs izlaižam ap 37 - 40 miljardus tonnu oglekļa dioksīda (CO2). Pirms simts gadiem tie bija nepilni 4 miljardi tonnu. Ņemot vērā sekas un riskus, ko rada CO2 apjomi atmosfērā, loģiski šķiet meklēt veidus, kā šo gāzi padarīt noderīgu tepat uz Zemes. Ideju un risinājumi CO2 savākšanai un uzkrāšanai pasaulē netrūkst. Kā šī siltumnīcas efektu ražojošā gāze no "sliktā zēna" varētu kļūt par noderīgu resursu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas vadošais pētnieks Ainārs Knoks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Maksis Apinis.
Kopš pirmās atklātās metro sistēmas Londonā 1863. gadā šis pārvietošanās veids daudzās pasaules pilsētās ir kļuvis par ierastu parādību - tas ir kluss, ātrs un atvieglo transporta plūsmu virszemē. Šajā reizē aplūkosim galvenos nosacījumus metro izbūvei, jo īpaši, ja metro sistēma ir jāveido zem platas pilsētas upes, kā tas ir jau pieminētajā Londonā un, protams, arī citviet. Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Māris Krievāns un vadošais pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu institūtā Jānis Šliseris.
Sociālo uzņēmumu ir arvien vairāk, šī joma kļūst arvien aktīvāka. Lielākā daļa nodarbojas izglītības jomā. Un arī šogad notiks ikgadējais "piču" jeb prezentāciju konkurss sociālās uzņēmējdarbības konkursam "Tam labam būs augt". Deviņu gadu laikā tas guvis lielu atsaucību. Kas piesaista uzņēmējus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.
Plašāk stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Linda Curika, attīstības centra "Gadalaiki" vadītāja Inga Ašmane, "Restarta skolas" vadītaja Undīne Lūse un sociālā uzņēmuma "Izjauc un atklāj" vadītāja Kristīne Virse.
"Lielākā daļa sociālo uzņēmumu šai jomai pievēršas pievienotās vērtības dēļ, ko tā sniedz," uzskata Kristīne Virse.
Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts.
Šī ierakstā uzmanības centrā – “Latvijas attīstībai”. Partija savulaik tikusi līdz valdības krēsliem, bet iepriekšējās Saeimas vēlēšanās palika aiz parlamenta durvīm. Tagad tā mēģina atgriezties viena pati – ar politikā labi pazīstamām sejām, liberālu piedāvājumu un arī ievērojamu pagātnes bagāžu.