Nr. 53 Negribam nevienu aizvainot, bet...

Kas var saraudināt pat visrūdītākos kino kretīnus? Tas ir rūpīga aprēķina rezultāts vai arī neizskaidrojama maģija? Un vai tāpēc uzreiz filmai jāliek piecas zvaigznes?

Šos jautājumus apskatām minimāli, dažbrīd aizplūstot līdz politiskajai skatuvei. Šogad uz tās parādījušies jauni spēlētāji, kas gaidāmajās debatēs ienesīs īpašu māksliniecisko kvalitāti.

Ciemos atnāca Alise Zariņa, kura sen vairs nav jaunā režisore. Mēģinājām runāt par “Nospiedumiem”, bet gana daudz aizplūdām. Noskaidrojām, ka skandināvu kino trūkst īstu problēmu, kāpēc Gati Maliku varēja sajaukt ar gaismotāju un kā prognozēt “Lielā Kristapa” uzvarētājus.

Nr. 51 Negribam nevienu aizvainot, bet...

Par baltu velti piedāvājam uzlabojumus vietējo kinobalvu piešķiršanas kārtībā un atmaskojam to, kā Hārvija Vainstīna audzēkņi joprojām sabīda Oskarus Holivudā. Tā kā jaunajam Avataram ir tikai divas nominācijas, ierosinām nākamo daļu veidot Baltijā, jo galvenais varonis Mažeiķis Sallijs jau tāpat ir no Lietuvas.

Nr. 50 Negribam nevienu aizvainot, bet…

Esam nonākuši podkāsta pusmūžā, tādēļ piedāvājam daudzveidīgu epizodi - par Armanda Pučes mīļāko filmu “Marty Supreme”, Linkleitera jaunāko hangout pieredzi “Nouvelle Vague”, kā arī nopulēto LTV melodrāmu “Sentimental Value”. Nedaudz vēl apskatījām vietējo true crime šedevru un meklējām jaunas sensācijas “Kultūršokam”.

Nr. 49 Negribam nevienu aizvainot, bet...

Ar vienu kāju iekšā 2026, bet nedaudz vēl pakavējāmies atmiņās par 2025. gada spilgtākajiem kino notikumiem (visās nozīmēs). Jau tagad apņēmāmies nepapildināt "šito noskatīšos" sarakstu un mazāk kaunēties par to, ko neesam redzējuši. Vēl ciemos atnāca Līva Polkmane, parunājām par Zviedriju, kā arī "Bezfilmas" saknēm Norvēģijā.

Ja pēc plakāta neievērojāt - 2026. gada gaidītākā filma ir Ievas Ozoliņas "Tiesas diena". Otrajā vietā Graubas filma par Jumpravu.

Nr. 48 Negribam nevienu aizvainot, bet...

Kino pasaule griežas kājām gaisā. Kventina Tarantīno 10. filma visdrīzāk ir atcelta, jo viņš ne tā izteicās par latviešu aktieri Paulu Dano. Kamēr "Netflix" taisās pirkt "Warner Bros", Latvijas kino industriju lēnām sāk iekarot "Bezfilma" ar "Ielādi".

Augusts pārkāpa savus principus, pirmo reizi aizejot uz "Apollo Kino" pa savu naudu. Attiecīgi tika sodīts ar visai švaku filmu - "The Running Man". Rūdolfs nezaudēja derībās, bet tāpat noskatījās vairākas Bonda daļas un pēc tam negribīgi dalījās iespaidos.

Seansi beigušies, zālēs ieslēgtas gaismas - neatliek nekas cits kā doties tālāk un gaidīt nākamo RIGA IFF. Tikmēr piedāvājam pakavēties atmiņās par redzēto, īpaši izceļot Jāņa Ābeles ragebait kino "Testaments", Kopolas "Apocalypse Now" un laureātu "The Visitor".

Pirmo reizi arī bijām uz Baltijas mūzikas video konkursu - plānojam nākamgad atgriezties, cerībā ieraudzīt kādu DJ Ballīšu zvēra klipu uz "Splendid Palace" lielā ekrāna.

Kopā ejam cauri RIGA IFF 2025. gada programmai - ko vēl var paspēt noķert no "Festival Selection", kādi dārgumi apslēpti citās kategorijās. "Megapoli" vēlreiz neskatīsimies, bet iesakām nelaist garām iespēju beidzot uz lielā ekrāna redzēt Kopolu dinastijas spilgtākos veikumus.

Meklē vairāk šeit: RIGA IFF '25

Paralēli festivālam notikusi valstiski nozīmīga pirmizrāde "Tumšzilajam Evaņģēlijam", ko nevar atstāt bez ievērības. Pāris vārdi arī par PTA "Cīņa pēc cīņas", kas, kā izrādās, esot ļoti polarizējoša filma.

(00:07:28) Tumšzilais Evaņģēlijs

(00:21:04) Cīņa pēc cīņas

(00:27:47) RIGA IFF 2025 ceļvedis

Nr. 45 Negribam nevienu aizvainot, bet…

Devāmies nostalģijas pilnā ceļojumā uz laiku, kad kinoteātri bija izklaides meka. Pa tumbām dārdēja Nottāra “Perfekta diena” un Latvija Oskariem pilnā nopietnībā virzīja “Džimlai rūdi rallallā”. Kaimiņi vēl kaut cik respektēja robežas, līdz ar to lēto biļešu svētki droši varēja saukties par “ZeDienām”.

Kopīgi izgājām cauri kinoteātru repertuāram no 2011. līdz 2013. gadam - kas izturējis laika tiesu, kas aizgājis nebūtībā. Spriedām arī par to, vai “The Naked Gun” spēs atgriezt komēdijas uz lielajiem ekrāniem un beidzot atcerējāmies, ka Ingmars Bergmans laikam esot bijis nacists.

Mūzika: Diseu

Nr 44. Negribam nevienu aizvainot, bet…

Priecājamies par spilgto Dziesmu un deju svētku nedēļas noslēgumu ar IShowSpeed uzstāšanos Brīvības laukumā. Svinam to, ka sencīšu kino ir oficiāli atpakaļ — ar Bredu Pitu pie F1 stūres.

Nedaudz pieskaramies DC mēģinājumiem atdzīvināt Supermenu un apspriežam Denī Vilnēva izredzes ar Bondu. Pārāk konservatīva izvēle — būtu labāk devuši iespēju Harmonijam Korīnam vai Viesturam Kairišam.

Mūzika: Diseu