Otrajā “Bibliotēkas bēniņu” aplādē Anna Jansone un Daniels Kevins Berkans sarunājas par franču rakstnieces Delfīnes de Vigānas četriem latviski tulkotajiem romāniem; tie visi izdoti Jāņa Rozes apgādā Intas Šmites tulkojumā. 

Abi nolēmuši vairāk pastāstīt par kādu no darbiem. Anna pievēršas romānam “Lojalitātes”, kurā lakoniskā veidā attēlota tuvāko ģimenes locekļu un draugu neviennozīmīgā lojalitāte, kas centienos pasargāt un mīlēt noved varoņus sarežģītās situācijās. Abi cenšas izprast dillemmu starp skolas un valsts iestāžu sistēmisko vēlmi palīdzēt ģimenes grūtības nonākušajiem skolēniem un cilvēcisko aspektu, kas nereti ir pretrunā dažādiem regulējumiem. 

Savukārt Daniels Kevins skaidro, kādēļ, viņaprāt, de Vigānas “Bērni ir karaļi” būtu uzskatāms par vienu no labākajiem rakstnieces veikumiem, izceļot saiknes ar citiem literārajiem darbiem, kā arī skaidrojot to, kā autores rakstīšanas stils un veids, kādā tiek skatītas un rādītas problēmas, mainījies visu romānu gaitā. Abi secina, ka mīlestības trūkums un problēmas bērnībā ir motīvs, kas caurauž teju visus autores darbus. 

Tāpat abi sarunājas arī par pārējām autores grāmatām – “No un es”, mēģinot izprast to, cik lielā mērā veiksmīgi rakstniecei izdevies atspoguļot sociālās problēmas sabiedrībā, kā arī “Balstīts patiesos notikumos”, cenšoties šķetināt to, kā interpetēt daudznozīmīgo romāna L. tēlu. 

Par labskanību pateicamies Kasparam Gulbim un kultūrtelpai “Con takts”, kura paspārnē raidieraksts tapis.

Mūzikas autors ir Krišjānis Brasliņš, savukārt vizuālo identitāti veidojusi Aurēlija Džordana Auzere. 

Pirmajā raidieraksta “Bibliotēkas bēniņi” aplādē Aurēlija Džordana Auzere, Daniels Kevins Berkans un Anna Jansone sarunājas par japāņu izcelsmes britu rakstnieka Kadzuo Išiguro (1954) romānu “Klāra un Saule”, kas izdots 2021. gadā un latviešu valodā Ingūnas Beķeres tulkojumā iznācis 2023. gadā apgādā “Zvaigzne ABC”.

Anna pievēršas Klāras tēla analīzei, cenšoties rast atbildes uz recenzijās risinātajiem jautājumiem – kā domāt un runāt par šo mākslīgo draugu, kādēļ Klāra šķiet tik cilvēciska, cik lielā mērā varam viņu uzskatīt par cilvēku? Anna uzsver, ka mākslīgie draugi ir veidoti kā cilvēkiem līdzīgi un ka Išiguro rakstības veids mums liek Klāras novērojumus tuvināt savai dzīves pieredzei. Anna skaidro paņēmienus, ar kādiem autors to panācis, un aplūko arī to, kas Klāru attālina no cilvēciskā.

Daniels Kevins savukārt izceļ, ka Klāras tēls ir tik veiksmīgi izveidots, ka lielā mērā novērsis lasītāju uzmanību no svarīgākās romāna problēmas – klajiem bioētiskiem pārkāpumiem – un ka tā sauktā “piepacelšana” ir būtiskākā darba problēma, kam neizbēgami pakārtoti visi pārējie notikumi. Daniels Kevins aplūko, kā ģenētiskā modificēšana, kas ļāvusi bērniem iegūt augstāku intelektuālo potenciālu, ir radījusi sarežģījumus katra tēla personīgajā dzīvē, viņu ģimenēs un sabiedrībā kopumā.

Aurēlija Džordana skaidro, kā darbā atklājas posthumānisma un transhumānisma idejas. Aurēliju interesē tas, kā attiecamies pret citām eksistences formām, kas nav cilvēki, tādēļ viņa raksturo, kā antropocentriskais skatījums, kurā cilvēks izstatījis sevi no dabas, atspoguļojas romāna tēlu attieksmē pret visu apkārtējo un galvenokārt Klāru, reizē kontekstualizējot vides piesārņojuma problemātiku. Aurēlija aplūko arī atmiņas problēmu – cilvēki nevēlas atcerēties bijušo, vēlas doties uz priekšu – un aktualizē jautājumu, kādēļ tik ļoti baidāmies no mākslīgā intelekta risinājumiem.

Par labskanību pateicamies Kasparam Gulbim un kultūrtelpai “Con takts”, kuras paspārnē raidieraksts tapis.

Mūzikas autors ir Krišjānis Brasliņš, savukārt vizuālo identitāti veidojusi Aurēlija Džordana Auzere. Raidieraksta producents ir Daniels Kevins Berkans, aplādes audio apstrādāja Anna Jansone.