Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šis ir pirmais no četriem ierakstiem, un tas ir veltīts dziļviltojumiem.

Kas īsti ir dziļviltojumi? Tie ir ar mākslīgo intelektu izmainīti vai radīti attēli, video un audio materiāli, kas atdarina reālus cilvēkus. Ar mākslīgā intelekta rīkiem var izveidot arī pilnībā izdomātus tēlus un īstenot dažādas radošas idejas izklaides nolūkos. Tomēr aizvien biežāk jāsaskaras ar gadījumiem, kad ar mākslīgo intelektu radīts saturs tiek izmantots, lai nodotu politiskus vēstījumus. Šoreiz vairāk tieši par to – par reāliem gadījumiem Eiropā, kad tas darīts priekšvēlēšanu laikā.

Viens no pirmajiem plaši apspriestajiem gadījumiem notika pirms 2023. gada Polijas parlamenta vēlēšanām. Toreiz opozīcijā esošā partija „Pilsoniskā platforma” sociālo mediju vietnē „X” publicēja video, kurā tika izmantots Polijas premjera Mateuša Moravecka balss dziļviltojums.

Sagrozītā video veidotāju nolūks bija norādīt uz šķietamām pretrunām starp politisko sāncenšu publiski demonstrēto vienotību un iekšienē valdošajām nesaskaņām.

Pēc šīm vēlēšanām Polijā notika būtiskas politiskās pārmaiņas. Vispirms valdības veidošanu uzticēja Moraveckim, taču viņa izveidotā valdība parlamentā neguva atbalstu. Par premjeru apstiprināja Donaldu Tusku no „Pilsoniskās platformas” – tātad no partijas, kas bija izplatījusi video ar Moravecka balss dziļviltojumu. Lai gan nav iespējams noteikt, cik lielā mērā tas ietekmēja notikumus, šis tomēr bija viens no pirmajiem skaļajiem gadījumiem Eiropas politikā, kas izgaismoja mākslīgā intelekta radītos riskus demokrātiskajiem procesiem.

Šopavasar Ungārijas parlamenta vēlēšanās Viktora Orbāna vadītā partija „Fidesz” spēra soli tālāk par balss atdarinājumiem. Tas gan nenesa cerētos rezultātus. Vēlēšanās uzvarēja partija „Tisza”, un par Ungārijas jauno premjeru kļuva Pēters Maģārs, lai gan tika ieguldīts daudz pūļu, lai tas tā nenotiktu.