Disociatīvā fūga

Disociatīvā fūga

By Radio NABATV & Film
Download on the App Store

Disociatīvā fūga episodes

  • Melu detektīvs Pēteris Krilovs
    Vai iespējams cilvēkā atklāt patiesību, vispirms viņu nesatricinot? Režisors un pedagogs Pēteris Krilovs studentos, aktieros un dokumentārajos varoņos visai ātri pamana izlikšanos, meklē kailu nervu un spēj cilvēku izjaukt pa detaļām, lai pēc tam mēģinātu salikt atpakaļ. Ir gadījumi, kad nesaliek.
    Pats būdams jūtīga personība, Pēteris ir izveidojis pedagoģisko metodi, kas balansē uz robežas starp provokāciju un uzticēšanos, nežēlīgu atklātību un spēju atraisīt fantāziju.
    Ar Pēteri runājām par to, kā iemācīt un iemācīties režiju, ja tā nav racionāli izskaidrojama. Kur beidzas pedagoga tiesības provocēt un sākas atbildība par otru cilvēku? Vai drīkst un vajag dokumentārajā kino pietuvoties svešām sāpēm?
    Runājām arī par Pētera spēju mākslā skart vissmagākos jautājumus ar vieglumu, bet bez vieglprātības.
    Raidījumu vada: Ieva Ozoliņa.
    56 min
  • Klajumā aiz meža. Reinis Kalviņš
    Purvains apvidus, seni noslēpumi un divi izmeklētāji, kuri mēģina saprast, kas īsti noticis. Taču zem krimināldrāmas un detektīva konstrukcijas pamazām atklājas stāsts par atmiņu, vainu un pagātni, kas nekur nepazūd arī tad, ja par to gadiem klusē.
    Ar režisoru Reini Kalviņu runāsim par viņa jaunāko spēlfilmu “Klajumā aiz meža”, par žanra noteikumiem, 90. gadu klātbūtni Latvijas kino, tēva un dēla attiecībām, viltus atmiņām un cilvēka spēju sadzīvot ar neatzītu vainu. Arī par to, kā filmā uzņemt klusumu un spriedzi, kā Latvijas purva ainava kļūst par dramaturģijas daļu un kā ar kameru, montāžu un mūziku radīt sajūtu, ka pagātne turpina eksistēt tepat līdzās tagadnei.
    33 min
  • YOLO. Tīna Zariņa
    Raidījumā sarunājos ar režisori Tīnu Zariņu par viņas jaunāko īsfilmu “YOLO”.
    Nosaukums ir saīsinājums no You Only Live Once - “Tu dzīvo tikai vienreiz”, un tajā savā ziņā iešifrēta visas nepilnas 15 minūtes garās filmas būtība. Filma ir Tīnas atvadu vēstule mammai, gleznotājai Aijai Zariņai, kuras aiziešana mūžībā kādu laiku kļūst par Tīnas dzīves daļu. Kamera palīdz šo laiku izdzīvot un aptvert, procesā klātesot arī Tīnas piecgadīgajam dēlam. “YOLO” nebanālā un godīgā veidā dokumentē tuvošanos neizbēgamajam, vienlaikus iezīmējot, cik atšķirīgi nāvi uztver dažādas paaudzes.
    24 min
  • Iekšējās ainavas. Viesturs Kairišs
    Saruna ar kino un teātra režisoru Viesturu Kairišu - par kino, par ainavas sajūtu sevī un Latgali kā telpu, kas Kairiša filmās nav vienkārši ģeogrāfiska vieta, bet veids, kā skatīties uz pasauli.
    Runājam par viņa jaunāko spēlfilmu “Uļa” - par leģendāro basketbolisti Uļjanu Semjonovu, meiteni no Latgales vecticībnieku vides, kuras neparastais augums nosaka viņas likteni. Par to, kā no reāla cilvēka dzīves un laikmeta rodas kino un kurā brīdī biogrāfiskā precizitāte atkāpjas mākslas patiesības priekšā. Runājam arī par režisora attiecībām ar mūziku un skaņu un par to, kā tieši mūzika ļauj pietuvoties tam, ko ar vārdiem vai sižetu nav iespējams formulēt.
    Sarunā pieskārāmies intuīcijai un kontrolei režijā, dokumentālā un inscenētā kino robežām. Runājām par sekošanu mākslas patiesībai kā vienu no augstākajiem režisora uzdevumiem. Par idejām, kuras nevar forsēt - tās jāgaida, līdz sāk nākt. Taču, lai kaut kas atnāktu, tev jābūt iestatītam. Jābūt gatavam ieraudzīt, sadzirdēt un atpazīt to, ko meklē.
    41 min
  • Postatmiņa un pētniecība. Zane Krūmiņa
    Raidījumā sarunājamies ar Zani Krūmiņu, kino pētnieci, kritiķi, kuratori un pasniedzēju, kuras profesionālā dzīve cieši saistīta ar dokumentāro kino. Viņa bijusi Starptautiskās kino kritiķu federācijas (FIPRESCI) žūrijās Amsterdamas un Zagrebas kinofestivālos, kā arī ir vadījusi Rīgas Kino muzeju. Savā pētnieciskajā darbā Zane pievērsusies Latvijas dokumentārā kino ekosistēmai, Baltijas pirmās personas dokumentārajam kino, postatmiņai un dienasgrāmatu filmām. Šobrīd viņa vada Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmu “Audiovizuālā un skatuves māksla” un paralēli gatavojas vienam no nozīmīgākajiem dokumentārā kino notikumiem Baltijā - “Baltic Sea Docs”, kas šogad Zanes vadībā svinēs 30. jubileju.
    Runājām par doktorantūras un postdoktorantūras iespējām un izaicinājumiem, par pētniecības ikdienu un prokrastinācijas pārvarēšanu. Runājam arī par kino valodas dekolonizēšanu - kāpēc padomju laikā nostiprinātā termina “dokumentāls” vietā būtu vērts latviešu valodā atgriezt agrāk lietoto “dokumentārs” un kāpēc šāda, šķietami neliela, valodas maiņa izrādās tik sarežģīta.
    Pēc gadiem, kas pavadīti, pētot un vērtējot citu autoru darbus, Zane iesaistījusies filmas tapšanā kā scenārija līdzautore, strādājot pie lietuviešu dokumentārā kino režisora Audriusa Stoņa kino darba par Hercu Franku.
    45 min
  • Paplašinājums kā metode. Linda Olte
    Kino režisores Lindas Oltes darbi atrodas uz dokumentārā un spēlfilmas kino robežas. Viņas filmās svarīgākais ir cilvēks, tā ievainojamība, iekšējās pretrunas un cenšanās saglabāt cilvēcību sarežģītās dzīves situācijās.
    Sarunā atgriezāmies pie Lindas radošā ceļa, sākot no dokumentārā kino un montāžas darba līdz spēlfilmu režijai. Runājām par to, kā rodas stāsts, kad dokumentāra iecere kļūst par spēlfilmu, kā veidojas attiecības ar varoņiem un aktieriem un kur atrodas robeža starp radošo brīvību un ētisku atbildību.
    Pievērsāmies arī filmai "Māsas" un topošajai spēlfilmai "Bērns", diskutējot par empātiju, sarežģītu sociālo tēmu atainošanu, kā arī vēlamajām režisora rakstura īpašībām filmēšanas laukumā. Sarunā pieskārāmies personiskām pārdomām par šaubām un intuīciju, kas palīdz saglabāt patiesumu kino.
    37 min
  • Filmu mākslinieks Toms Grīnbergs
    Raidījumā sarunājamies ar filmu mākslinieku, scenogrāfu un stencilu mākslinieku Tomu Grīnbergu. Kino nav viena autora māksla, tas ir komandas darbs, bet filmu mākslinieks ir kā tilts starp režisora ieceri un kino, ko redzam uz ekrāna. Kā rodas šī sadarbība? Kā pieņemt simtiem radošu lēmumu vienā filmā?
    Runāsim par darbu pie filmām un seriāliem, par filmēšanas laukumu aizkulisēm, uguns skulptūrām, skaistuma un iekšējā miera nozīmi radošajā darbā un sadarbībā. Saruna par profesiju, kuras veikumu skatītājs izjūt bieži vien pat nemanot.
    40 min
  • Procedūra ir izpildījusies. Pēteris Sudakovs
    Raidījuma viesis ir Pēteris Sudakovs - tehniskais direktors studijā Lokomotīve, kino restaurators un viens no pieredzējušākajiem filmu pēcapstrādes speciālistiem Latvijā. Viņa darbs aptver gan mūsdienu filmu tehnisko pēcapstrādi, gan vēsturiskā kino restaurāciju, ļaujot no jauna ieraudzīt Latvijas un pasaules kino mantojumu. Tieši viņa vadībā un līdzdalībā restaurētās filmas demonstrētas arī prestižajā Cannes Classics programmā, apliecinot Latvijas restauratoru augsto profesionālo līmeni starptautiskā mērogā.
    Sarunā ielūkosimies tajā kino teritorijā, kuru skatītājs gandrīz nekad neredz. Kā iespējams atdzīvināt vairāk nekā pusgadsimtu vecu filmu? Kādas tehnoloģijas šobrīd maina kino pēcapstrādi. Runāsim arī par analogo kino, MiniDV un citiem formātiem, par attēla un skaņas kvalitāti, par to, kāpēc profesionāls kino joprojām nav aizstājams ar telefona kameru, un kādas zināšanas slēpjas aiz šķietami "neredzamā" darba.
    Šī būs saruna par kino pēc filmēšanas, kur filma patiesībā iegūst savu galīgo veidolu un kur tehnoloģijas satiekas ar mākslu.
    43 min
  • Studija mežā. Spāre Vītola
    Raidījumā viesojas skaņu instalāciju māksliniece un kino mūzikas komponiste Spāre Vītola. Saruna norit dabā - vietā, kur Spāre jūtas vispatiesāk un kur rod iedvesmu savai mūzikai.
    No mūzikas komponēšanas saruna pakāpeniski ievirzās pie tās tapšanas apstākļiem un Virdžīnijas Vulfas "Savas istabas" idejas - radošās telpas, kas nepieciešama ikvienam, kurš rada ko personisku. Spāre atzīst, ka viņas darbnīca var būt jebkur: vietā, kur neviens nedzird, netraucē un iespējams pilnībā nodoties radīšanas procesam.
    43 min
  • Visvairāk mani interesē sievietes. Saruna ar Unu Celmu
    Režisore Una Celma ir viena no empātiskākajām Latvijas dokumentārā un spēles kino autorēm, kuras filmas cieši saistītas ar cilvēka dzīvesstāstu, atmiņu un laika ritējuma izpēti. Dzimusi kino vidē un kā režisore veidojusies starp Latviju un Zviedriju, Una Celma savos darbos meklē cilvēka identitātes saknes un piederības sajūtu. Viņa pati atzinusi, ka viņas lielākā tēma ir sievietes un viņu likteņi laika griezumā.
    Una Celma veidojusi tādas nozīmīgas filmas kā „Olu kundze” (1996), „Augstuma robeža” (2005) un „1960. gada meitenes” (1995, 2023). Īpaša vieta viņas daiļradē ir filmai „1960. gada meitenes” - stāstam par savas paaudzes sievietēm, pie kurām režisore atgriezās pēc gandrīz trīsdesmit gadiem, vēlreiz satiekot savas klasesbiedrenes un mēģinot saprast, ko laiks cilvēkam atņem un ko tas atstāj. Unas Celmas filmās personiski dzīvesstāsti kļūst par laikmeta portretiem, ļaujot ieraudzīt ne tikai atsevišķu cilvēku likteņus, bet arī veselas paaudzes pieredzi.
    Sarunā ar režisori runājam par izvēlēm un likteni, par sievietēm un vīriešiem, par ģimeni, atmiņu un laiku, kā arī par to, ko pēc visa piedzīvotā iespējams saprast par mīlestību un dzīvi.
    28 min

About Disociatīvā fūga

From the publisher's feed

Vada: Ieva Ozoliņa