Draudze "Prieka Vēsts"

Svētā Gara tuvums ir atslēga mieram kristieša dzīvē. Reizēm ar saviem vārdiem un attieksmi mēs aizvainojam Svēto Garu. Neapbēdiniet Svēto Garu. Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.

Izpratne par Jēzus Kristus žēlastību, spēja pieņemt Dieva mīlestību un atvērta sirds Svētā Gara darbam ir trīs svarīgas pazīmes, kas liecina, ka kristietis ir dzīvs.

Dieva Vārds mūs aicina uz sadraudzību ar Svēto Garu un brāļiem un māsām Kristū. Vai mēs šo iespēju nepalaižam garām, tērējot savu laiku lietām, kurām nav mūžības vērtība? Mēs katrs varam izvēlēties ieguldīties dārgakmeņos vai sliekās.

Ja tu esi saņēmis Svēto Garu, Viņš ir pie tevis visu tavu dzīvi. Svētais Gars ir pie tevis, lai tevi aicinātu, uzmundrinātu un dotu tev padomu.

Svētais Gars ir daļa no Kristus evaņģēlija. Svētais Gars ir tas, kas palīdz mums neapmaldīties šajā dzīvē. Mēs varam tam pretoties, bet mēs arī varam to meklēt un tam padoties. Neierobežosim Svēto Garu ar savu prātu un gudrību! Ļausim Viņam darboties.

Evaņģēlijs ir Dieva spēks, kas var izmainīt jebkura cilvēka dzīvi. Dievs mums ir uzticējis evaņģēliju, lai mēs to nodotu citiem. Lai to izdarītu, mēs nevaram būt tikai formāli kristieši, bet mūsu sirdīs ir jābūt patiesai vēlmei redzēt cilvēkus glābtus.

Diviem ir labāk būt nekā vienam. Nepaliec viens savā ticības ceļā! Ticīgu cilvēku viens no nozīmīgākajiem resursiem ir ticības brāļi un māsas. Apģērb Dieva standartu (sirsnīgu līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību) attiecībās ar citiem, un pāri visam lai ir mīlestība.

Iekāpjot kādas leģendāras personas kurpēs, var nākties atskārst, ka viņš bijis tāds pats parasts cilvēks, kā mēs visi. Skatīsimies uz Jēzu un citiem diženiem paraugiem! Jēzus pacieta krustu sagaidāmā prieka dēļ. Tāpat arī mēs varam nepagurt savā dvēselē, kad raugāmies uz Kristu un gaidāmo atmaksu.

Nav lielāka piepildījuma šajā dzīvē, kā palikt paklausīgam un uzticamam Dievam un Viņa Vārdam līdz galam. Gluži kā sievietes, par kurām mēs dzirdējām šajā dievkalpojumā, arī mēs varam uzupurēt savu mazo dzīvīti, lai ietekmētu mūžīgas lietas. Bet tas var notikt tikai tad, ja respektējam Dievu, kā galveno autoritāti, un pārstājam kurnēt par to, ka Dievs kaut ko nav izdarījis priekš mums.

Dievs vienmēr ir vēlējies, lai Viņa bērni paļautos uz Viņu. Ja tu paļausies uz Dievu, Viņš cīnīsies par tevi. Vai tu esi to starpā, kas nevilsies, jo paļaujas uz Dievu?