Sign up to save your podcasts
Or
Share «Drošības barometrs»: NATO valstīm jādomā plašāk, un ko Eiropa var mācīties no Krievijas kara Ukrainā?
Share to email
Share to Facebook
Share to X
Share to email
Share to Facebook
Share to X
Or
«Drošības barometrs»: NATO valstīm jādomā plašāk, un ko Eiropa var mācīties no Krievijas kara Ukrainā?
Lai arī par NATO bieži saka, ka aliansei jāraugās ap sevi 360 grādos, realitātē lielākā daļa sabiedroto fokusējas vien uz 90 grādiem. Baltija ar bažām skatās uz austrumiem, Dienvideiropa – uz dienvidiem, bet ASV – uz rietumiem un pēdējā laikā arvien vairāk arī uz ziemeļiem.
Tāpēc, lai stiprinātu kolektīvās aizsardzības spējas, svarīgi aplūkot drošību plašāk – turklāt ne tikai ģeopolitiski, bet arī bruņošanās jomā, pauž drošības pētnieks Jānis Kažociņš.
Ģeopolitikas pētījumu centra jaunākajā pārskatā par aizvadīto ceturksni iezīmējas vairāki karsti notikumi starptautiskajā skatuvē. Šajā laikā dominējis hiperaktīvais un neprognozējamais ASV prezidents. Karš Tuvajos Austrumos izpleties ārpus Gazas joslas un Izraēlas ziemeļu kaimiņvalstīm un pārtapis pilnā karā ar Irānu, iesaistoties arī ASV.
Un šis periods noslēdzies ar neierastu NATO samita formātu, kas tika organizēts atbilstoši ASV prezidenta Donalda Trampa vajadzībām. Krievijas karš pret Ukrainu kļuvis asiņaināks, bet tā noslēgums vēl nav prognozējams. Krievijas militārās aktivitātes pieaugums un stingrā retorika arī Latvijai neliecina par drošības situācijas uzlabošanos.
Ieskatu svarīgākajās atziņās sarunā ar LSM.lv sniedza Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš.
Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
View all episodes
By Latvijas TelevīzijaLai arī par NATO bieži saka, ka aliansei jāraugās ap sevi 360 grādos, realitātē lielākā daļa sabiedroto fokusējas vien uz 90 grādiem. Baltija ar bažām skatās uz austrumiem, Dienvideiropa – uz dienvidiem, bet ASV – uz rietumiem un pēdējā laikā arvien vairāk arī uz ziemeļiem.
Tāpēc, lai stiprinātu kolektīvās aizsardzības spējas, svarīgi aplūkot drošību plašāk – turklāt ne tikai ģeopolitiski, bet arī bruņošanās jomā, pauž drošības pētnieks Jānis Kažociņš.
Ģeopolitikas pētījumu centra jaunākajā pārskatā par aizvadīto ceturksni iezīmējas vairāki karsti notikumi starptautiskajā skatuvē. Šajā laikā dominējis hiperaktīvais un neprognozējamais ASV prezidents. Karš Tuvajos Austrumos izpleties ārpus Gazas joslas un Izraēlas ziemeļu kaimiņvalstīm un pārtapis pilnā karā ar Irānu, iesaistoties arī ASV.
Un šis periods noslēdzies ar neierastu NATO samita formātu, kas tika organizēts atbilstoši ASV prezidenta Donalda Trampa vajadzībām. Krievijas karš pret Ukrainu kļuvis asiņaināks, bet tā noslēgums vēl nav prognozējams. Krievijas militārās aktivitātes pieaugums un stingrā retorika arī Latvijai neliecina par drošības situācijas uzlabošanos.
Ieskatu svarīgākajās atziņās sarunā ar LSM.lv sniedza Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš.
Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.