Latviešu nācija mēdz niķīgi purpināt un mīl burkšķēt, bet ne vairāk kā citas tautas. Taču tas, kas latviešus atšķir no citām nācijām, ir milzīgais spēks un spēja mobilizēties tad, kad tas visvairāk nepieciešams. Šādu viedokli raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" Lāčplēša dienas epizodē pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
Leonīds Kalniņš tagad bauda dzīvi un atpūtu, strādājot ģimenes mājā.
"Zemessardze ir galvenā artērija starp sabiedrību un nepieciešamību sargāt valsti".
"Novembris ir mūsu kopā saiešanas mēnesis, patrioti neesam tikai novembrī".
Viņš tic tautas milzīgajam spēkam mobilizēties vissvarīgākajos brīžos.
Kalniņa ieskatā lielākais drauds Latvijai – pazaudēt ticību saviem spēkiem. Bauda dzīvi un atpūtu, strādājot ģimenes mājā
Kalniņš komandiera amatā darbojās astoņus gadus – no 2017. gada 27. janvāra līdz 2025. gada 27. janvārim. Pirms tam viņš nepilnus piecus gadus bija arī Zemessardzes komandieris, bet brīdī, kad 67 gadus vecais Kalniņš nodeva NBS komandiera stafeti Kasparam Pudānam, viņš dažādās Latvijas bruņoto spēku struktūrās bija pavadījis gandrīz 30 gadus.
Vienā no pēdējām publiskajām intervijām, vēl esot NBS komandiera amatā, Kalniņš atzina, ka pēc amata atstāšanas cer baudīt dzīvi.
Nu podkāstā "Formā!" viņš atzina, ka vajadzēja laiku, lai pielāgotos jaunajam dzīves ritmam.
"Es domāju, ka manā dzīvē ir noslēdzies noteikts periods. Es esmu to pieņēmis, principā to pieņēmu jau laikus, pirms manas atvaļināšanās no dienesta. Man tas neradīja nekādas sajūtas, kas traucētu man tagad baudīt dzīvi. Vajadzīgs laiks, lai pie tā pierastu.
Neslēpsim, ka tas milzīgais ritms, tāds skrējiens… tas tiešām tagad ir tā pēkšņi apstājies. Es domāju, ka šie deviņi mēneši ir tāds laiks, kas ļāvis man ieiet citādā ritmā.
Es īstenībā pirms deviņiem mēnešiem biju viens no vecākajiem ģenerāļiem. Tagad jaunā plejāde ir nākusi, un man ir prieks par to. Viņi ar savu skatienu un jauneklīgo pieeju ir nākuši, es domāju, ka viss būs labi," stāstīja Kalniņš.
Viņš norādīja, ka dienesta vairs nepietrūkst, tagad ir laiks "ļoti aktīvi atpūsties", strādājot pie savas ģimenes mājas.
"Ar lāpstu, zāģi un āmuru (..), tā man tik tiešām ir ļoti normāla atpūta, pēc kuras es ļoti ilgojos. Neizpaliek arī tādas lietas kā pamakšķerēt un palasīt grāmatas. Tā ka viss ar mani ir kārtībā," pauda Kalniņš.
"Zemessardze ir galvenā artērija starp sabiedrību un nepieciešamību sargāt valsti"
Savas militārās karjeras laikā Kalniņam bijušas vairākas iespējas meklēt spēka un iedvesmas vārdus Latvijas sabiedrībai valsts svētku jeb tā dēvētajā patriotu mēnesī – novembrī. Iekrātā pieredze ļauj arī vērtēt, kā mainījusies gan sabiedrības attieksme pret militārpersonām, gan sabiedrības patriotisma līmenis.
Runājot par sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem militārajā dienestā, Kalniņš vērtēja, ka izmaiņas ir milzīgas.
"Es atceros 90. gadu laikam pašas beigas vai 2000. gadu sākumu, mēs vēl nebijām iestājušies NATO.
Tad bija tāda problēma – nestaigāt formā pa pilsētu, nebraukt sabiedriskajā transportā. Tagad sabiedrība ir mainījusies – sabiedrība akceptē zemessargu, karavīru formā,
Protams, varbūt mēs neesam aizgājuši līdz tādam līmenim, kas man ļoti imponē, (..) – ASV tas nav svarīgi, ka tu esi Latvijas bruņoto spēku formā, tev tur daudzi cilvēki, vienkārši izejot no mājas, pasaka – paldies par dienestu. Tiktāl mēs vēl neesam aizgājuši, bet nu, piemēram, tagad ir tās dienas, kad Zemessardzes komandieris aicina ierasties darba vietā formā. Un tagad daudzi cilvēki lepojas," viņš klāstīja.
Kalniņš uzskata, ka lielu artavu šajā sabiedrības attieksmes maiņā ir devusi tieši Zemessardze. "Tā autoritāte, ko Zemessardze ir iemantojusi ar savu darbu…
Principā es teiktu, ka Zemessardze ir tā artērija, kas savieno Latvijas sabiedrību ar nepieciešamību atzīt, ka mēs esam valsts un to vajag aizsargāt. Tā ir galvenā artērija, ko mēs esam izveidojuši un ko mums ir izdevies saglabāt," sacīja Kalniņš.
"Novembris ir mūsu kopā saiešanas mēnesis, patrioti jau neesam tikai novembrī"
Vai Latvijas sabiedrība patriotiska ir tikai novembra mēnesī? Kalniņš uzskata, ka tā nav, bet novembris esot lielākais patriotu kopā sanākšanas pasākums.
"Es nekad neesmu koncentrējies uz to vienu mēnesi. Es uzskatu, ka īstam Latvijas pilsonim ir jābūt patriotiskam visu savu dzīvi. Katru dienu. Ne tikai novembra mēnesī. Un ne tikai novembra mēnesī mēs uzklājam balto galdautu, iededzam svecītes un aizejam uz Brāļu kapiem. (..)
Es domāju, ka novembris ir mūsu kopā saiešanas pasākums. Bet tas absolūti nenozīmē, ka mēs tikai novembrī esam patrioti," sacīja Kalniņš.
Viņš arī uzskata, ka novembris ir svarīgs laiks, jo sabiedrība iemācījusies šajā laikā cītīgi vērot un sekot līdz bruņoto spēku aktivitātēm, tāpēc arī šāda tradīcijas ar vairākiem patriotiskiem pasākumiem ir iesakņojusies.
"Novembra mēnesis. Ko jaunu parādīt [militārajā] parādē? Cilvēki gaida, kaut kas jauns ir ko parādīt. Ko parādīt? Daudz kas ir ieviests. Tas patiesībā nozīmē, ka mēs esam ļoti attīstījušies un sasnieguši tādu līmeni, ka mums ir ļoti jāpiedomā. Otra daļa saiešanas pasākumā – sabiedrība novembrī mūs visu laiku vēro. Un tas dod tādu iekšēju mieru. Jo, ja nebūtu tādas parādes, nebūtu novembra pasākumu, es domāju, ka tas radītu uztraukumu. Tāpēc ir jādomā par novitātēm," pauda bijušais NBS komandieris.
Tic tautas milzīgajam spēkam mobilizēties vissvarīgākajos brīžos
Tomēr kopumā Kalniņš uzskata, ka Latvijā nav problēmu ar patriotismu – cilvēki neesot patriotiski noskaņoti tikai vienu mēnesi gadā.
"Tā īpatnība latviešu nācijai, latviešu tautai – mēs paciešam, paciešam un pēc tam mēs milzīgi mobilizējamies. Jūs paskatieties, cik dažādi bija notikumi kopš 1991. gada. Mēs taču mākam mobilizēties. Bija tā epopeja ar latviešu un krievu valodas jautājumu, mēs mobilizējāmies – atnācām un [referendumā] nobalsojām [par vienīgo valsts valodu]. Mākam mobilizēties arī tad, kad nepieciešams parādīt, ka tik vienkārši mēs Latviju neatdosim. 2022. gads – cik Zemessardzē iestājās? Līdz 2022. gadam – 8000 [zemessargu] tā kā pielīmēts. 10 gadus mēs cīnījāmies, lai palielinātu skaitlisko sastāvu. [2022. gadā] Iestājās vairāk, nekā Zemessardze spēja apmācīt gada griezumā," sacīja Kalniņš.
Viņš uzskata, ka tieši šī spēja sabiedrībai mobilizēties brīžos, kad tas visvairāk nepieciešams, pierāda, ka latvieši ir patrioti jebkurā brīdī.
"Es domāju, ka latviešu nācijā iekšā ir milzīgs spēks. Viņi visi ir patrioti. Jā, mēs tā niķīgi purpinām, burkšķēt mīlam, tas mums ir iekšā, bet, ja jūs aizbrauksiet uz citu valsti, jūs domājat, ka tauta tur ir citādāka?
Jūs domājat, ka Vācijā vai Igaunijā, vai Somijā ir kaut kā citādāk? Nē, nav. Ja aizbrauksiet tikai ekskursijā, to nemanīsiet, bet, ja jūs tur padzīvosiet pusgadu, tad uzreiz redzēsiet, ka mēs esam spēcīga nācija, kā mūsu valstiskā sistēma darbojas daudz labāk nekā daudzās rietumvalstīs. (..)
Tas ir mans viedoklis. Es ticu savai tautai. Un es esmu pilnīgi pārliecināts par to patriotismu.
Mums, protams, ir daudzas problēmas. To nedrīkst noliegt. Piemēram, saistībā ar ekonomiku. Mēs gribam ātrāku labklājību, bet tas ir normāli, tāpēc, ka mēs gribam nodrošināt savām ģimenēm labklājību. Mēs pamazām tiekam galā. Mums izaicinājumu ir ļoti daudz. Mums nav naftas atradņu, mums jādomā citādā veidā," sacīja Kalniņš.
Kalniņa ieskatā lielākais drauds Latvijai – pazaudēt ticību saviem spēkiem
Vaicāts par to, kas ir lielākais drauds Latvijas drošībai, Kalniņš uzsvēra – pazaudēt ticību saviem spēkiem.
"Lielākais drauds ir pazaudēt ticību saviem spēkiem un gribasspēku. Mēs varam būt varbūt nabadzīgāki, varbūt neiet kādās citās sfērās, piemēram, ekonomikā, bet
zaudēt ticību un gribasspēku aizstāvēt – tas ir lielākais drauds. Tam noteikti mums ir jāturas pretim. Tas ir tas, ko šeit iespaidošanas ceļā mēģina visādi troļļi, Krievijas propaganda, kura labā latviešu valodā translē visas šīs lietas. Tas uzreiz rada to, ka mums savai tautai un nācijai ir jāiemāca kritiskā domāšana.
Tā propaganda ir ļoti rafinēta. Mums pret to ir jācīnās. Bet, ja mēs to noliktu malā, tad mums pašiem ir jāsaprot – es ticu savai Latvijai, es gribu to aizstāvēt. Un tas ir tas galvenais mērķis mums visiem," sacīja Kalniņš.
Par Leonīda Kalniņa pieredzēto NBS un Zemessardzes komandiera amatos, par viņa novēroto, kā attīstījušies Latvijas bruņotie spēki un kā mainījusies Latvijas drošības situācija, var klausīties raidieraksta "Formā!" 15. epizodē.
Klausies citas "Formā!" epizodes!
