► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. 

Podkāstā "Formā!" Krjukovs uzsvēra, ka, neraugoties uz to, cik daudzi cilvēki patlaban dien Zemessardzē, svarīgāk ir strādāt pie tā, lai šī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūra būtu gatava tā dēvētajai stundai "X" jeb krīzes situācijai, kad gaidāms liels cilvēku pieplūdums.

"Pat tad, ja tie cilvēki tagad nav ierindā, mums jābūt gataviem, ka mums nāk līdzi 20 cilvēki. Tie, kas dien tagad, ir labāk sagatavoti nekā tie, kas atnāks. Varbūt tie esošie ir tie komandieri tajā brīdī, un tie ienākošos integrē savā vienībā, apmāca, jo tūkstotis varbūt stāv pie durvīm. Un tā ir tā mana mentalitāte, kuru es noteikti gribu Zemessardzē iedibināt, ka mēs ne tikai esam pa līmeņiem sadalīti, bet mēs saprotam, ka varbūt tūkstotis stāv aiz durvīm un krīzes gadījumā mums ātri jāapmāca cilvēks un jāintegrē vienībā," sacīja Krjukovs.

Vienlaikus komandieris vērsa uzmanību uz to, ka Zemessardzei pēdējos gados mainījušās funkcijas, kas arvien vairāk liek domāt par to, lai sabiedrība būtu gatava krīzes situācijām un lai valsts rīcībā būtu militāri speciālisti.

"Tagad Zemessardze ir atbildīga par valsts aizsardzības dienestu. Zemessardze ir atbildīga par profesionālā dienesta pieaugumu. Zemessarga atbildība par zemessargiem kā tādiem. Mums ir pienākums par augstas gatavības rezervistiem. Mums ir liels cilvēku daudzums, kas ir jāvada un jāapmāca, un jāuztur. Tāpat mums ir vēl veterāni. Un vēl pēdējā sadaļa nāk klāt – mums jāveido Zemessardzes atbalstītāju sistēma," atzīmēja Krjukovs.

Līdz ar to Krjukovs uzskata, ka Zemessardzē nav tikai 12 000 zemessargu, bet gan, ņemot vērā iepriekš minētās grupas, Zemessardzes skaitliskais sastāvs mērāms ar skaitli 20 000.

Un, lai arī ir dažādi mīti par fiziskajām, veselības un citām prasībām, lai kļūtu par zemessargu, Krjukovs akcentēja, ka valsts aizsardzībai noderēs ikviens cilvēks. Tam esot domāta arī topošā zemessargu atbalstītāju sistēma, kuru plānots ieviest šoruden.

"Manā izpratnē atbalstītāji ir ļoti būtiska sadaļa no mūsu bruņoto spēku sistēmas kā tādas. Ja mēs tikai skatāmies uz zemessargu atbalstītājiem, viņi izpaužas dažādos līmeņos. Ir aktīvie zemessargi, bet aizmugurē stāv cilvēki, kas varbūt nav Zemessardzē, bet viņi var palīdzēt – krīzes gadījumā kaut kādas lietas darīt, palīdzēt kaut vai jūsu ģimenes atbalstīt. Tajā brīdī es arī to uzskatu par atbalsta sistēmu. Tātad mums ir kaut kādi uzdevumi jāveic, kas parūpējas par mūsu ģimenēm, jo viņi nav ierindā, bet viņi var nodrošināt ēdināšanu kaut kur citur, var nodrošināt patvērumu izveidi, bet tam ir jābūt ļoti, ļoti ciešā sadarbībā ar civilās aizsardzības komisijām, pašvaldībām un vispār citām valsts institūcijām. Atbalstītāju sistēmai jābūt sazobē arī ar nevalstisko sektoru. Manā izpratnē vislabākie atbalstītāji ir tad, ja viņi paši ir organizēti," atzina Krjukovs.

Zemessardzes komandieris norādīja, ka tieši katra cilvēka pieredze un zināšanas ārpus aizsardzības dienesta ir tas, kas Zemessardzi padara spēcīgāku.

"Zemessardze ir drīzāk tāds sabiedrības spogulis. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs varam Zemessardzē redzēt jebkuru profesiju. Un katra profesija ir unikāla priekš Zemessardzes. Pretstatam varbūt profesionālā dienesta karavīriem. Zemessarga profesija ļauj kaut ko vairāk paņemt no tā indivīda, nevis tikai karavīra iemaņas. Katrs speciālists, kas atnācis no kaut kādas jomas – uzņēmējs, pasniedzējs, tehniskais darbinieks, mehāniķis –, viņš iedod kaut ko, Viņš apskatās uz vidi, kur mēs esam Zemessardzē, un paskatās, kāpēc jūs darāt tā. Varbūt jūs varat darīt tā, jo mana pieredze manā uzņēmumā vai darba vidē ir bijusi tāda," pauda Krjukovs.

Vienlaikus Krjukovs uzskata, ka Zemessardze ir laba platforma, lai mācītos prasmes citās jomās. "Mēs neesam atrauti no pašvaldībām. Mēs neesam atrauti no iekšlietu struktūrām. Mēs arī ar viņiem kopā strādājam – ar robežsardzi, policiju, pašvaldības ugunsdzēsējiem. Mēs viens no otra mācāmies kaut kādas lietas," piebilda Krjukovs.

Vaicāts par lielākajām problēmām Zemessardzē, komandieris norādīja uz to, ka trūkst komandējošā sastāva apmācības un slodze, ko prasa valsts aizsardzības dienesta karavīru sagatavošana.

"Es teiktu, nav nemaz tā, ka mums trūkst tie tūkstoši.

Mums trūkst augstāku – virsnieku, instruktoru – amatu. Lai šo risinātu, es domāju, ka mums kā sistēmai ir jāpamaina pieeja pie šī.

(..) Es skatīšos, kā var identificēt līderus savādākā ceļā. Kā integrēt šo visu procesu uz visu Zemessardzi? Kā dalīties ar to pieredzi, savstarpējo komandēšanu un gudro pieeju? Ja viņš ir izgājis kādu noteiktu pieredzi, to var darīt jebkurš. Viņš ir jebkurā gadījumā labāks nekā cilvēks, kurš nevienu dienu nav darījis," atklāja Krjukovs.

Par to, kādas vēl izmaiņas tiek plānotas, kā vēl varētu motivēt cilvēkus iesaistīties Zemessardzē un no kā bail ir pašam Zemessardzes komandierim, var klausīties podkāsta "Formā!" desmitajā epizodē.