► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. 

SARUNAS CEĻVEDIS: 

Kažociņš uzsvēra, ka Latvijas un Baltijas valstu galvenais uzdevums ir strādāt pie tā, lai Krievija saprastu, ka jebkāda veida uzbrukums Baltijas valstīm nav tā vērts. 

"Ja mēs to varēsim, Krievija arī mainīsies. Jo atcerēsimies – tikai 100 gadus iepriekš mūsu draugi bija krievi un ienaidnieki bija vācieši. Tagad viss ir otrādi. Tāpēc mūsu mērķim Baltijas valstīs vajadzētu būt, lai mūsu nākotnes attiecības ar Krieviju būtu tādas pašas, kādas Beniluksa valstīm ir ar Vāciju. Vācija pagājušā gadsimtā divas reizes mēģināja caur Beniluksa valstīm uzbrukt Francijai. Pirmo reizi Pirmajā pasaules karā neizdevās, otrā – izdevās. Bet ir neiedomājami, ka Vācija varētu vēlreiz kaut ko tādu darīt. Un mums [Baltijas valstīm] ir jārada apstākļi, kuros Krievija arī atsakās no savām imperiālistiskajām cerībām, kas ir novecojušas 20. gadsimtā, un sāk kļūt par normālu valsti, ja viņi negrib būt par Ķīnas klientu valsti," pauda Kažociņš. 

Drošības pētnieks uzskata, ka Krievijas izlūkdienestu un diktatora Vladimira Putina pirms vairāk nekā trim gadiem paustais, ka Krievijai Ukrainā padosies zibenskarš, kurā pāris dienu laikā izdosies ieņemt galvaspilsētu Kijivu un salauzt ukraiņu pretošanos, tagad tikai pierādījis Krievijas nespēju. 

"Laiki ir mainījušies. Krievija nav vairs tik spēcīga. Un tas, ka Putins tagad izturas tik bravūrīgi, vienkārši norāda uz to, ka viņš ļoti labi saprot, ka viņiem slikti iet. Viņi netiek uz priekšu. Tur nekādas garantijas nav, ka viņi kaut ko vairāk varēs iegūt nekā to, kas viņiem tagad ir," sacīja Kažociņš. 

Drošības eksperts norādīja, ka Krievijas galvenā problēma jauniem agresijas viļņiem – gan Ukrainā, gan citos virzienos – ir naudas trūkums. To Krievija jūtot, bet tāpat turpina blefot. "Ko tad krievi jebkad citu ir darījuši," sprieda Kažociņš. 

Kažociņa ieskatā Krievijas sāktais karš pret Ukrainu gan rietumvalstīm, gan pašai Krievijai ir parādījis patieso situāciju – ka Krievija nespēj īstenot militāros plānus tādā mērogā, kādā bija iecerējusi. 

"Es domāju, ka tuvākajos gados militārs uzbrukums pret Baltijas valstīm, Somiju vai Poliju, pret NATO ir izslēgts. Bet, kā visi ģenerāļi vienmēr dara – grib izcīnīt iepriekšējo karu, tikai to izdarīt labāk, un tāpēc skatās, ko tur būtu varējuši labāk. Iepriekšējais karš ir tas, uz kuru mēs pašreiz skatāmies Ukrainā, un, ja Putins vai pēc Putina Kremlī gribēs turpināt savu imperiālistisko kursu, tas nebūs tāds pats. Te būs tas, ko varētu saukt par "zem kinētiskā uzbrukuma", 

jo, ja uzbruktu tieši – viņš [Putins] dabūs pa degunu, viņš to ļoti labi zina. Viņam vienkārši nav, ar ko," sacīja Kažociņš. 

Kažociņš pauda pārliecību, ka Krievijas ekonomika nespēs pielāgoties kara izdevumiem un Eiropas Savienības sankciju ietekmei. Īpaši tādēļ, ka rietumvalstis turpina veltīt arvien vairāk resursu, lai stiprinātu savas militārās spējas. "Eiropa lielā mērā ir pamodusies," piebilda Kažociņš. 

Drošības pētnieks skaidroja, ka Eiropas un NATO valstu apņēmība bruņoties traucēs arī Krievijas iecerēm pastiprināt savus militāros resursus citviet. 

"Ja mēs Eiropā turpinām tādā kursā, kādā pašreiz, ka mēs atbalstām Ukrainu, tad tas nozīmēs arī, ka Krievija nevarēs samazināt savus bruņotos spēkus Ukrainas austrumos, citādāk tās [teritorijas] daļas tūlīt pārņems atpakaļ, un tas nozīmē, ka viņiem konvencionālā veidā mums uzbrukt nebūs iespējams," paskaidroja Kažociņš. 

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tas neliedz Krievijai censties destabilizēt situāciju Baltijas valstu reģionā ar citām metodēm. 

"Īpaši ņemot vērā nākamā gada Saeimas vēlēšanas [Latvijā]. Mums ir jābūt gataviem uz to ekonomiski, politiski, jo var destabilizēt valsti pat vienkāršā veidā, veicot kaut kādus uzbrukumus, kuri nav tieši pierādāmi, saistīti ar Krieviju, bet nodara kaut ko pāri, un valdība nespējīga tūlīt uz to reaģēt. Tad ir slikti. Viņi varētu tiešām mēģināt," sacīja Kažociņš. 

Kažociņš uzsvēra, ka ar hibrīdkara metodēm vai tehnoloģijām vien valsti ieņemt nevar, tādēļ svarīgi Latvijai, Lietuvai un Igaunijai turpināt strādāt pie visaptverošas valsts aizsardzības. 

"Ar droniem nevar ieņemt teritoriju, tur ir vajadzīgi cilvēki, un tādēļ īpaši svarīgi ir, lai mums būtu spēcīga Zemessardze, lai būtu cilvēki, kuri vajadzības gadījumā var uzvilkt uniformu, zina, ko darīt, kuriem ir sava komandas ķēde, kura saprot, kas ir jādara un kur var turēties pretim," pauda Kažociņš. 

Drošības pētnieks akcentēja, ka Zemessardzes un citu bruņoto spēku struktūru nozīme ir īpaši svarīga valsts aizsardzībā. 

"Ja mums nebūs spēcīgas Zemessardzes un spēcīgu bruņoto spēku, tad mēs būsim vāji. Un vājiem kāpj uz galvas. Un mums ir diezgan kāpts uz galvas. Tāpēc mums ir ne tikai pašiem jāspēj sevi aizsargāt kā komandai. Tagadējais komandieris ļoti pareizi to saka – mums arī jādemonstrē saviem sabiedrotajiem, ka ir jēga viņiem šeit būt un mūs aizsargāt. 

Un kopā mēs tad varēsim arī nodzīvot līdz tam brīdim, kad Krievija mainīsies," atzīmēja podkāsta "Formā!" 12. epizodes viesis Kažociņš. 

Par Jāņa Kažociņa gaitām Apvienotās Karalistes bruņotajos spēkos, par Krievijas retorikas izmaiņām šajā gadsimtā, par kara mākslas pārmaiņām un vēl daudz ko citu var klausīties "Formā!" 12. epizodē.