Meditatīvs pārdomu brīdis svētdienāsPārdomu teksts: Jāņa evaņģēlija 20. nodaļas 19.–31. pants.

Mēdzam iztēloties, ka svētais Pēteris ar debesu valstības atslēgām rokās ir tas, kurš ielaiž vai neielaiž cilvēkus paradīzes dārzos – tā vien liekas, ka mūsu liktenis mūžībā ir atkarīgs no kādu citu sprieduma un vērtējuma: Pētera vai Dieva paša.Taču zviedru rakstniece, Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Selma Lāgerlēva (1858-1940) izaicina lasītājus pārvērtēt savu perspektīvu. Stāstā „Mūsu Kungs un Svētais Pēteris” tiek parādīts, ka ne Pēteris un pat ne Kristus pats nevar nevienam garantēt nokļūšanu paradīzē. Savu likteni gan šeit, gan mūžībā rakstām mēs paši...///Pateicamies par jūsu atbalstu Noētiskās veselības biedrībai ELIZEJA! (Biedrības konts - LV11HABA0551049580593)

Ko evaņģēliji liecina par notikumiem Kristus tuvāko mācekļu dzīvē? Kā viņi piedzīvoja augšamcelto Kungu? Un ko tas viss nozīmē mums šodien? Vai augšāmcelšanās ir tikai nākotnes, vai arī jau tagadnes notikums?

Savus jautājumus, viedokļus un komentārus varat izteikt tiešsaistes sarakstē raidījuma laikā,

vai arī (ja vēlaties, anonīmi) Elizejas jautājumu veidlapā: http://ej.uz/jautajumselizejai/

Uz sarunu aicina Kaspars #Simanovičs un Indulis #Paičs.

Pateicamies par jūsu atbalstu Noētiskās veselības biedrībai #ELIZEJA!

(Biedrības konts - LV11HABA0551049580593)

Cilvēkam savs #statuss allaž ir bijis svarīgs – tam pamatā ir izdzīvošanas instinkts un intuitīva izpratne, ka hierarhiski organizētā barā augstāka pozīcija nodrošina labākus dzīves apstākļus – varu, ietekmi un pieejamību resursiem. Statuss gan ir atkarīgs no konteksta – visticamāk, ikviens ir dzirdējis teicienu „Labāk pirmais ciemā, nekā otrais Romā”? Taču neatkarīgi no konteksta pati tieksme pēc statusa mūsos paliek.

Elizejas rubrikas „Dzīve XXI gadsimtā” uzmanības centrā – #motivācija.

Kas mums liek no rītiem celties, iet un darboties? Kādēļ dažkārt nolaižas rokas un iestājas apātija?

No kurienes mūsos citkārt enerģijas pieplūdums un apņēmība rīkoties?

Par šiem un citiem jautājumiem pārdomās dalās Kaspars #Simanovičs.

Savus jautājumus (arī anonīmi) varat uzdot, izmantojot šo linku: https://ej.uz/JautajumsElizejai

Pateicamies par jūsu atbalstu Noētiskās veselības biedrībai #ELIZEJA!

(Biedrības konts - LV11HABA0551049580593)

Bībeles studijā pievērsīsimies Lieldienu – Kristus augšāmcelšanās svētku tēmām.Ko evaņģēliji liecina par Kristus augšāmcelšanos? Kā Viņa piedzimšana, dzīve, nāve, augšāmcelšanās un uzkāpšana debesīs sniedz "pestīšanu ikvienam, kas tic"? Kas vispār ir "pestīšana"? Kā tā notiek?Lai šīs pārdomas mums ir viens veids, kā padziļināti piedzīvot un nosvinēt šo nozīmīgo dienu un svētkus!Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Un tā ir svarīgākā vēsts, kuru dzirdēt un apliecināt.Un īpaši nozīmīga tā kļūst, kad to aizvien labāk izprotam - ne tikai ar sirdi, bet arī ar prātu.

Meditatīvs pārdomu brīdis svētdienāsPārdomu teksts: Marka evaņģēlija 16. nodaļas 1.–8. pants.

Domu improvizācijās tiešraidē pārdomāsim Lielās Piektdienas notikumus un Kristus nāvi pie krusta.

Vai tas ir vienreizējs notikums tālā pagātnē, kam ar mūsdienām nav nekā kopīga? Gan jā, gan nē. Kristus personas dēļ Lielās Piektdienas traģēdija tiešām ir unikāla visas cilvēces vēsturē, taču vienlaikus #Kristus #krusts izgaismo mehānismus, kurus sevī nes ikviena sabiedrība jebkurā laikmetā – joprojām šodien. Un Lielās Piektdienas notikumiem ir tendence atkārtoties atkal un atkal...

Savus jautājumus, viedokļus un komentārus varat izteikt tiešsaistes sarakstē raidījuma laikā,

vai arī (ja vēlaties, anonīmi) Elizejas jautājumu veidlapā: http://ej.uz/jautajumselizejai/

Uz sarunu aicina Kaspars #Simanovičs un Indulis #Paičs.

Pateicamies par jūsu atbalstu Noētiskās veselības biedrībai #ELIZEJA!

(Biedrības konts - LV11HABA0551049580593)

Elizejā turpinām Bībeles studiju sēriju par Pirmo Samuēla grāmatu.Šajā reizē aplūkosim 16.nodaļu. Kā Dāvids tiek izraudzīts par ķēniņu? Ko tas mums stāsta par viņa ģimeni? Un ko vēsta tas, ka pirmā Dāvida kalpošana Saula galmā ir "mūzikas terapija"?

Meditatīvs pārdomu brīdis svētdienāsPārdomu teksts: Marka evaņģēlija 11. nodaļas 1.–11. pants.

Laikā starp 25.martu, kad pieminam 1949.gada traģiskos notikumus, un Kluso nedēļu likās piemēroti Vakara stāstos pievērsties klusuma tematam.Un, šķiet, norvēģu ceļotājs un grāmatu autors Ērlings Kage (1963) par klusumu šo to zina. Savās ekspedīcijās viņš ir sasniedzis Dienvidpolu, Ziemeļpolu un uzkāpis Everestā. Pavadījis 50 dienas Antarktīdā bez jebkādas saziņas ar pasauli.„Klusums var būt garlaicīgs. Katrs piedzīvojis, ka klusums šķiet nomācošs, neērts un brīžam pat biedējošs. [..] Taču klusums var būt arī draugs. Bagātinošs spēks.”///Pateicamies par jūsu atbalstu Noētiskās veselības biedrībai ELIZEJA! (Biedrības konts - LV11HABA0551049580593)