Info-Dēmija

Info-Dēmijas jaunākajā epizodē nedaudz atgriežamies pie žurnālistikas pamatiem, konkrētāk apskatot pētniecisko žurnālistiku. Attālināti pie mums viesojas analītiski pētnieciskā raidījuma “De facto” žurnālists Ivo Leitāns.

Pētnieciskā žurnālistika sniedzas pāri parastiem faktiem, veicina arī analītisku un kontekstuālu informācijas skatījumu, kas nozīmē arī plašāku iesaistīto pušu uzklausīšanu. Kāda Latvijā ir auditorijas izpratne par pētnieciskās žurnālistikas nozīmi? Cik ļoti sociālie mediji ir mainījuši to, kā pētnieciskie žurnālisti dalās ar informāciju? Vai pētnieciskā žurnālistika arī ir starp nozarēm, kas ir specifiski cietusi Covid-19 kontekstā?

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.

Raidījumu vada Laura Laķe un Elīna Krēmere.

Pēdējā laikā arvien aktuālāks paliek termins "cenzūra". Sevišķi bieži to mēs dzirdam tieši no dezinformācijas izplatītājiem gadījumos, kad, piemēram, viedokļa paudēja saturs sociālajos medijos tiek dzēsts. Bet uz jautājumu, vai tā patiešām ir cenzūra un tiesību uz vārda brīvību pārkāpšana, šoreiz mums palīdzēs atbildēt Vidzemes augstskolas asociētais profesors, žurnālists un pētnieks Jānis Buholcs.

Arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, cik ļoti sociālie mediji drīkst vai varbūt vispār nedrīkst iesaistīties satura dzēšanā. Vai saturu un konta dzēšanu var uzskatīt par cenzūru vai tiesību uz vārda brīvību pārkāpšanu? Par būtisku arī kļūst jautājums par to, cik ļoti mediji drīkst (vai varbūt vispār nedrīkst) iesaistīties lietotāju satura rediģēšanā un izdzēšanā. Cik ļoti sociālajiem medijiem būtu jāiesaistās dezinformācijas apkarošanā?

Podkāsta "Info-Dēmija" 16. epizodē uzzināsim to, ko universitātes lekcijās nestāsta!

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai.

Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.Raidījumu vada Elīna Krēmere un Laura Laķe.

Mēs podkāstā "Info-Dēmija" esam jau runājuši par viltus ziņām – bet tagad, mūsuprāt, ir pienācis laiks ielūkoties mazliet dziļāk šī fenomena izcelsmē. Uz jautājumu vai viltus ziņas nu jau var skaidrot gluži vienkārši kā vēl vienu politiskas pārliecināšanas formu, vai tomēr tas ir kas bīstamāks, atbildēs žurnāliste un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Anastasija Tetarenko.

Kādas ir dažas vadošās pārliecināšanas stratēģijas Latvijas politikā un cik daudz mēs starp tām redzam populismu? Ja runājam par politisko pārliecināšanu, tad lai sasniegtu plašāku auditoriju, politiskajiem un sociālajiem aktoriem ir nepieciešami arī plašāki informācijas pārraides kanāli. Kāda pašlaik Latvijas informatīvajā telpā ir mediju loma dažādu politisko pārliecināšanas taktiku pārraidē? Vai plašsaziņas līdzekļu loma populisma izplatīšanā ir pietiekami izpētīta?

Par to visu podkāsta 15. epizodē!

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.

Raidījumu vada Laura Laķe un Elīna Krēmere.

Podkāsta 14. epizodes tēma nudien nav no tām vienkāršākajām - tiesības uz privātumu. Domājot par to, cik mūsdienās esam atklāti savos sociālo tīklu kontos īpaši tam nepievēršot uzmanību, nolēmām parunāt par datu aizsardzību. Attālināti sazinoties ar Datu valsts inspekcijas direktori Jekaterinu Macuku, noskaidrojām ne tikai iestādes mērķus un uzdevumus, bet arī visu par drošību digitālajā vidē.

Viena no izplatītākajām privātpersonu kļūdām, darbojoties sociālās tīklošanas vietnēs, ir pieņēmums, ka uz viņu darbībām neattiecas Datu aizsardzības regulas prasības. Kas tad īsti ir pati Datu aizsardzības regula un kādas ir galvenās šīs regulas prasības? Ko nekad nedrīkstētu darīt sociālās tīklošanas vietnēs un kas notiek, ja tomēr ir sanācis pārkāpt citas personas tiesības uz datu aizsardzību?

Noslēgumā arī noskaidrojam kas ir tās globālās prasības, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība Latvijas iedzīvotājiem?

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.

Raidījumu vada Elza Elksnīte, Laura Laķe, Elīna Krēmere.

Podkāsta Info-Dēmija 13. epizodē runāsim par vēl iepriekš neapspriestu "digitālais minimālisms". Iespējams, ka vārds "minimālisms" var asociēties ar interjeru vai mājas atbrīvošanu no nevajadzīgām lietām, bet vai digitālajā pasaulē tas ir tas pats? Par to šajā reizē mums vairāk pastāstīs profesore, Latvijas Universitātes pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes zinātņu prodekāne un LU Doktora studiju programmas "Izglītības zinātnes" direktore Zanda Rubene.

Kāda loma dezinformācijas kontekstā piemīt digitālajam minimālismam un vai to varētu uzskatīt kā digitālās telpas attīrīšanu? Skaidrs ir tas, ka atkarība no informācijas tehnoloģiju sniegtā materiāla un no sajūtām, ko tas rada, var rasties līdzīgi kā no cigaretēm vai alkohola.

Cik būtiski ir to apzināties un kā no šīs atkarības izbēgt?

Katram cilvēkam, kurš savu brīvo laiku pavada sociālajos tīklos, ir jāsaprot, ka neapzinātam satura un programmu patēriņam nav pārtraukuma. Digitālais minimālisms var būt veids kā šo patēriņu kontrolēt un samazināt, taču, vai šādai pieejai var nebūt arī "sliktās" puses? Zināms, ka katru reizi kaut ko upurējot, rodas arī sekas - vai tās ir tā vērtas? Zanda Rubene šajā podkāsta epizodē liek katram aizdomāties par savu ikdienu digitālajā pasaulē.

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.

Raidījumu vada Laura Laķe, Elīna Krēmere, Elza Elksnīte.

Podkāsta "Info-Dēmija" jaunā epizode ir pieejama klausītājiem - šīs epizodes tēmai esam iedvesmojušies no iepriekšējām sarunām ar medijpratības ekspertiem, kad vairākas reizes tika pieminētas paaudžu atšķirības, auditorijas un "burbuļi".

Uz attālināto interviju šoreiz ir aicināta Latvijas Universitātes doktorante Velga Skolmeistare.

Sociālās tīklošanas vietnēs ap personu veidojas tīklota publika jeb auditorija, kurā šīs personas draugu loku veido savā starpā pazīstamas cilvēku grupas, ko vieno kopīgs konteksts. Kādu lomu tas spēlē dezinformācijas izplatīšanā? Vai tas, ka cilvēka Facebook draugu loku vieno kopīgs konteksts, nedegradē viedokļu daudzveidību un iespēju iegūt faktus? Runājot par paaudzēm tieši sociālo mediju kontekstā, ikviens ir dzirdējis par Z, X un baby boomer paaudzi, bet ne visi varbūt ir dzirdējuši par nošķīrumu digitālie iezemieši, digitālie kolonisti un digitālie imigranti. Ko tad īsti nozīmē šie jēdzieni?

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai.

Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.

Termins “postpatiesība” (post-truth) ir guvis popularitāti saistībā ar būtiskām izmaiņām informācijas apmaiņas un izvērtēšanas paradumos.

Šoreiz attālināti sarunājamies ar Ventu Sīli, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs un publicists, kā arī autors zinātniskam rakstam “Patiesības loma postpatiesības apstākļos” (žurnāls “Akadēmiskā Dzīve”).

Kopā noskaidrojām, kas ir post-patiesība un ar ko tā atšķiras no vienkāršiem meliem, uzzinājām, kas ir “gvelšanas fenomens” un kāda ir zinātnes komunikācijas nozīme cīņā ar post-patiesības ēru. Kāda ir zinātnes komunikācijas nozīme cīņā ar postpatiesības ēru un kā cīnīties pret ideju, ka patiesība ir “sociāls konstrukts”? Vai var arī domāt, ka post-patiesības laikmetu ir paspilgtinājusi arī sociālā nevienlīdzība?

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.

Raidījumu vada Laura Laķe un Elīna Krēmere.

Šodienas epizodē kopā ar informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas cert.lv vadītāju Baibu Kaškinu runājāmies par jautājumiem, kas īpaši aktuāli kļuvuši Covid-19 laikā, kad viss darbs un ikdiena tiek pavadīta digitālajā vidē. “Cert.lv” uzdevums ir veicināt sabiedrības izpratni par kiberdrošību un iespējamiem riskiem internetā.

Līdz šim raidījumā dezinformācijas izplatību esam pārrunājuši vairāk vai mazāk kā sociālu problēmu vai globālo tehnoloģiju kompāniju veicinātu risku, tomēr dezinformācija var tikt skatīta arī kā kiberdrošības risks.

Kā efektīvi pasargāt savus kontus? Skaidrs, ka nepieciešamas dažādas un sarežģītas paroles sociālo tīklu kontiem, bet vai ir vēl kāds cits variants? Kādi ir biežāk sastopamie kiberuzbrukumu veidi? Kas ir sociālās inženierijas paņēmieni un kā Covid-19 ieteikmējis statistiku par kiberuzbrukumiem?

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.

Raidījumu vada Elza Elksnīte, Laura Laķe, Elīna Krēmere.

Pašlaik ir iestājies digitālā kapitālisma laikmets - ekonomiskā un sociālā darbība ir vērsta uz digitālās informācijas apmaiņu, izmantojot datu tīklus. Podkāstā "Info-Dēmija" esam sazvanījušies ar Somijā dzīvojošo pētnieci izglītības jomā Gunu Spuravu, kura mums varēs pastāstīt vairāk par cilvēku datiem interneta vidē un kā tos var ļaunprātīgi izmantot.

Vai mēs kā sabiedrība spējam balansēt tā saucamo digitālo demokrātiju pret naida runu un politiskajiem troļļiem? Vai Latvijā pietiekami uzdodam jautājumus par to, kam īsti pieder šī vara pār mūsu datiem un kā tā tiek izmantota? Cik ļoti jāsatraucās par "interneta milžu" (Facebook, Instagram, Google) datu izmantošanas spēku tirgū?

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.

Raidījumu vada Elza Elksnīte, Laura Laķe, Elīna Krēmere.

Sveiciens visiem sniegainajā janvārī! Šoreiz nopietnā epizodē apspriedīsim mediju vides darbību Kultūras ministrijā un viņu veidotajiem projektiem.

8.epizodē sarunājāmies ar Latvijas Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu. Uzzinājām daudz jauna par mediju politiku Latvijā, mediju politikas nodaļas darbības jomu, izvirzītos mērķus un jau panākto. Runājām arī par iespējamajām nākotnes izmaiņām mediju vidē Latvijā. Aplūkojām arī 2020.gada oktobra pētījuma par Latvijas iedzīvotāju medijpratību galvenos secinājumus un rezultātus. Vai un kā Covid-19 ietekmējis arī mediju politikas nodaļas darbības jomu?

Raidījumu vada Elīna Krēmere, Elza Elksnīte, Laura Laķe.

Podkāsts INFO-DĒMIJA - ekspertu un studentu pieredze dezinformācijas laikmetā un vērtīgi padomi medijpratības apgūšanai. Pirmdienās plkst. 17:00 radio NABA un mūzikas straumēšanas vietnēs.