Atzīmējot Latvijas simtgadi un atsaucoties Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Latvijas Romas katoļu Baznīcas ielūgumam, 24. septembrī Rīgu un Aglonu jau otro reizi 25 gadu laikā apmeklēs Romas katoļu baznīcas galva.
Pāvests Baltijas valstis apmeklējis tikai vienreiz – 1993. gada septembrī, kad vizītē ieradās pāvests Jānis Pāvils II. Šim notikumam par godu Aglonas bazilika un tās apkārtne piedzīvoja krietnas pārmaiņas, tika izveidots arī vērienīgs sakrālais laukums, pāvesta altāris baznīcas priekšpusē, izbūvētas komunikācijas. Šā gada 24. septembrī Latviju līdz ar kaimiņvalstīm ieplānojis apmeklēt pāvests Francisks. Arī šoreiz pāvests viesosies ne vien galvaspilsētā, bet arī Aglonas svētvietā.
Aglona
Neliels novads pašā Latgales viducī, par kura esamību daudzi cilvēki ārpus Latvijas robežām nemaz nezinātu, ja te uz pasaules nozīmes svētvietu - Aglonas baziliku pirms 25 gadiem nebūtu ieradies pāvests Jānis Pāvils II.
Aglonas centra ielās satiktie vietējie iedzīvotāji ar pietāti atceras šo Jāņa Pāvila II vizīti tālajā 1993.gada septembrī un atklāj - ir saviļņoti arī par pavesta Franciska ierašanos Aglonā šoruden.
“Es jau otro reizi redzēšu pāvestu. Es redzēju 93. gadā pāvestu Jāni Pāvelu II, toreiz bija daudz cilvēku. Viņš atbrauca ar savu “papamobili”, es redzēju viņu kā jūs tagad. Tagad Francisku gribu satikt. Ar savu mazdēlu kopā, mēs taču katoļi. Pie mums Latgalē, Aglonā galvenais ir ticība. Ticēsim, cerēsim, dzīvosim.”
Pagaidām par gatavošanos tik nozīmīgam notikumam visas Latvijas ticīgo dzīvē, Aglonas novada centrā vēl nekas neliecina. Darbdienas pusdienlaikā pa Aglonas ielām rosās vietējie cilvēki, kāds dodas uz veikalu, kāds uz autobusa pieturu. No Aglonas skolas skolēni dodas mājup. Taču ierastais provinces ciematiņa iedzīvotāju skaits vismaz reizi gadā krasi mainās, un nelielajā apdzīvotajā vietā saplūst tūkstoši cilvēku no Latvijas un citām valstīm. Tas notiek 15. augustā, kad visa katoļticīgie svin Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Šajā dienā par Latgales centru kļūst Aglona. Šoruden par Latvijas un pat pasaules centru Aglona kļūs arī 24. septembrī, jo te vizītē ieradīsies pāvests Francisks, par to publiski tika sākts runāt jau pērn.
Jā es zinu, es par to esmu dzirdējusi. Pagājušogad gāju svētceļojumā un klusītiņām savā starpā kāds bija runājis. Domājām taisnība, nē. Izrādās, ka tā ir. Man tas ir kaut kas jauns, interesants. Esmu gājusi svētceļojumā divas reizes. Es nesaku, ka es esmu ļoti, ļoti ticīga, bet man tas patīk, esmu ieinteresēta.
Saulainā pavasara dienā pretī Aglonas bazilikai speciāli svētceļotājiem ierīkotajos auto stāvlaukumos sanumurētās vietās atrodas tikai pāris automašīnas, ar kurām tālāki vai tuvāki cilvēki atbraukuši uz pusdienas dievkalpojumu.
Pirms 25 gadiem šeit tolaik īpaši šim notikumam jaunizveidotajā sakrālajā laukumā pie Aglonas bazilikas pulcējās vairāki simti tūkstoši cilvēku, kuri vēlējās klātienē tikties ar Svēto tēvu. Pie bazilikas tika izveidots arī īpašs āra altāris, ko tagad dēvē par pāvesta altāri. Pāvests Jānis Pāvils II bija pirmais, kurš pie tā vadīja Sv. Misi.
Šodien visiem Aglonas bazilikas apmeklētājiem par to laiku un par pāvesta vizīti Latvijā un Aglonā atgādina arī Pāvila II pašrocīgi Dievmātes svētbildei uzliktais rožukronis un pāvesta skulptūra visā augumā, bazilikā, blakus altārim.
Latvija ir viena no retajām valstī, kuru 25 gadu laikā Romas pāvests apmeklēs divreiz. Prāvests Andrejs Aglonietis, kurš 1993. gadā bija Aglonas diacēzes dekāns, atceras, ka Jāņa Pāvila II vizīte liek viņam atļauties teikt, ka viņš savā dzīvē ir bijis laimīgs un pateicoties tieši Jāņa Pāvila II vīzītei, Aglona ir kļuvusi par tādu, kāda tā ir šodien.
Sava veida reibonis bija. Valts atjaunojas. Un tāds nedzirdēts jaunums - 800 gadus kristietība Latvijā pastāv un nekad pāvests te nav bijis un te - brauc. Protams, nezināmā bija ļoti daudz. Tā bija kā taustīšanās. Ja rezumē to, kas notika toreiz, mūža mierā mans garīgtēvs Viktors Pentjušs tolaik pateica, ka tas ir Dieva brīnums, kas notika Aglonā. Fonā ekonomikas sabrukums, nebija ne tehnoloģiju, ne sakaru – tā, ka vienkārši brīnums un apjoms, kas tika paveikts arī iespaidīgs. Tādu Aglonā nebija bijis. Tas ir šosejas taisītas, augstsprieguma līnijas taisītas no klostera 33 dzīvokļu orderi izrakstīti un tad viss pārējais. Ne apkures nebija, ne bazilikā, ne klosterī, ne kanalizācijas nebija, ne ūdensvada nebija. Tāda komunālā māja bija. Visa Aglona kā tāda ir kā piemineklis šodien jau svētajam Jānims Pāvilam II.
Šobrīd, lai sagaidītu augsto viesi – pāvestu Francisku ir gandrīz viss. Ēkām, telpām vajadzīgs iespējams vienīgi kosmētiskais remonts, bet lieli būvniecības darbi nav nepieciešami, pārliecināts prāvests Andrejs Aglonietis.
Tomēr jau pērn oktobrī valdība atbalstīja vairāk nekā 370 tūkstošu eiro piešķiršanu Aglonas bazilikas komunikācijas centra jeb svētceļnieku mājas renovācijai, kurai nepieciešams fasādes, cokola un bēniņu siltināšana, elektromontāžas darbi, vājstrāvu tīklu izveide un ventilācijas sistēmu izbūve. Gatavojoties pāvesta vizītei, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti arī 25 000 eiro trīs jaunām akustiskajām klavierēm Aglonas bazilikas Kora skolai.
Šogad Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros bazilikai piešķirto 500 tūkstoši eiro, kas paredzēti sakrālā laukuma remonta otrajai kārtai, jo laukumā nozīmīgi atjaunošanas darbi nav veikti kopš tā izveidošanas 1993.gadā.
Draudzes arī gatavojas pāvesta vizītei
Rēzeknes novada Rikavas baznīcas draudzē ir tikai 200 cilvēku, draudzes prāvests Rinalds Stankevičs stāsta, ka kau šobrīd draudze aktīvi iesaistījusies pāvesta vizītes sagaidīšanā.
Man liekas, ka ne ar ko neatšķiras liela vai maza draudze, jo neatkarīgi no tā, cik draudzē ir locekļu, ticīgo gatavošanās ir viena un tā pati – visiem vienāda. Šinī laika posmā notiek ļoti intensīvas lūgšanas ar domām par pāvesta vizīti. Visās katoļu baznīcās notiek lūgšanas par to, lai šī pavesta vizīte būtu gan no laicīgā, gan no garīgā viedokļa izdevusies, lai pāvesta klātbūtne Latvijā tiešām nestu Dieva svētību,
prāvests Rinalds uzsver Rikavas baznīcas draudze uz tikšanos ar pāvestu Francisku, kas notiks šī gada 24.septembrī Aglonā cer doties organizēti.
Saprotams, ka vislabākais veids kā varētu ierasties Aglonā uz pāvesta vizīti būs ar autobusiem, jo tur vairāk cilvēku var ierasties un arī transporta būs daudz. Organizēsim autobusu no draudzes, bet tas nenozīmē, ka visus cilvēkus varēsim paņemt, būs jābrauc arī ar savu transportu.
Vairākas Rikavas baznīcas draudzes locekles uz pāvesta vizīti Aglonā dosies jau otro reizi, un vēl spilgtā atmiņā pāvesta Jānis Pāvils II vizīte ir arī pensionārei Annai.
Tā ir Dieva dāvana, mums, mūsu paaudzei, ka mēs varam jau otro reizi redzēt pāvestu. Pirmo reizi pirms 25 gadiem tas bija kaut kas neredzēts, nepiedzīvots, tad likās, ka jātiek uz Aglonu un jābūt pāvesta klātbūtnē. Arī tagad tas ir brīnišķīgi, esmu saviļņota par to, ka Dievs mums ir devis tādu iespēju redzēt pāvestu. Lūgšu par to, lai Dievs dod mieru Latvijā, jo galvenais ir miers. Protams, arī par visiem, labiem cilvēkiem un par savu ģimenīti.
Sagatavošanās darbi
Gatavošanās pāvesta vizītei Latvijā sākusies uzreiz pēc Vatikāna paziņojuma par pāvesta Franciska vizīti Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā, taču tagad, kad līdz plānotajai vizītei 24. septembrim, atlikuši vien nepilni 5 mēneši, aktivitātes pieaug, Latvijas Radio atklāj Aglonas bazilikas prāvests Daumants Abrickis.
Jāsakārto baznīca un teritorija apkārt baznīcai, jo pāvests viņš jau misi svinēs ārpus baznīcas pie pāvesta altāra. Jāsakārto arī celiņi, kur viņš brauks ar savu “papamobili”, lai cilvēkiem nodrošinātu tās vietas, kur viņi apmetīsies uz sakrālā laukuma. Par to ir jādomā. Un, protams, visa tā noformēšana , apzaļumošana mums jau laiks vēl ir, vēl visa vasara, bet par to visu arī jādomā.
Nāk 15. datums un mēs zinām cik aptuveni ziedu vajag. Protams, tās ir krizantēmas. Tās vislabāk glabājas. Neļķes ir ļoti pateicīgas, ļoti skaisti gladiolas izskatās arī tās izmantojam. Tās pārsvarā ziedo, ticīgie cilvēki atnes un tad, kad to gladiolu ir daudz mēs varam sevišķi izpausties. Ir arī cilvēki, kuri speciāli mums ziedo, mēs zinām, ka būs no tāda vai tāda cilvēka liels rožu pušķis pārsvarā tas arī aiziet uz galveno pāvesta altāri.
Nu jau 24 gadus Aglonas baziliku 15 augusta svētkiem dekorē komanda triju cilvēku sastāvā, vietējās iedzīvotājas floristes Sandras Ozolas vadībā. Dekorēšanai tiek izmantoti gan iepirktie ziedi un zaļumi, gan arī tie, ko saziedo cilvēki. Jau šobrīd skaidrs – uz pāvesta vizīti ziedu būs vairāk un kompozīcijas lielākas.
Ir gūti, jo ir ļoti liels apjoms telpu, kas mums ir jāizdekorē, jo ne visi cilvēki kuri atbrauc lūgties, kuri ir bazilikā, viņi neredz visus mūsu darbus, jo daudz ir gan ēdnīcā, gan kriptā, gan dažādās telpās, kur priesteri tiekas ar žurnālistiem. Ir daudz un dažādas vietiņas, ko mēs izdekorējam.
Saspringts gatavošanās laiks sācies arī Aglonas bazilikas koriem. Latvijas Radio Aglonā ir dienā, kad te ieradies sakrālās un liturģiskās mūzikas komponists un Romas diecēzes kora vadītājs Marko Frizina no Itālijas, no kura aptuveni 500 komponētajām dziesmām dažas dzied arī Latvijas baznīcu kori. Viņš novērtē muzikālo pavadījumu pāvesta vizītes laikā, un atzīst - Aglonas bazilikas mūziķi ir pietiekami kompetenti un viņš varot dot tikai ieteikumus.
Tā ir iespēja izveidot kaut ko tādu, kas būs noderīgs ne tikai pāvesta vizītē, bet arī pēc tam.
Pirms pāvesta vizītes, koristiem ir jāapliecina, ka viņi ir gatavi tik nozīmīgam notikumam visas Latvijas dzīvē, stāsta Aglonas Kora skolas dibinātāja, diriģente Ieva Lazdāne.
Mēs līdz šim dziedājām viņa dziesmas un priecājāmies, jo tās dziesmas, ko uzrakstījis priesteris, ir daudz spēcīgākas lūgšanas nekā, teiksim, citu komponistu uzrakstītās dziesmas. Un noticis brīnums, ka viņš šodien ir pie mums. Tas bija saistībā ar mūziku baznīcā un tam, kāda loma ir mūzikai baznīcā un tam kā mēs varētu vēl labāk strādāt.
Aglonas bazilikā ir veseli 4 kori, un daļa koristu, lielākoties jaunieši, koncertējot pat vairākas reizes, redzējuši pāvestu, un dažiem viņš pat spiedis roku. Ieva atceras arī pāvesta Pāvila II vizīti Aglonā un atzīst, ka tolaik, diriģējot kori, bijusi ļoti satraukta un tikai vēlāk apjautusi notikušā nozīmīgumu. Arī šogad satraukums nebūšot mazāks.
Tas ir Latgales draudžu koris, kas dzied 15. augustā un arī 24.septembrī, kad pāvests būs. Šobrīd tā gatavošanās ir pagaidām notikusi vairāk teorētiski, brauca mūzikas komisija no Rīgas, kur mēs it kā vienojāmies par repertuāru, arī par valodu, kas būs latgaliski, kas būs valsts valodā. Vārdu sakot, notiek tādi klusie darbi vēl. Un tad mums bija jāieraksta diezgan steidzīgi visi tie dziedājumi, kuri skanēs pāvesta dievkalpojumā, jo tur Romā, Vatikānā liturģisti grib dzirdēt to mūziku, kas skanēs dievkalpojumā. Un tad es braucu uz Rēzekni, ar Rēzeknes jauniešu grupiņu 8 cilvēku sastāvā un ērģelnieci Bernadeti Eversu ierakstījām, un tas jau viss ir aizsūtīts uz Vatikānu. Par cik mūsu korim ir veiktas iestrādes, tā nav nekāda ne stihija, ne traģēdija, ne tas, ka pāvests brauc. Vienkārši vajag vēl labāk strādāt, un vēl būs viena otra skaista, bet ļoti sarežģīta dziesma, kuru vajadzēs iemācīties.
Infrastruktūra un sabiedrības informēšana
Dabas bagātības un Bazilikas tuvums līdz šim ļāvis Aglonas novadā attīstīties tūrisma uzņēmējdarbībai. Viesu nami, lauku mājas un atpūtas kompleksi te tiek pieprasīti visas vasaras garumā. Sazinoties ar vairāku atpūtas vietu īpašniekiem, atklājās, ka uz 15. augustu gandrīz visas vietas jau rezervētas, brīvāk ir uz pāvesta vizītes laiku - 24. septembri, jo pasākums notiks tikai vienu dienu, darba dienā un lielākā daļa svētceļotāju pēc tā, visticamāk, dosies mājup.
Aglonas novada domes priekšsēdētāja Ingūna Barkeviča atzīst - Aglonai liels cilvēku pieplūdums nav nekāds jaunums, un 15. augustā tās esot trīs dienas, kad svētceļnieki no visas Latvijas un ārzemēm apmetas piedāvātajās atpūtas vietās, taču skaidrs, ka tik daudz vietu kā būtu nepieciešams, uz to brīdi neesot. Arī vienīgā kafejnīca Aglonā nevar pabarot visus gribētājus.
Mēs neesam spējīgi šeit uz vietas pabarot un var būt arī izmitināt šos te cilvēkus visus, kas varbūt vēlētos atbraukt ne uz vienu dienu, bet varbūt attiecīgi ieplānot gan šo pāvesta vizīti, gan arī apskatīties kaut ko citu Aglonā. Bet mums ir ļoti audzis tūrisma uzņēmēju loks, jo pa šiem 25 gadiem tūrisma nozare mums ir augusi. Pieklibojam ar ēdināšanu, jo ir bijusi dažādi šie te ēdināšanas uzņēmumi, bet acīmredzot šī te sezonalitāte, kas ir, tomēr praktiski neļauj noturēties šeit visa gada garumā. Ir jādomā par cilvēku ēdināšanu.
Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkus Aglonā 15.augustā pērn apmeklēja ap 100 000 cilvēku. Pirms 25 gadiem sagaidot Jāni Pāvilu II Aglonā plānots bija sagaidīt pusmiljonu ticīgo. Arī šā gada pāvesta vizītei sagaidāms liels pieplūdums cilvēku, taču jārēķinās ar to, ka šoreiz pāvests apmeklēs ne tikai Latviju, bet arī pārējās Baltijas valstis – Lietuvu un Igauniju, un tāpēc svētceļnieku no šim valstīm varētu būt mazāk.
Aglonas bazilikas prāvests Daumants Abrickis uzsver, protams, svarīgi ir nodrošināt cienīgu pāvesta vizīti, taču laicīgajā steigā nedrīkstot aizmirst par cilvēkiem, jo pāvests nes svētību visai Latvijai un tās iedzīvotājiem, kuriem būtu noteikti jānovērtē šis fakts un klātienē jāierodas šo pāvesta svētību saņemt.
Es gribētu aicināt pēc iespējas vairāk cilvēku uz šo pasākumu. Protams, gribētos iedrošināt arī tos, kuri šaubās, grib palikt mājās, vai skatīties pāvesta vizīti tikai pa televizoru. Gribētos aicināt pēc iespējas vairāk cilvēku, jo mūsu kā tautas jau tomēr nav tik daudz , ja tie paši mēs vēl neatbrauksim, tad mums būs tādi pustukši laukumi un tas nebūs tā patīkami, ka atbrauks pāvests, bet mūsu tik maz.
Par pašu vizītes dienu vēl gan informācija netiek plaši atklāta, vēl notiek diplomātiskie saskaņošanas darbi, tomēr prāvests Daumants Abrickis mierina – visa informācija pāvestu redzēt interesējošajiem būs jau drīz.
“Mums ir īpaša baznīcas komisija, kas rūpēsies, lai visi būtu informēti, lai cilvēkiem būtu skaidrība. Tas viss nāks. Mēs informēsim sabiedrību ar radio, televīzijas starpniecību, caur internetu. Informācija būs.”
To, ka pašlaik galvenais baznīcas pienākums ir sniegt pēc iespējas vairāk informācijas Latvijas iedzīvotājiem par pašu Romas pāvestu, par viņa atziņām un domām, uzskata arī "Latvijas Romas katoļu Baznīcas informācijas centra” vadītāja Ingrīda Lisenkova, uzsverot, ka informācijai ir jāsasniedz dažādas paaudzes, tāpēc tiekot aktīvi izmantoti arī sociālie tīkli.
“Viena no aktivitātēm, kas jau ir uzsākusi savu gaitu, ir izveidots Facebook un Twitter konts “Pāvests Latvija 2018”, kura viens no uzdevumiem ir stāstīt par aktualitātēm šajā sagatavošanās procesā bet otrs ir – iepazīstināt ar pāvestu Francisku. Gan ar viņa darbību, gan arī ar viņa mācību, viņa personību. Katram no mēnešiem mēs esam izvēlējušies citu tēmu, par kuru pāvest ir runājis šajos 5 gados kopš viņš ir pāvests. Tad par citām aktivitātēm, notiek dažādi pasākumi, piemēram šo sestdien būs katoļu studentu dienas, kur būs vairāk referātu tieši par pāvestu Francisku. Nupat noslēdzās svētdienas svētceļojums uz Skaistkalni un tur prāvests aicināja tieši pāvesta Franciska dokumentos ietvertās atziņas. Tad esmu dzirdējusi, ka draudzēs jau tiek īstenoti speciāli kursi, konkrēti Ludzā, kur cilvēki tiek aicināti nākt uz vairākām tikšanās reizēm, kurās iepazīt pāvestu un tādā veidā sagatavoties pāvesta vizītei.”
Latgales plānošanas reģions lūdzis Ministru kabinetam Latgalē paredzēt arī brīvdienu pāvesta Franciska pastorālās vizītes laikā. Tomēr Atbildīgās ministrijas un Ministru prezidents aicina šo jautājumu katrā gadījumā lemt individuāli darba devējiem un darba ņēmējiem savstarpēji vienojoties, jo pēc ekonomikas ministrijas aplēsēm viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam rada astoņu miljonu eiro zaudējumus.
Lai arī šobrīd vēl nav publiskota pāvesta Franciska vizītes Latvijā programma, jau šobrīd zināms, ka pāvests savā vizītē Latvijā 24.septembrī tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, piedalīsies svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Plānots, ka pāvetss piedalīsies arī ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, kā arī celebrēs Svēto Misi Aglonas bazilikā.
Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs norisināsies no 22. līdz 25. septembrim, kuras laikā viņš apmeklēs arī Viļņu un Kauņu Lietuvā un Tallinu Igaunijā.
