Ja novadā nav nevienas audžu ģimenes, taču turpat netālu ir bērnunams, vai tas nozīmē, ka krīzes situācijā bērns, visticamāk, nonāks institūcijā – šāds bažīgs jautājums jau iepriekš ieskanējis. Skaidrojam, vai tiešām te ir kāda sakarība, un, pašvaldībās arī jautājam, kādēļ jums nav nevienas audžu ģimenes.

Pusē speciālo internātskolu ar lielu pārsvaru mācās vairāk citu novadu, nekā vietējo bērnu. Turklāt internātskolās dzīvo arī daļa bērnunamu audzēkņu. Latvijas Radio pēta skolēnu migrāciju pa pašvaldībām un dubulto samaksas modeli.

Pirms pašvaldību vēlēšanām kurzemnieku raksturs izpaužas visās varavīksnes krāsās, te gan jāsaka, ka reizēm pieticīgums  - ko tad nu es, es jau neko, lai jau tie citi pirms vēlēšanām šķiet kaut kur zudis. Gribētāju nokļūt deputātu krēslos ir gana daudz, gan tādi, kuri jau paspējuši sevi pieradīt darbos, gan to, kuri par darbu pašvaldībā varbūt tikai ko pa ausu galam dzirdējuši.

Zema izglītība sievietēm rada daudz lielāku risku nabadzībai, nekā vīriešiem – tā jaunākajā pētījumā secinājis Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts. Kā uz kopēja Eiropas Savienības fona izskatās Latvija un kādus risinājumus redz atbildīgie, par to raidījumā Īstenības izteiksme.

Šā gada 3. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Ventspilī būs vēl nepieredzēti liela konkurence – par deputātu vietām pilsētas domē cīnīsies 86 kandidāti no septiņiem sarakstiem. Raidījumā Īstenības izteiksme pievēršamies Ventspils ilggadējās varas partijas – Aivara Lemberga vadītās „Latvijai un Ventspilij” redzamāko konkurentu motivācijai un plāniem.

Otro gadu ilgst strīds starp iedzīvotājiem un tiesībsargu vienā pusē un politiķiem un moto un auto trašu saimniekiem otrā par to, vai likumdevējam bija tiesības trasēs ļaut uzvesties skaļāk. Un, kamēr juristi strīdas, trases uz nebēdu gāzē.

Termins pārprofilēšanās pēdējos gados lauksaimniecībā dzirdams arvien biežāk. Dažādas nozares mocītas, gan tirgus krīžu, gan negaidītu slimību dēļ un zemnieku migrēšana no vienas nozares uz citu notiek biežāk, lai spētu noturēt saimniecības laukos. Raidījumā plašāk par saimniecībām, kas maina nozares un tam sekojošiem izaicinājumiem.

Viļāni un Varakļāni – attālums no abu novadu centriem nedaudz vairāk nekā desmit kilometri. Pēc teritoriālā iedalījuma Viļāni atrodas Latgales reģionā un Varakļāni Vidzemes. Teritorijas ziņā Viļānu novads ir nedaudz lielāks nekā Varakļānu. Problēmas abiem kaimiņu novadiem līdzīgas. Taču liela atšķirība abiem kaimiņu novadiem ir vietējā politika un vēlme būt par pašvaldības domes deputātiem.

“UgunsGrēks” ir ilgākais latviešu seriāls, kas TV ekrānos redzams jau 11 gadus – trīs gadus Latvijas Televīzijā ar nosaukumu “Neprāta cena” un astoņus gadus kanālā TV3. “UgunsGrēka” pēdējo –  tūkstoš divsimt septīto sēriju – televīzijas ekrānos varēsim redzēt 19. maijā. izstaigājam seriāla aizkulises.

Liepājā Latvijas Radio uzklausa iedzīvotājus un apmeklē trīs vietas, kuras pēdējos četros gados bija Liepājai nozīmīgas un tās pieminētas ziņu virsrakstos: uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs”, Karostu un koncertzāli "Lielais dzintars".