Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija nāca klajā ar piedāvājumu nozīmīgākajai nodokļu reformai pēdējo gadu laikā. Tās pamatā ir nodokļu sloga samazināšana darbaspēkam. Vai jaunās nodokļu likmes ļaus iekasēt daļu no pusotra miljarda eiro, kas katru gadu aizslīd garām valsts budžetam?

Ar zinātni biežāk sabiedrība, šķiet, saista eksakto nozaru pētniecību. Proti, zinātnieks ir kāds, kas tērpts baltā uzsvārcī, uzturas laboratorijā, pilnā ar mēģenēm vai kādām ierīcēm. Taču kas ir tie, kas darbojas humanitāros zinātnes institūtos, ko pēta šie zinātnieki, kāda ir viņu cīņa par naudu projektiem.

Pēc ilgu gadu solījumiem privātmediju atbalstam valsts iedevusi 660 tūkstošus eiro, bet drīzumā vēl 300 tūkstošus sola speciāli reģionālajiem medijiem. Taču, vai analītiskam saturam domātā nauda vēlēšanu gados nespodrinās varas tīkotājus?

Kad pukojamies par dažādām nebūšanām Latvijā, kā iemesli tām tiek minēta korumpētā, aprobežotā pašmāju elite, Krievija, Brisele un kas tik vēl ne. Tomēr, ir vēl viens cēlonis – proti, kāpēc tik daudzi no Latvijas cilvēkiem aktīvi veidoja karjeru un baudīja no tās izrietošos labumus okupācijas gados.

Skaidrojam, vai divi pusgada laikā lauzti līgumi par sabiedriski nozīmīgu ēku – Rakstniecības un mūzikas muzeja un „Tabakas fabrikas” pārbūvi liecina par sistēmiskām problēmām būvniecības nozarē.

Gadā pielīdzina līdz 140 ārvalstīs iegūtu augstākās izglītības diplomu, katru piekto pieteikumu noraida.

Izraēlas un palestīniešu konfliktā uzvirmojušas jaunas vēsmas līdz ar Donalda Trampa stāšanos ASV prezidenta amatā. Lielāko ievērību izpelnījušies Trampa izteikumi, kas liecina, ka viņa administrācija varētu atkāpties no gadu desmitiem ilgušās ASV nostājās – atbalstīt divu valstu risinājumu Tuvo Austrumu miera procesā.

Vēl pirms dažiem gadiem uz Krieviju pierobežas iedzīvotāji brauca pārsvarā tikai pēc degvielas un cukura. Pateicoties pirms trīs gadiem ieviestajam atvieglotās robežšķērsošanas režīmam, uz Krieviju un Baltkrieviju dodas aizvien vairāk pierobežas ciematu un pilsētu iedzīvotāji, lai savām vajadzībām iepirktu arī pārtikas produktus un medikamentus.

Parasti ierakstu sērijas noslēdzam ar secinājumiem un to, kas būtu darāms, lai uzlabotu situāciju. Bet šoreiz, reaģējot uz daudzajiem klausītāju zvaniem un epastiem, plānu pamainījām. Šajā raidījumā par to, cik cilvēkiem izmaksā farmācijas neredzamā vara.

Vai tiešām aptiekas pārvēršas par veikaliem un farmaceiti par pārdevējiem? Vai varam būt droši, ka aptiekā zāles iesaka mūsu nevis aptiekas tīkla labākajās interesēs? Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondenti veltījuši vairākus mēnešus, lai iegūtu atbildes – gan veicot eksperimentu aptiekās, gan arī runājot ar avotiem.