Uzņēmums "Augstsprieguma tīkli" šobrīd iegulda lielus līdzekļus attīstībā, cerot tos atgūt, pārdodot elektrību citām valstīm. Vai tas attaisnosies?

Kāda ir farmācijas uzņēmumu motivācija tērēt pagājušā gadā vien vismaz trīs miljonus eiro? Un vai varam gaidīt, ka farmācijas nozares attiecības ar speciālistiem, kas mūs ārstē kļūs atklātākas un beidzot tās sāks uzraudzīt?

Stāsts par trim ceļiem, kā mediķu organizācijas un vadošie ārsti, kas bauda farmācijas industrijas atbalstu, ietekmē valsts politiku un kur slēpjas riski.

Ja atklātībā nonāk dati par farmācijas industrijas dāsnumu konkrētiem ārstiem, ir diezgan skaidrs, ka žurnālisti par to varētu uzdot jautājumus. Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistiem vairāku nedēļu garumā pētot Veselības inspekcijas mājas lapā publicētos datus, radās jautājumi, uz kuriem vēlējāmies saņemt atbildes no atsevišķiem ārstiem.

Medicīnā strādājošiem ir jāmācās visu aktīvo darba mūžu. Varētu domāt, kāds tam sakars ar farmācijas nozares sarūpēto finansējumu? Izrādās vistiešākais. Kas liek ārstiem savai izglītībai meklēt farmācijas nozares naudu?

Šonedēļ raidījumā Īstenības izteiksme piecās sērijās skan apjomīgs pētījums „Farmācijas neredzamā vara”. Šodien – par to, kā pat datus publiskojot, tie joprojām ir nepārskatāmi, neprecīzi, nepilnīgi un tos neviens neizmanto nozares uzraudzībai.

Referendums par Lielbritānijas turpmāko palikšanu Eiropas Savienības sastāvā notiks jau rīt. Kādu ietekmi tas var atstāt uz pārējo Eiropu? Daži brīdina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās nozīmētu Eiropas Savienības beigu sākumu.

Īrija ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai ir lielākā zemes robeža ar Lielbritāniju. Kartē tā ievilkta starp Īriju un Ziemeļīriju, ko pārvalda Apvienotā Karaliste. Ja Lielbritānija 23. jūnija referendumā nobalsos par izstāšanos no ES, visticamāk, Īrijas un Ziemeļīrijas robežas šķērsošana tik vienkārša vairs nebūs.

23. jūnijā britu vēlētāji piedalīsies referendumā par to, vai Lielbritānijai palikt Eiropas Savienībā, vai no tās izstāties. Gaidāmais balsojums ir radījis milzum daudz jautājumu par valsts nākotni, neatkarīgi no referenduma iznākumā, sašķēlis britu sabiedrību, kā arī radījis nopietnas domstarpības britu vadošo politisko partiju rindās

Mārupītes piesārņojums pēc ugunsgrēka ķīmisko vielu noliktavā kļuva par otro lielāko ekoloģisko katastrofu Latvijas vēsturē. Pagājuši pieci gadi. Kas mainījies? Vai ir atrasti vainīgie? Un vai mēs šodien līdzīgai krīzei būtu gatavāki nekā toreiz?