Kamēr daudzi ziņas par gaidāmo bēgļu uzņemšanu uztver negatīvi, izrādās – netrūkst arī cilvēku, kas grib palīdzēt. Arī Latvijā jau nedēļu domubiedrus pulcē strauji augoša atbalsta grupa sociālajā tīklā „Facebook”, kas „iekustinājusi” arī valsts un nevalstisko organizāciju sadarbību atbalsta koordinēšanai.

Gada sākumā veikti vieni no lielākajiem nelegālajiem izrakumiem vēlā dzelzs laikmeta latgaļu uzkalniņu senkapos. Pieminekļu aizsardzības inspekcijā pieļauj, ka apmēram 75% no šī arheoloģisko pieminekļu veida līdz ar to gājuši zudumā. Policijai gan šoreiz izdevies pat aizturēt aizdomās turamos.

„Viss ir normāli, izņemot situāciju, kurā esam nonākuši,” – tā savu dzīvi Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem raksturo jaunieši, kuri izcieš sodu par smagiem un ļoti smagiem noziegumiem. Nosaukumu „Viss normāli” ieguvis arī teātra projekts, kurā pusgada garumā ar Cēsu kolonijas pusaudžiem strādāja profesionāļi no Latvijas un Itālijas.

Izmeklēšanas kvalitāte un tempi Latvijā – pie zagļa durvīm policija klauvē pēc gada, slepkavām jāsatraucas sešus mēnešus pēc nozieguma. Savukārt īstu noziegumu vietu pārbaude ir kā skola izmeklētājiem.

Saistībā ar jau pieņemto likumu, kas paredz iespēju atgūt pārmaksāto nodokli par interešu izglītību un plāniem ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, 2017. gadā Valsts ieņēmumu dienestā sagaidāms ievērojams deklarāciju iesniedzēju pieplūdums. Kā Valsts ieņēmumu dienests tiks ar to galā?

Aptaujājot valsts iestādes, atklājās, ka daudzas bēgļus gaida mierpilnās noskaņās – iestrādes jau esot, bēgļu arī neesot tik daudz, vēl tikai pēdējie mājas darbi paveicami. Taču atsevišķas iestādes ir satrauktākas un norāda uz pamanītām grūtībām. Piemēram, daudz pašvaldību aptaujā atbildējušas, ka tām neesot iespēju uzņemt bēgļus.

Cilvēku kontrabandas ceļi uz Eiropu. Kādi ir šie noziedzīgie tīkli un cik jāmaksā, lai iekļūtu laivā un dotos nedrošajā ceļā uz Eiropu.

http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/speciali-no-zviedrijas-begla-cels-uz-auksto-bet-atverto-ziemelvalsti--dargs-un-bistams.a143914/Atskaņas par Zviedrijas liberālo imigrācijas politiku attiecībā uz patvēruma meklētājiem pēdējā laikā Latvijā izskan bieži. Zviedrijas migrācijas aģentūra pērn saņēma ap 70 tūkstošiem pieteikumu. Kāpēc bēgļus tā interesē valsts, kur ziemā ir sniegs un vietām pat mīnus 20 grādu. Un ko par bēgļiem saka paši zviedri?

1. septembrī Latvijā sākas jaunais mācību gads, taču, piemēram, Zviedrijas skolās tas jau nosvinēts pirms pāris nedēļām, un mācības rit pilnā sparā. Taču, lai izlauztos, visvairāk jāmācās ir jauniešiem, kas Zviedrijā ir patvēruma meklētāji un bēgļi, un viņu motivācija apgūt zviedru valoda ir apbrīnojama.

„Īstenības izteiksme” ir jauns Latvijas Radio Ziņu dienesta veidots analītiski pētniecisks raidījums. Pirmajā nedēļā  raidījuma temats būs bēgļi. Latvija sola patvērumu divarpus simtiem bēgļu – cik gatava šim solim ir valsts un mēs paši?