Ja labi nepārzinām kādu konkrētu tēmu, mums bieži liekas, ka pietrūkst tikai viena maziņa daļiņa informācijas, lai saliktu bildi kopā. Taču bieži šķietami vienkāršie jautājumi patiesībā ir ievērojami sarežģītāki, kā pirmajā brīdī var likties. Kādu brokeri vai platformu izvēlēties? Kā tikt galā ar investīciju nodokļiem? Kādus fondus pirkt? Šie ir daži no populārākajiem jautājumiem, kas iesācējiem investoriem interesē. Taču atbilde uz tiem ir viena – viss atkarīgs no tavas situācijas. Šajā raidījumā Valters apskata pāris populārākos jautājumus, ko regulāri saņem no klausītājiem.

Finanšu sektora drošību lielā mērā nosaka tirgus uzraugs vai regulators. Šo funkciju Latvijā pilda Latvijas Banka. Uzrauga funkcija ir nodefinēt noteikumus, pēc kuriem finanšu iestādes var darboties, un pārliecināties, ka šie noteikumi tiek ievēroti. Tas ir fundamentāls pamats finanšu sistēmas stabilitātei. Diemžēl kripto nozarē šāda uzraudzība un kontrole līdz šim nav bijusi, kam rezultāts ir plaši izplatītas krāpniecības shēmas. Labās ziņas ir tādas, ka Eiropas savienībā pavisam drīz tiks ieviesta t.s. MiCA regula, kas visdrīzāk padarīs nozari drošāku, caurredzamāku un gala lietotājam saprotamāku. Par to šajā raidījumā stāsta Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska.

Lielam vairumam cilvēku, izdzirdot tādus atslēgas vārdus, kā “kripto” vai “blokķēde”, uzreiz prātā nāk populārāko kriptovalūtu cenas svārstības, treidošana un vilinošas ātras peļņas iespējas. Taču tas ir ļoti šaurs un bīstams skatījums uz industriju, kas ir ievērojami plašāka un, iespējams, ar lielu potenciālu. Skatoties no ieguldīšanas prizmas, šī industrija joprojām ir pilna ar bīstamām krāpniecības shēmām un riskantiem spekulatīviem darījumiem. Skatoties no tehnoloģijas prizmas, tas izskatās pavisam citādāk. Šajā raidījumā ciemos Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, lai apskatītu blokķēdes tehnoloģijas praktisko pielietojumu un nākotnes potenciālu.

"Vai ir īstais brīdis darīt XYZ?" ir jautājums, ko cilvēki uzdod ļoti bieži. Īpaši, kad runa ir par tādām lietām, kā ieguldīšana vai hipotekārais kredīts, un īpaši brīžos, kad šķiet finanšu tirgos valda nenoteiktība. Pēdējā laikā ziņās bieži redzami tādi virsraksti, kā “Eiropas Centrālā banka ceļ procentu likmes, lai cīnītos ar inflāciju”. Bet ko tas nozīmē? Kādas procentu likmes tiek celtas un kā tās var palīdzēt cīņā ar inflāciju? Atbildot uz šiem un citiem jautājumiem, rubrikā viesojās Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns.

Kredītkartes Latvijā nav ļoti populāras. Iespējams, tādēļ, ka latvietim pēc būtības kredīti nepatīk. Taču, skatoties uz kredītkaršu piedāvājumiem, var redzēt, ka tām ir dažādi plusi. Piemēram, balvas un atlaides, apdrošināšanas piedāvājumi, u.c. Tajā pašā laikā kredītkartēm arī ir mīnusi. Valters, lietojot kredītkarti pāris gadus, saprata, ka mīnusi ir lielāki nekā plusi, galvenokārt, viena iemesla dēļ – kredītkarte neapzināti liek tērēt vairāk naudu. Šajā raidījumā runājām par kredītkartes plusiem un mīnusiem.

Iemācies naudu tērēt apzināti. Tā ir viena no lietām, kas var nest lielāko vērtību tavam maciņam ilgtermiņā. “Jauni un bagāti” epizodē #46 mēs runājām par 50/30/20 likumu, un Valters ar "Rīta radio" komandu ir ieplānojuši februāri padarīt par “seko saviem tēriņiem mēnesi”. Tas nozīmē piefiksēt visus savus tēriņus, lai saprastu, vai tie atbilst 50/30/20 likumam un kā tos potenciāli optimizēt. Šoreiz runājām par dažādiem trikiem, kā vislabāk ieviest tēriņu apsekošanas metodi savā ikdienā.

Kad runa ir par auto iegādi, daudzi sāk ar nepareizajiem jautājumiem un pārāk vieglprātīgu un impulsīvu pieeju. Bieži sākam ar jautājam – kādu līzingu varu atļauties? Un tad skatāmies uz foršu, jaunu, skaistu spēkratu. Tā vietā mums vajadzētu vispirms jautāt – vai man vispār vajag auto? Varbūt es varu bez tā iztikt? Ja patiešām vajag, tad kā auto iegāde korelē ar manu dzīves mērķi? Vai dārgs līzings mani noliks uz pareizās trajektorijas dzīvē, vai drīzāk aizvilks prom no tās? Par to visu šajā raidījumā.

Mums visiem gribas naudu, gribas skaistas drēbes, gribas foršu autiņu, dažādus gadžetus. Īpaši, kad esam jauni, gribas visu ātri un uzreiz. Taču nepareizas investīcijas jaunībā var mūs novest pie ļoti lēnas izaugsmes vēlāk dzīvē, kamēr pareizas investīcijas var mūs padarīt par naudas mašīnām, ko būs grūti apturēt. Par to šajā "Jauni un bagāti".

50/30/20 zelta likums izmaksu sadalījumam ir plaši pieņemts atskaites punkts, pēc kura noteikt, vai tavi tēriņi ir veselīgās proporcijās. Tas iedala tavus tēriņus 3 kategorijās: pamatvajadzības, vēlmes un uzkrājumi. Pamatvajadzības nozīmē tiešām pamata lietas, bez kurām tu nevari dzīvot – mājoklis, transports un pārtika. Vēlmes nozīmē visas lietas, kur tu varētu mierīgi netērēt naudu (bet gribas). Trešā kategorija ir uzkrājumi – uz tiem nav jāskatās kā uzkrājumiem vārda tiešajā nozīmē, bet drīzāk kā lietām, kas palīdzēs dzīvē ātrāk tikt uz priekšu un nodrošinās labāku nākotni. Šajā raidījumā uzzini, kā ieviest 50/30/20 likumu savā ikdienā, lai iemācītos apzinātāku pieeju tēriņiem.

Jaungada apņemšanās ir forša lieta. Protams, uzstādīt mērķus un sāk strādāt pie tiem vari jebkurā brīdī, bet janvāris ir laiks, kas mums visiem asociējas ar jaunu sākumu. Šī ir arī lieliska iespēja uzstādīt savus jaunā gada finanšu mērķus. Ja esi apņēmies savest kārtībā savas personīgās finanses, šaja reizē 4 praktiski ieteikumi, ar kuriem sākt.