Savulaik Latvijas Mākslas akadēmijā darbojās leģendāra nodaļa "Interjers un iekārta", kuras dibinātāju vidū 20. gadsimta 60. gadu sākumā bija Voldemārs Šusts un Marta Staņa. Taču 90. gadu pārmaiņu laikos šī specialitāte izzuda.

Daudzi nezina, ka interjera dizainera profesiju akadēmijā atkal var apgūt, un profesionālajā dzīvē devušies jau pirmie katedras absolventi. Studentiem, kuri nu jau ir diplomandi, pērnvasar bija īpaša iespēja – ne tikai izstrādāt projektu Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra jaunajām telpām "Arkāde", bet arī praktiski piedalīties projekta īstenošanā. Uzdevumu vēl nopietnāku darīja tas, ka "Arkāde" atrodas arhitektoniski nozīmīgā Vecrīgas ēkā un bijušajā leģendārā kino "Aina" zālē.

Par visu plašāk stāsta Interjera dizaina katedras vadītājas Ingūna Elere un Ieva Lāce-Lukševica, kā arī studente Rebeka Ludriķe.

Arhitekts Toms Kokins ir arhitektūras studijas "Tokobi" izveidotājs un lektors Ūmeo arhitektūras skolā Zviedrijā, Zviedrijas Lauksaimniecības Zinātņu universitātes "Future Forests" fonda stipendiāts un savā pētnieciskajā darbībā apskata arhitektūras, apkārtējas vides un kultūrtelpas mijiedarbību. 2023. gadā Toms sāka darbu pie izpētes projekta “Sweden’s Timber Empire: Resource driven colonisation in Baltic Sea region”, kurā analizēja un kartēja Zviedrijas meža industrijas ietekmi uz Latvijas dabu un cilvēkiem.

Raidījumā diskutējam par Toma pētījuma rezultātiem un tālākajām iecerēm, kā arī to, kāpēc arhitektam ir svarīgi ne tikai pētīt, bet arī veidot dialogu ar sabiedrību.

Novembra izskaņā noslēdzās rudens pieteikšanās Latvijas dizaina gada balvai, vēl priekšā ziemas pieteikšanās, kas sāksies no februāra. Tāpat izziņota atlases žūrija, kura izvērtēs iesniegtos darbus augstākajam apbalvojumam dizainā Latvijā. Balva ir viens no veidiem kā izvērtējam dizaina nozarē paveikto. Bet šoreiz saruna nevis par balvu, bet kā un kur pieredzam dizaineru idejas. Kā īstenojas dizaina politika – kādu lomu piešķiram dizainam un kā veicināt tā nozīmi un pielietojumu?

Raidījuma viešņas - KM Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāja Lāsma Krastiņa-Sidorenko un Dizaina padomes vadītāja, LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karinē Kalniņa.

Šoreiz pievēršamies modei un tās dizainam. Aplūkojam ilgtspējīgas modes platformu “Bourzma” (Burzma) un tās rīkotu izstādi Tallinas ielas kvartālā ar nosaukumu “Bourzma Revival” jeb “Burzmas atdzimšana”, kas norisinās no 20. novembra līdz 14. decembrim.

Lai pastāstītu ko vairāk gan par šo notikumu, gan idejām un sajūtām, kas virza dizainera darbu ielu modē, pie mums viesojas apģērbu dizainers Kaspars Mārtiņkrists, kurš ir dibinājis apģērbu zīmolu “The Cappis”, kas šobrīd arī ir daļa no Burzmas zīmolu kopienas. Liela daļa Kaspara ikdienas darba saistīta ar apģērbu pārveidošanu otrreizējai izmantošanai jeb to, ko angļu valodā var apzīmēt ar vārdu upcycling ― šis darbības virziens cieši saistīts ar mūsdienu ielas modes tendencēm.

Kas izšūšanai var būt kopīgs ar blokmāju arhitektūru? Kā ar rokdarbu palīdzību var iestāties par sev svarīgām vērtībām? Un kāda ir roku darba loma šodien tik digitālajā pasaulē?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz izšuvēja un kultūras mantojuma speciāliste Elīza Māra Kamradze-Tūtere. Elīza Māra ir studējusi izšūšanas mākslu Karaliskajā rokdarbu skolā Londonā un pēc atgriešanās apguvusi kultūras mantojuma pārvaldību Latvijas Kultūras akadēmijā. Abi šie interešu virzieni savijas viņas daiļradē, jo līdzās izšūšanai Elīza Māra aktīvi pēta un popularizē arī modernisma arhitektūru un dzīvi mikrorajonos.

Valsts svētku noskaņās aplūkojam dizainu, kas saistīts ar valsts aizsardzību: pievēršamies produktu dizainam autobūves formā, par piemēru ņemot Latvijā radīto un plaši izdaudzināto militāro apvidus transportlīdzekli VR-1 FOX, kas citstarp ieguvis arī "Latvijas Dizaina gada balvu 2023" kategorijā "Produktu dizains".

Aplūkojam šāda spēkrata radīšanas, prototipēšanas un testēšanas procesus. Lai par to pastāstītu ko vairāk, raidījumā viesojas SIA "Vāģi" vadītājs un "Fox" automašīnas idejas autors Ali Jansons.

To, kāds ir gaiss, kuru ieelpojam iekštelpās un kad tas mums ir kaitīgs, ir izpētīts. Ieteikumi ir izstrādāti, tomēr lielākajai daļai no šiem ieteikumiem nav tādas varas, lai tos noteikti ievērotu.

Tāpēc to, kādu gaisu elpojam savās mājās, darba vietās, publiskās vietās, kurās citi strādā, bet citi turp dodas, kādas vajadzības vadīti, nosaka ēkas būvnieka, arhitekta, īpašnieka, lietotāja un citu iesaistīto izpratne un izvēle.

Par šo tēmu raidījumā sarunājamies ar dizaina biroja H2E vadošo dizaineru, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesoru Holgeru Eleru un arhitektu biroja "MARK arhitekti" līdzdibinātāju Mārtiņu Ošānu. Kādu uzmanību viņi tam piešķir savā darbā, vai un kā veidojas sadarbība?

Pagājušajā nedēļā tika paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024" rezultāti un godināti laureāti. Taču skatītājiem neredzamais gan atlases žūrijas, gan starptautiskās žūrijas darba process ar diskusijām bieži ir skates būtiskākā daļa, jo iezīmē Latvijas arhitektūras klīnisko ainu noteiktā laika nogrieznī.

Abas žūrijas nonāca pie virknes svarīgu jautājumu, un starptautiskā žūrija savu vēstījumu beidza ar vārdiem: "Šai balvai vajadzētu būt iespējai turpināt šo sarunu."

Raidījumā atlases žūrijas priekšsēdētājs Miķelis Putrāms un balvas divkārtējais finālists un sudraba godalgas laureāts Reinis Saliņš mēģina atbildēt uz daļu no tiem. Piemēram, cik tālu arhitekts drīkst iet, strādājot ar cita radītu darbu; kāda ir arhitekta loma mūsdienās?

Šis gads mums ir dāvājis garu vasaru un siltu rudeni, kurā daudz laika varējām aizvadīt ārā. Turklāt vairākās pilsētas Latvijā šovasar intensīvāk un drosmīgāk kā citus gadus eksperimentēja ar mākslas objektu izvietošanu pilsētvidē, aicinot ar tiem rotaļāties arī bērnus.

Tas aizsāka plašāku diskusiju par to, kas ir un kas nav definējams kā bērnu rotaļu laukums un cik stingrām ir jābūt robežām starp mākslu un rotaļu pilsētā.

Raidījumā viesojas kultūras projektu kuratore Renāte Lagzdiņa un ainavu arhitekte Ilze Janpavle. Ilzes ikdiena aizrit uzņēmumā Fixman, kurā viņa vada dizaineru komandu un rada bērnu rotaļu laukumu dizainu. Renāte, savukārt, šovasar kūrēja mākslinieces Lindas Vigdorčikas interaktīvā mākslas objekta "Rotaļu skatuve" tapšanu Valmierā.  Raidījuma gaitā diskutējam par to, kādas iezīmes šobrīd ir saskatāmas rotaļu laukumu dizainā Latvijā, kā tās sasaucas ar pasaules tendencēm, kā arī to kā un vai šajā jomā ir iespējams radošo savienot ar drošo.

Šoreiz pievēršamies dizaina nemateriālajai dabai. Aplūkosim pakalpojumu dizaina izstrādes procesu, ar kura palīdzību iespējams uzlabot valsts pārvaldes darbu. Pēc Valsts kancelejas iniciatīvas tapis projekts “Inovācijas laboratorija”. Tās mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē. Aplūkojam šo procesu un ilustrējam to ar kāda piemēra analīzi, kas norisinājās inovācijas sprinta formā.

Kāds ir šāda sprinta process un kādu labumu tas var sniegt, lai par to pastāstītu ko vairāk, pie mums viesojas Valsts ieņēmumu dienesta – Nodokļu pārvaldes Attīstības daļas Plānošanas un uzraudzības nodaļas galvenā nodokļu inspektore Vita Kazakeviča, kura ir piedalījusies inovācijas sprintā kā dalībniece un Valsts kancelejas Inovācijas projekta vadītāja un pakalpojumu dizainere Līga Lindenbauma.

Plašāks ieskats par inovāciju sprintu norisi projekta mājas lapā.

Piemērs: