Visiem, kas atgriezušies no ārzemēm, 14 dienas jāievēro pašizolācija. Tas ir svarīgi, lai cīnītos pret Covid-19 uzliesmojumu. Diemžēl, nākas arī dzirdēt par bezatbildīgiem līdzpilsoņiem, kuri no veselības aprūpes darbiniekiem slēpj savus nesenos ceļojumus vai to, ka ir tikušies ar kādu, kurš ir Covid-19 pozitīvs. Tāpat daudzi neievēro karantīnu vai pašizolāciju.

Latvijas Radio veidotajā rubrikā “Karantīnas dienasgrāmatas” iedvesmojam cilvēkus ar atbildīgu cilvēku, kuri rūpēs par līdzcilvēkiem, paliek mājās, stāstiem. Pašizolāciju nu jau aizvadījusi ir Kukaiņu ģimene, un dienasgrāmatas „lapaspuses” par otro karantīnas nedēļu atklāj Katrīna Kukaine.

"Bijām vieni no pārgalvīgajiem, kas neklausījās valdības brīdinājumos – Lielbritānija vēl nebija no tām valstīm, kas iekļautas apdraudēto valstu sarakstos un nolēmām, ka mums par katru cenu ir jārealizē plānotais. Ja tā būtu vienkārša ekskursija, es domāju – nebūtu braukuši, bet tā nebija vienkārši ekskursija. Skotijā dzīvo mūsu otrs dēls, Miķeļa brālis Kārlis – viņš tur mācās, lai kļūtu par arhitektu," stāsta Katrīna.

Kukaiņu ģimene tomēr devās ceļā. Dēlam, kurš studē Skotijā, ģimene dzimšanas dienā uzdāvināja tikšanos Lielbritānijas galvaspilsētā, Londonā. Pēc tam bija paredzēts kopā doties uz Skotiju.

"Nu tā sanāca, ka Londonā satikāmies un vienu pilnvērtīgu dienu pavadījām, bet pēcpusdienā uzzinājām, ka arī Lielbritānija iekļauta apdraudēto valstu sarakstā, turklāt, mūsu premjers dod mums divas dienas atgriezties mājās," turpina Katrīna.

Ceļojums pārtraukts. Biļetes mājup izdevies nopirkt, Katrīnasprāt, ļoti veiksmīgi un jau nākamajā rītā caur Briseli ģimene atgriezusies Latvijā. Sākusies pašizolācija.

"Sapratām uzreiz – mums ir jābūt sociāli atbildīgiem. Ja mēs jau tā neklausījām un izbraucām no valsts nedrošā brīdī, neklausot brīdinājumiem. Tad mums ir jāsēž godīgi karantīnā un tās divas nedēļas karantīnā," atzīst Katrīna. 

Nu aizvadīta jau vairāk kā puse no pašizolācijas laika. Deviņas dienas bez kontakta ar cilvēkiem klātienē.

Visai ģimenei divas nedēļas pavadīt kopā pašizolācijā ir pamatīgs attiecību pārbaudījums – tā saka Vorzu ģimene no Cēsīm, ar kuriem pirmo reizi tikāmies tieši pirms divām nedēļām. Tobrīd ģimenes tēvs Valdis bija tikko atgriezies no komandējuma Norvēģijā, un ģimene gatavojās brīvprātīgai divu nedēļu pašizolācijai. Šodien viņi secina – galvenais ir katram atrast ko savu, ar ko nodarboties, un nejaukties vienam otra nodarbēs, tad arī laiks izolācijā paies ātri un attiecības necietīs. Kā Vorzu ģimenei klājies šajās divās nedēļās un kas šobrīd sagādā vislielākās raizes?

Lindu un Valdi Vorzas sazvanu viņu dzīvoklī Cēsīs – turpat, kur pirms divām nedēļām. Jautāju – kas šajā laikā bijis visgrūtāk.

“Palikt mājās un nekur neiet. Tā nekad nav bijis,” atbild Valdis.

Katru dienu visi mērīja temperatūru, bet, par laimi, koronavīrusa simptomi nevienam neparādījās. Un, tā kā infektologu padomi neliedza cilvēkiem bez simptomiem iziet svaigā gaisā, ģimene kādu dienu atļāvās ar privāto auto izbraukt dabā, tiesa gan, stingri izvēloties vietas, kur nav citu cilvēku. Linda audio dienasgrāmatā fiksējusi ierakstu vīra dzimšanas dienā.

“Ir 19.marts, četri pēcpusdienā. Šodien pirmo reizi izdomājām izbraukt ārpus mājas. Ir mana vīra dzimšanas diena, un esam atbraukuši pie Gaujas, pie Tildurgas ieteces. Vīrs ar bērniem mazliet pamakšķerēs, pēc tam dosimies atpakaļ, uzcepsim kūku, gatavosim vakariņas un vienkārši forši pavadīsim laiku,” vēsta Linda

Pēc pirmās Vorzu ģimenes dienasgrāmatas publicēšanas Latvijas Radio Linda priecīgi ar mani dalījusies stāstos par atsaucīgiem kaimiņiem, kuri pēc dzirdētā piedāvājušies palīdzēt. Bet pēc šī izbrauciena pie dabas no kāda pazīstama cilvēka saņēmuši daudz kritikas par to, ka it kā pārkāpuši karantīnu.

Students Austris Pāvuliņš šobrīd atrodas pašizolācijā Latvijā un vēro savu veselību. Tieši pirms robežu slēgšanas viņš paspēja ar vairākiem transportlīdzekļiem nokļūt no Polijas Latvijā. Savas pārdomas un aktivitātes Austris fiksēja audio dienasgrāmatā. Pašizolācijas laikā viņš pārdomājis daudz lietu un guvis arī vērtīgas atziņas. 

Austris Pāvuliņš studē mārketingu Dānijā Orhusas universitātē. 11.martā viņš devās apciemot draugu Krakovā Polijā.

"Es vēl diezgan nopietni apdomāju, vai tiešām braukt. Bet es patiešām nevarēju iedomāties, ka šādi tā situācija izvērtīsies," atzīst Austris.

Pāris dienu laikā parādījās ziņas par vairāku valstu robežu slēgšanu.

"Piektdienas vakarā parādījās ziņas, ka Dānijā robežas slēgs ciet. Bet es biju diezgan pārliecināts, jo esmu tur rezidents, strādāju, maksāju nodokļus un mācos. Pēc jebkura Dānijas valdības lēmuma man vajadzēja tikt atpakaļ," stāsta Austris.

Pāris stundas pirms lidojuma atpakaļ uz Dāniju, aviokompānija ziņoja par tā atcelšanu. Tad Austris saprata, ka jādodas uz Latviju. Viņš sazinājās ar Latvijas vēstniecību, kurā ziņoja, ka vienīgais variants, kā tikt uz Latviju, ir personīgais transports. Tā ar diviem takšiem, trīs vilcieniem, autobusu un pāris draugu palīdzību puisis nonāca Rīgā. Un devās 14 dienu pašizolācijā brāļa vecajā dzīvoklī.

Latvijas valdība uz jaunā koronavīrusa draudiem reaģējusi daudz agrāk un pārliecinošāk nekā ASV un Lielbritānija – tā saka Latvijā dzīvojošais amerikāņu diriģents Kristofers Volšs-Sinka un viņa sieva, Anglijā dzimusī latviete Māra Volša-Sinka, kuru mājas nu jau vairākus gadus ir Latvijā. Māra gan šogad mācījās maģistrantūrā Norvēģijā un Rīgā ielidoja vien dažas dienas pirms robežu slēgšanas. Pašlaik viņi jau otro nedēļu pavada pašizolācijā un pēc Latvijas Radio lūguma savu pieredzi dokumentē īsās audio un video dienasgrāmatās.

Ar Krisu un Māru sazināmies pēdējā laikā strauju populairtāti iemantojušajā interneta platformā “Zoom”. Ir vienpadsmitā viņu karantīnas diena, un es jautāju, vai viņi agrāk kādreiz tik ilgu laiku ir pavadījuši telpās, neizejot no mājas. "Nē, nekad," viņi dienā balsī iesaucas.

Kriss un Māra sēž uz dīvāna kopā ar kaķi Linardu, kuru Kriss kādā no iepriekš atsūtītajām video dienasgrāmatām apraksta kā ģimenes lielāko zvaigzni.

“Viņam šobrīd ir ļoti forši, jo parasti viņš nav laimīgs, kad izejam no dzīvokļa. Tā kā esam mājās jau sešas dienas un būsim vēl astoņas, šis varbūt ir labākais periods Linarda dzīvē,” stāsta Kriss.

Kriss ir diriģents un profesionāls dziedātājs Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”. Uz Latviju viņu savulaik atveda tieši mīlestība pret kormūziku. Ar sievu Māru viņi vairākus gadus dziedāja korī “Kamēr...”. Māra ir tulkotāja un spāņu valodas filoloģe, dzimusi un augusi Lielbritānijā. Šogad viņa mācījās Bergenas universitātē Norvēģijā.

“Mani plāni bija bija tur iet uz lekcijām un mācīties, bet tas, protams, viss tika atcelts. Esmu atgriezusies Rīgā ātrāk, nekā bija plānots,” tā Māra.

Vīrusa draudiem pieaugot, Kriss Mārai nopirka biļeti mājup un devās iepirkties, jo zināja, ka turpmākās divas nedēļas no mājas neizies. Savas pārdomas karantīnas sākumā viņš fiksē audio dienasgrāmatā.

Sērijā "Karantīnas dienasgrāmata" tiesību eksperta Edgara Pastara stāsts. Viņš ir viens no tiem, kas atgriežoties no ārzemēm izolējās, lai mazinātu jaunā koronavīrusa izplatības riskus, ja gadījumā viņš ar tādu būtu inficējies. Arī viņš savas pārdomas nedēļas garumā fiksēja audio dienasgrāmatā un izdarīja dažādus secinājumus par sabiedrības reakciju, par atbildību, par darbu attālināti, kā arī dalījās personiskos secinājumos par to, kā izolēšanās ietekmē indivīdu.

Edgars Pastars ir zvērināts advokāts, kas strādā finanšu sektorā un darba jautājumos marta sākumā bija devies uz Nīderlandi. No komandējuma viņš atgriežas 7. martā.

"Atgriežoties Latvijā, man nekādu simptomu nebija un viss bija labi, un arī kopējā panika, ja tā var teikt, nebija tik liela. Tas bija darba brauciens un tā es atgriezos mājās, tajā brīdī nebiju no vīrusa skartās teritorijas un nekādus ierobežojumus pirmās divas dienas sev nenoteicu. Pirmdien arī devos uz darbu," stāsta Edgars Pastars.

Viņš atminas, ka pirmajās dienās pēc atgriešanās parādījušies nelieli saaukstēšanās simptomi – iesnas un mazliet sāpējis kakls, taču ņemot vērā, ka iesnas nav galvenais koronavīrusa simptoms un Nīderlande tobrīd vēl nebija skarto valstu sarakstā, viņš uz darbu devās arī otrdienas rītā. Taču jau ap pusdienas laiku sliktās pašsajūtas dēļ devās mājup.

"Tas jau bija tik sen, un ziņas jau tā ir attīstījušas, ka ar šīs dienas acīm raugoties, šķiet šausmīgi, bet tad tas bija pilnīgi citādāk. Nākamajā dienā, kad jau sēdēju mājās, es zvanīju un teicu, ka man ir kādi nelieli saaukstēšanās simptomi un es gribētu pārbaudīties, bet tad saņēmu atbildi, ka neesmu no valstu saraksta un vienkārši jāpasēž mājās," turpina Pastars.

Situācijai mainoties, galu galā, kā viens no daudzajiem nesen ceļojušajiem iedzīvotājiem Edgars pašizolējās, lai 14 dienas vērotu savu veselību.

Šķiet, ka ar tevi jau tas nenotiks. Bet tad pienāk brīdis, kad pašlaik pasaulē apspriestākais temats – Covid-19 – ir arī tava diagnoze. Tīna un Artūrs ir starp tiem vairāk nekā simt Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pašlaik oficiāli diagnosticēts jaunais koronavīruss. Abi to pārslimo vieglā formā un piekrita savā pieredzē padalīties ar Latvijas Radio klausītājiem.

“Labdien, mani sauc Artūrs, man ir 31 gads, strādāju būvniecības jomā,” ar sevi iepazīstina Artūrs.

“Mani sauc Tīna, man ir 25 gadi, ikdienā dzīvoju Londonā, kur maģistrantūrā studēju laikmetīgās mākslas kūrēšanu,” saka Tīna.

Tīna pieļauj, ka saslima Londonā. Viņa Rīgā atgriezās pirms nedēļas, īsi pirms robežu slēgšanas, un jau tajā pašā vakarā sajuta vieglus simptomus.

Artūrs saslima nedēļu agrāk. Viņš 7.martā ar reisu no Minhenes atgriezās no slēpošanas kūrorta Austrijā.

Par aktualitātēm informē un ierakstā izskanējušo vērtē Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.

Visiem, kas pēdējās dienās atgriezušies no ārzemēm, 14 dienu karantīna ir obligāta – to atkal un atkal atkārto infektologi, kuri situācijas nopietnību saprot vislabāk. Nepaliekot mājās, jūs riskējat aplipināt daudzus citus un pārslogot mediķus, kuriem vienlaikus būs jāaprūpē ļoti daudz smagāko gadījumu. Tāpēc vēlreiz – palieciet mājās!

Bet ko tas nozīmē pavisam praktiski – visai ģimenei divas nedēļas neiziet no mājām? Latvijas Radio sāk ierakstu sēriju “Karantīnas dienasgrāmatas”, kurā lūdzām cilvēkus pašiem fiksēt savu ikdienu audio un video formātā un dalīties pieredzē ar citiem. Pirmais stāsts būs par Vorzu ģimeni Cēsīs. Starp citu, šis ieraksts tapa attālināti – Māra Rozenberga to veidoja no mājām Rīgā.

"Mani sauc Linda, un ar šodienu es uzsāku sava veida dienasgrāmatu par to, kā mūsu ģimenē pārcieš karantīnu...” Linda 14.martā iesāk savu pirmo audio ierakstu telefonā. Ir diena pirms vīra atgriešanās no komandējuma Norvēģijā. Visi ir veseli, tomēr stingri apņēmušies tagad divas nedēļas mājas nepamest.