Ikviens būs dzirdējis par aplokšņu algām, to negatīvo ietekmi uz kopējo valsts attīstību un šādu nelegālo maksājumu saņēmēju labklājību (piemēram, tiekot nostumtiem no palīdzības ekonomisko krīžu laikā un mūža nogalē saņemot niecīgu pensiju). Latvijas Bankas debijas raidierakstā “Skanošais” – komunikatora Ivara Svilāna saruna ar pētniekiem Konstantīnu Beņkovski un Kārli Vilertu par centrālās bankas kopā ar pētījumu centra BICEPS veikto aplokšņu algu analīzi.

Raidierakstā uzzināsiet, kā “aplokšņu algas” kavē ekonomikas attīstību, kā Latvijas Bankas veiktā analīze noderēs Valsts ieņēmumu dienestam, cīnoties ar ienākumu slēpējiem, kāds ir vidējā aplokšņu algu nemaksātāja portrets un kāpēc pievienoties “gaismas spēkiem” un godīgi maksāt nodokļus. 

Ar Latvijas Bankas ekonomistu Konstantīna Beņkovska un Kārļa Vilerta rakstu "Ēnu piecdesmit nokrāsas jeb – kur slēpjas aplokšņu algas?" var iepazīties – https://www.makroekonomika.lv/enu-piecdesmit-nokrasas-jeb-kur-slepjas-aploksnu-algas.

Latvijas Bankas veiktais novērtējums ēnu ekonomikas redzamākajai daļai – aplokšņu algām – liecina: 

• kopējais aplokšņu algu maksājumu apjoms bija aptuveni 12% no oficiālās neto algas 2018. gadā, izslēdzot valsts un finanšu sektoru; 
• taču šis skaitlis pilnībā neraksturo problēmu un atspoguļo tikai "vidējo temperatūru slimnīcā"; 
• dziļāk analizējot, kurās sabiedrības daļās "aplokšņu" maksājumi ir izplatītākie, tika secināts, ka aplokšņu algas mazajos uzņēmumos ir sastopamas daudz biežāk nekā citviet; 
• līdz divām trešdaļām no darbiniekiem, kas strādā mazajos uzņēmumos (uzņēmumi ar darbinieku skaitu zem 20), saņem ne tikai oficiālo algu, bet arī neoficiālo piemaksu; 
• vidēja lieluma uzņēmumos šis īpatsvars ir zem vienas trešdaļas, bet lielajos – tikai par 8% darbinieku pastāv liecības par aplokšņu algām; 
• mazajos uzņēmumos "aplokšņu" maksājumi veido aptuveni 21% no oficiālās algas, proti, uz katru oficiālās algas "piecīti" viens eiro tiek saņemts aploksnē; 
• secināts arī, ka aplokšņu alga vairāk izplatīta starp mazo algu saņēmējiem; 
• par aplokšņu algu saņēmēju skaitu svarīgāks rādītājs ir "aploksnes" apjoms – zemāko ienākumu saņēmējiem "aploksne" veido aptuveni 32% no oficiālās algas, bet samērā augstu ienākumu saņēmējiem šis rādītājs ir aptuveni 6%; 
• Ja darbinieks oficiāli saņem minimālo algu (vai nedaudz virs tās), tad aptuveni 70% gadījumu tam seko arī neoficiāls aplokšņu maksājums.