Skanošais

17. oktobrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome jau otrajā monetārās politikas sēdē pēc kārtas nolēma pazemināt eiro procentu likmes. Inflācija eirozonā nokritusi zem mērķa līmeņa (kas ir 2 % vidējā termiņā), tomēr ECB prezidente Kristīne Lagarda nesteidzas pasludināt uzvaru pār inflāciju un saglabā piesardzību. Tiek prognozēts, ka gada nogalē inflācija nedaudz pieaugs, lai 2025. gada laikā atkal samazinātos un stabilizētos mērķa līmenī – pie 2 %.

Latvijas Bankas ekonomiste Olga Lielkalne sarunā ar ECB Padomes dalībnieku, Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku skaidro, kādi faktori noteica lēmumu par procentu likmju samazinājumu, kāpēc tiek saglabāta piesardzība par tālāko monetārās politikas virzību un kādi būs noteicošie apsvērumi nākotnes lēmumos. Kredītņēmēji jau sajutuši procentu likmju krituma ietekmi uz ikmēneša maksājumiem, bet kas tos sagaida tuvākos mēnešus un 2025. gada laikā? Kā ECB Padomes monetārās politikas lēmumi ietekmē eiro zonas ekonomikas attīstību?

Saruna ierakstīta 18. oktobrī – dienu pēc ECB Padomes sēdes.

Savus apsvērumus Mārtiņš Kazāks izklāstījis arī blogā https://www.makroekonomika.lv/blogi/procentu-likmes-sogad-samazinatas-jau-treso-reizi

Vai finanšu nozare ir gatava mūsdienu tautsaimniecības vajadzībām? Kāpēc Eiropā labi darbojas vienotais preču tirgus, bet par finanšu pakalpojumu tirgu to nebūt nevar teikt? Šie jautājumi tika šķetināti Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" oktobra sākumā.

Šajā "Skanošā" epizodē Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzreiz pēc konferences kopsavelk galvenās atziņas un darāmos darbus.

Šoreiz uzzināsi:
- Kāpēc pašreizējos apstākļos spēcīgai finanšu nozarei ir tik liela nozīme?
- Kā iezīmētās problēmas traucē ekonomikas izaugsmei ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā?
- Kāda finanšu nozarei līdzība ar ostu un floti?
- Kādai jābūt Eiropas atbildei uz aktuālajiem izaicinājumiem?
- Kā Eiropas līmenī pieņemtos lēmumus izjutīs iedzīvotāji katrā valstī?
- Ko apņēmusies paveikt Latvijas Banka?

Konferences video ieraksts (angļu val.): https://www.youtube.com/live/2RN3phdRSAA?si=eVz-0d8U2fj-0pUm

Raksti par šo tematu (angļu val.): https://www.macroeconomics.lv/category/blogs

12. septembrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome lēma veikt nākamo procentu likmju pazeminājumu. Tas ir jau otrais šogad.

Uzreiz pēc sēdes mūsu ekonomists Erlands Krongorns sarunājās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, kas ir viens no Padomes locekļiem.

Sarunā Kazāks stāsta, ka, lemjot par likmju samazinājumu, viņš un kolēģi ņēma vērā gan jaunākos datus par ekonomiku – pamatā inflāciju –, gan arī nākotnes prognozes. Šie rādītāji deva pamatu likmes pazemināt. Taču ir divas pretējas tendences, kas liek piesardzīgi raudzīties uz nākamajiem soļiem. Proti, joprojām "ietiepīgā" inflācija pakalpojumu sektorā, kā arī ekonomikas vājā izaugsme.

Šajā epizodē Kazāks arī skaidro, ka ieguvumus no procentu likmju pazemināšanas jutīs ne tikai kredītņēmēji, bet arī ekonomika kopumā. Bet vai var rēķināties ar vēl vienu likmju samazinājumu šogad? 

Uzzināsi arī, kā uz ECB Padomes lēmumu reaģēja finanšu tirgi – vai tas bija tas, ko tie gaidīja.

Aptuveni puse pensiju 2. līmeņa dalībnieku – tātad katrs otrais no mums – tur savu naudu savam vecumam neatbilstošā plānā. Tas nozīmē, ka viņi neizmato pilnvērtīgi visas iespējas, ko var piedāvāt Latvijas pensiju sistēma.

Lai to labotu, veiktas izmaiņas likumā. Tās pensiju pārvaldniekiem ļauj saņemt informāciju par savu pārvaldīto plānu dalībniekiem un sazināties ar viņiem.

Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? Kā jārīkojas, saņemot ziņu no pārvaldnieka? Un vai par nomaiņu uz atbilstošu plānu būs jāmaksā? Kā vispār saprast, kas ir tev atbilstošs plāns (tā taču nav "raķešu zinātne", vai ne?)?

To šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē stāsta Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vecākā uzraudzības eksperte Madara Vāvere.

Informāciju par izmaiņām esam apkopojuši arī mūsu finanšu pratības vietnē: https://www.naudasskola.lv/lv/aktualitates/ekspertu-raksti/tikai-dazi-apzinati-lemumi-un-daudz-mierigakas-vecumdienas 

Šovasar Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ilgi gaidītais lēmums pazemināt procentu likmes tika uztverts kā pozitīva ziņa kredītņēmējiem – tātad var cerēt arī uz kredītu maksājumu sloga samazinājumu.

Nupat 18. jūlija sēdē, kā arī tika gaidīts, likmes tika saglabātas iepriekšējā līmenī.

Šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē runājam par to, kā uz šiem notikumiem raudzīties no iedzīvotāja – kredītņēmēja vai noguldītāja – skatupunkta.

Finanšu pratības eksperte Aiga Rullere izvaicā ekonomistu Erlandu Krongornu, meklējot vienkāršas atbildes, kas palīdzēs labāk noorientēties.

Šajā epizodē:

• Vai ECB lēmumi jau ietekmē kredītu procentu lielumu un ikmēneša maksājumus?
• Kāpēc ECB Padome šajā sēdē neturpināja procentu likmju pazemināšanu?
• Vai vispār ir pamats šogad gaidīt vēl kādu samazinājumu? Ja jā – cik lielu?
• Kā ECB Padomes lēmumu ietekmi izjūt noguldītāji?
• Kā prātīgāk rīkoties ar savu naudu pašreizējos apstākļos? 

Klāt noslēdzošā ilgtspējīgām finansēm veltītā epizode, un tajā runājam par zaļajiem pensiju produktiem un  to nozīmi ilgtspējīgākas nākotnes veidošanā.

 Šajā epizodē uzzināsi:

·       Kādas ir galvenās atšķirības starp pensiju 1., 2. un 3. līmeni?

·       Kā lēmumi par pensiju var būt ilgtspējīgi? Kas ir zaļie pensiju produkti, un cik tādu ir Latvijā?

·       Cik ienesīgi ir zaļie pensiju produkti salīdzinājumā ar klasiskajiem?

·       Kāda ir Latvijas Bankas loma labas pensiju plānu pārvaldības nodrošināšanā? 

Raidieraksta ceturtajā epizodē Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģiem – Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vecākajiem uzraudzības ekspertiem Madaru Vāveri  un Juriju Moskaļuku.

Ja tevi interesē, kā finanšu pakalpojumi ietekmē vides saglabāšanu un sociālā taisnīguma uzlabošanu pasaulē, noklausies iepriekšējos ierakstus. Tajos eksperti stāsta par zaļajiem kredītiem un ieguldījumiem, kā arī ilgstpējīgiem apdrošināšanas produktiem.

Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses

Turpinot no visām pusēm aplūkot ilgtspējīgu finanšu tematu, šajā epizodē ielūkojamies dziļāk, kas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un apdrošināšana.

Šoreiz uzzināsi:

• Kādi ieguldījumi ir pieejami Latvijā, un kuri no tiem ir ar zaļo komponenti?
• Kā atšķirt ilgtspējīgus ieguldījumus no neilgtspējīgiem?
• Kas ieguldītājam jāņem vērā par ilgtspējīgiem ieguldījumiem? Vai tiem ir kādas īpašas atšķirības, risku iezīmes vai jebkas cits, salīdzinot ar klasiskajiem finanšu produktiem?
• Ko apdrošinātāji šobrīd dara un piedāvā ilgtspējas jomā Latvijā?
• Kas ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, un kā šāds produkts var būt ilgtspējīgs?

Trešajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm – Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāju Eviju Dunduri un galveno uzraudzības eksperti Helēnu Skadiņu.

Nākamajā raidieraksta "Skanošais" epizodē, kas būs noslēdzošā par šo tematu, tuvāk iepazīstināsim ar Latvijā pašlaik pieejamiem ilgtspējīgiem pensiju produktiem.

Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses

Turpinot ilgtspējīgu finanšu tēmu, šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē skaidrosim, kas ir zaļie kredīti.

Sarunā iezīmējam arvien pieaugošo sabiedrības interesi un pieprasījumu saņemt zaļos kredītus un finanšu pakalpojumus, piemēram, ēku renovācijai, elektroauto iegādei vai kādas energoefektīvas tehnoloģijas uzstādīšanai.

Ekspertes stāsta: zaļo kredītu attīstība liecina, ka finanšu nozare sāk apzināties savu lomu ilgtspējīgas nākotnes veidošanā. 

 Raidieraksta 2. epizodē Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm – Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes Tiešās uzraudzības daļas vadītāju Natāliju Koževņikovu un Nozīmīgo kredītiestāžu uzraudzības daļas vecāko uzraudzības eksperti Ievu Putrenieci.

 Uzzini vairāk par pieejamo atbalstu kredītiestāžu tīmekļa vietnēs vai, piemēram: 

• EKII.LV - Atbalsta programmu iedzīvotājiem salīdzinājums
• Aizdevumi uzņēmumu energoefektivitātei vai ilgtspējai - Altum
• Kredīta garantijas - Altum

Raidierakstā pieminēto Eiropas Banku iestādes pārskatu atradīsi te.

Divās nākamajās raidieraksta "Skanošais" epizodēs par ilgtspējīgām finansēm tuvāk iepazīstināsim ar Latvijā pašlaik pieejamiem ilgtspējīgiem finanšu produktiem: ilgtspējīgiem ieguldījumiem un apdrošināšanu, kā arī pensiju produktiem. 

 Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi vietnē naudasskola.lv.

Pirmajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē, kas izskan Zemes stundas nedēļā, iezīmēsim, kas ir ilgtspējīgas finanses.

Lai sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību ne tikai mūsu, bet arī nākamajām paaudzēm, nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Un te loma būs arī privātajām investīcijām, jo kopējo rezultātu var ietekmēt mūsu katra veiktās izvēles ieguldīt ne tikai droši un pelnoši, bet arī ņemot vērā ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.

Šajā sarunā ar piemēriem skaidrojam, kurus finanšu produktus var uzskatīt par ilgtspējīgiem un kā pārliecināties, ka tiem ir labvēlīga ietekme. Īsi pieskaramies arī svarīgākajiem ilgtspējas terminiem, kurus ir noderīgi zināt. Piemēram, ES taksonomija un zaļmaldināšana.

Raidierakstā Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm – Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes Tiešās uzraudzības daļas vadītāju Natāliju Koževņikovu un Regulējošo prasību, analīzes un metodoloģijas pārvaldes galveno metodikas eksperti Sarmīti Glāzeri.

Trijās nākamajās raidieraksta "Skanošais" epizodēs par ilgtspējīgām finansēm tuvāk iepazīstināsim ar Latvijā pašlaik pieejamiem ilgtspējīgiem finanšu produktiem: zaļajiem kredītiem, ilgtspējīgiem ieguldījumiem un apdrošināšanu, kā arī pensiju produktiem.

Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses

#ZemesStunda
#EarthHour
#BiggestHourForEarth

Vienotas izpratnes par pareizo ekonomikas izaugsmes recepti nav. Dažādi eksperti uzsver dažādus faktorus. Kāpēc dažām valstīm izdodas, bet dažām nē? Ko var darīt Latvija un arī Eiropa? Un kāpēc šie jautājumi nodarbina centrālās bankas ekspertu prātus?

Par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts sarunājas ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, apkopojot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē gūtās atziņas.

Latvija neatkarības laikā paveikusi ļoti daudz, un iedzīvotāju labklājība būtiski augusi, bet pēdējos desmit gados labklājības temps aug lēni, ir augsta nevienlīdzība. Tāpēc rodas jautājums – ko darīt tālāk. Ir vairāki nozīmīgi faktori, taču jebkurai valstij, kura spējusi kļūt turīga, ir viens elements – tā ir darījusi.

Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka strukturālo pārmaiņu ietekme būs redzama pēc 5-10 gadiem. Taču, ja nedarīsim tagad, tad pēc šiem 5-10 gadiem nekā nebūs.