Skanošais

Skanošais

By Latvijas BankaNews
Download on the App Store

All Skanošais episodes

  • Personīgā budžeta plānošana - ar ko sākt?

    Parasti visi ir vienisprātis personīgais budžets ir jāplāno! Taču kad un ar ko lai sāk? Kādi ir pirmie soļi, lai plānošanu iesāktu veiksmīgi? Izrādās, nav jāgaida 31. decembris, lai apņemtos analizēt savu personīgo budžetu, izsvērt izdevumu un ienākumu attiecību. Ikgadējā finanšu pratības nedēļa ir gluži piemērots laiks, lai uz savām finansēm paskatītos no cita skatu punkta.

    Tāpēc šajā reizē uz sarunu pievienojas Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes asociētā profesore Guna Ciemleja un Arta Abāšina no projekta FinLit.

    Raidierakstā atbildam uz jautājumiem:

    • Kādi ir savu finanšu plānošanas pamatprincipi? 
    • Kā sākt veidot mēneša budžetu? 
    • Kāpēc tik svarīgi piefiksēt cik un kam tiek iztērēts? 
    • Kā izvirzīt savus finanšu mērķus? 
    • Kādas ir laba privātā budžeta pazīmes? 
    • Kā nodrošināties, ka savu finanšu plānošana izdosies? 
    28 min
  • Finanšu pratība pirmsskolā

    2022. gada Finanšu pratības nedēļa ir īstais laiks, lai runātu par naudas prasmi. Taču labākā prakse finanšu pratības veicināšanā saka priekšā, ka tas darāms jo agrāk, jo labāk. Proti, par naudu ar pašiem mazākajiem var un vajag runāt jau no agras bērnības. Latvijā tieši pirmsskolas izglītības iestādes ir tās, kurās bērni apgūst pirmās prasmes un iemaņas. Par to, kā ar finanšu pratības jautājumu un jauna metodiskā līdzekļa ieviešanu pirmsskolas izglītības procesā sokas, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis sarunājas ar Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieci Sarmīti Jomu.

    • Kāpēc runāt par naudu nekad nav par agru?
    • Kas ir šis jaunais metodiskais līdzeklis un kā veicies ar tā ieviešanu?
    • Ko par naudas prasmi pirmsskolas bērniem var un vajadzētu iemācīt un kāpēc?
    • Kā vecāki var palīdzēt bērniem apgūt naudas prasmes?

    Šie jautājumi, kā arī daudzi piemēri no pirmsskolēnu ikdienas pārrunāti šajā Latvijas Bankas raidierakstā! 

    17 min
  • Lielpilsētas (1): Rīga nekad nekļūs par Ņujorku, un nevajag! Rīgai jākļūst par labāku savu versiju.

    Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā.
    Iekšzemes kopprodukts un ienākumi megapolēs ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā līdz Skandināvijas līmenim, par to šajā un nākamajos raidierakstos Latvjas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs.

    Aprīlī norisināsies 2022. gada pirmās “Ekspertu sarunas”. Tajās eksperti diskutēs par Baltijas galvaspilsētu dzīves kvalitātes un konkurētspējas sacensību. Diskusiju tiešraidē būs iespējams vērot vietnē makroekonomika.lv.

    Ar pirmo no Oļega rakstiem par Latvijas galvaspilsētas Rīgas attīstības virzienu varat iepazīties: Rīgas paradīzes atslēgas meklējot | Raksti | Makroekonomika

    7 min
  • Krievijas iebrukuma Ukrainā mainītā saimnieciskā realitātē: kas jāmaina pašiem Latvijā

    Kustības vektors Latvijai ierasts - prom no atkarības saitēm ar Krieviju, bet jauna situācija nāk ar svaigiem nezināmajiem. Tie jāiekartē – 3.marta raidierakstā "Skanošais" Latvijas Bankas ekonomisti Uldis Rutkaste, Elmārs Zakulis un Edvards Kušners par mainīto realitāti trīs jomās:  tautsaimniecībā, tās finansēšanā, enerģētikā.

    Īsi no viņu teiktā:

    Uldis Rutkaste. Krievijas izolēšana palēninās tautsaimniecības izaugsmi Latvijā, bet neradīs recesiju. Vairums Latvijas ražotāju nav Krievijas tirgū, bet ir vairāki simti, kam iesaiste ievērojama. Valsts atbalsts te situāciju neatrisinās, jāpārorientējas uz citiem tirgiem. Ja trieciens ekonomikai izrādās lielāks – var noderēt valsts atbalsts, daļēji kompensējot iedzīvotājiem apkures sadārdzinājumu.

    Elmārs Zakulis.  Latvijas finanšu sektors jau lielu ceļu nogājis saišu saraušanā ar Krieviju, atlikumi nebūtiski un nerada sistēmiskus riskus. Sabiedrībai jānoņem rozā brilles par kriptoaktīviem – te sankciju apiešanas kanāls. Nauda un investīcijas, kas plūda Krievijā par energonesējiem un izejvielām dabiski pārvirzīsies uz līdzīgiem attīstības tirgiem, bet tas arī mērķtiecīgi jāveicina, ceļot šo valstu ieguves kapacitāti. 

    Edvards Kušners. Sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā un Inčukalna krātuve var nodrošināt Baltijas vajadzības pēc gāzes, ja to saskaņoti izmanto; baltieši varētu apsvērt kopīgu  iepirkumu, vienojoties ar ES. Vājais punkts – vēsturiskā sasaiste ar Krievijas energosistēmu; iekļaušanās Eiropas energosistēmā jau plānota, bet kara diktētais grafiks to apsteidz – tad darām visu iespējamo pārējās jomās, esam uz pareizām sliedēm! Karš ilgtermiņā var padarīt pasauli zaļāku (izolē lielu fosilo resursu avotu), bet pāreja uz alternatīvām prasa laiku, investīcijas, pacietīgu mērķtiecību. 

    27 min
  • Latvijas Banka – mājas finanšu pratībai

    Finanšu pratība – pirmajā brīdī izklausās visai sarežģīti. Bet ko šis jēdziens nozīmē? Atbildot īsi – tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Arī gādīga saimniekošana.

    Plašāk par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē, kurā komunikators Ivars Svilāns izvaicā Latvijas Bankas finanšu pratības ekspertus Aiju Brikši un Kasparu Kravinski.

    • 2022. gada 1. janvārī Latvijas Banka ieguvusi jaunu lomu un kļuvusi par Latvijas nacionālo koordinatoru finanšu pratības jomā. Tas nozīmē, ka turpmāk Latvijas Bankas uzdevums būs vadīt finanšu pratības stratēģijas ieviešanu, koordinēt iesaistīto pušu darbu, kā arī regulāri novērtēt iedzīvotāju naudas prasmi. Finanšu pasaule kļūst arvien sarežģītāka, un katram no iesaistītajiem partneriem ir iespēja pielikt savu roku tās skaidrošanā.
    • Viens no svarīgiem uzdevumiem ir panākt, ka iedzīvotāji ne tikai ļoti labi zina, ka, piemēram, ir jāveido uzkrājumi un jāplāno ģimenes budžets, bet arī praktiski rīkojas. Finanšu pratības mērījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotājiem līdz īstu naudas pratēju titulam vēl ir kur augt. Turklāt finanšu pratība dažādās iedzīvotāju grupās atšķiras. Raidierakstā Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše stāsta, ko par iedzīvotāju zināšanām un prasmēm lika saprast krīzes laiks, savukārt Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis plašāk iepazīstina ar iespējām uzlabot katram savu finanšu pratību un nākotnes plāniem.
    • Latvijas Banka līdz šim īpašu uzmanību pievērsusi skolotājiem un skolēniem, piedāvājot apmeklēt zināšanu centru "Naudas pasaule", izmantot mācību līdzekli "Mana ekonomika", piedalīties semināros skolotājiem par ekonomikas un finanšu jautājumiem. Arī šogad gaidāmas daudzas aktivitātes, un ikgadējā finanšu pratības nedēļā pasauli ieraudzīs kāds īpašs priekšmets.
    22 min
  • Ko atklāj pētījums par aplokšņu algām?

    Ikviens būs dzirdējis par aplokšņu algām, to negatīvo ietekmi uz kopējo valsts attīstību un šādu nelegālo maksājumu saņēmēju labklājību (piemēram, tiekot nostumtiem no palīdzības ekonomisko krīžu laikā un mūža nogalē saņemot niecīgu pensiju). Latvijas Bankas debijas raidierakstā “Skanošais” – komunikatora Ivara Svilāna saruna ar pētniekiem Konstantīnu Beņkovski un Kārli Vilertu par centrālās bankas kopā ar pētījumu centra BICEPS veikto aplokšņu algu analīzi.

    Raidierakstā uzzināsiet, kā “aplokšņu algas” kavē ekonomikas attīstību, kā Latvijas Bankas veiktā analīze noderēs Valsts ieņēmumu dienestam, cīnoties ar ienākumu slēpējiem, kāds ir vidējā aplokšņu algu nemaksātāja portrets un kāpēc pievienoties “gaismas spēkiem” un godīgi maksāt nodokļus. 

    Ar Latvijas Bankas ekonomistu Konstantīna Beņkovska un Kārļa Vilerta rakstu "Ēnu piecdesmit nokrāsas jeb – kur slēpjas aplokšņu algas?" var iepazīties – https://www.makroekonomika.lv/enu-piecdesmit-nokrasas-jeb-kur-slepjas-aploksnu-algas.

    Latvijas Bankas veiktais novērtējums ēnu ekonomikas redzamākajai daļai – aplokšņu algām – liecina: 

    • kopējais aplokšņu algu maksājumu apjoms bija aptuveni 12% no oficiālās neto algas 2018. gadā, izslēdzot valsts un finanšu sektoru; 
    • taču šis skaitlis pilnībā neraksturo problēmu un atspoguļo tikai "vidējo temperatūru slimnīcā"; 
    • dziļāk analizējot, kurās sabiedrības daļās "aplokšņu" maksājumi ir izplatītākie, tika secināts, ka aplokšņu algas mazajos uzņēmumos ir sastopamas daudz biežāk nekā citviet; 
    • līdz divām trešdaļām no darbiniekiem, kas strādā mazajos uzņēmumos (uzņēmumi ar darbinieku skaitu zem 20), saņem ne tikai oficiālo algu, bet arī neoficiālo piemaksu; 
    • vidēja lieluma uzņēmumos šis īpatsvars ir zem vienas trešdaļas, bet lielajos – tikai par 8% darbinieku pastāv liecības par aplokšņu algām; 
    • mazajos uzņēmumos "aplokšņu" maksājumi veido aptuveni 21% no oficiālās algas, proti, uz katru oficiālās algas "piecīti" viens eiro tiek saņemts aploksnē; 
    • secināts arī, ka aplokšņu alga vairāk izplatīta starp mazo algu saņēmējiem; 
    • par aplokšņu algu saņēmēju skaitu svarīgāks rādītājs ir "aploksnes" apjoms – zemāko ienākumu saņēmējiem "aploksne" veido aptuveni 32% no oficiālās algas, bet samērā augstu ienākumu saņēmējiem šis rādītājs ir aptuveni 6%; 
    • Ja darbinieks oficiāli saņem minimālo algu (vai nedaudz virs tās), tad aptuveni 70% gadījumu tam seko arī neoficiāls aplokšņu maksājums. 
    18 min