
Sign up to save your podcasts
Or


Parasti visi ir vienisprātis personīgais budžets ir jāplāno! Taču kad un ar ko lai sāk? Kādi ir pirmie soļi, lai plānošanu iesāktu veiksmīgi? Izrādās, nav jāgaida 31. decembris, lai apņemtos analizēt savu personīgo budžetu, izsvērt izdevumu un ienākumu attiecību. Ikgadējā finanšu pratības nedēļa ir gluži piemērots laiks, lai uz savām finansēm paskatītos no cita skatu punkta.
Tāpēc šajā reizē uz sarunu pievienojas Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes asociētā profesore Guna Ciemleja un Arta Abāšina no projekta FinLit.
Raidierakstā atbildam uz jautājumiem:
2022. gada Finanšu pratības nedēļa ir īstais laiks, lai runātu par naudas prasmi. Taču labākā prakse finanšu pratības veicināšanā saka priekšā, ka tas darāms jo agrāk, jo labāk. Proti, par naudu ar pašiem mazākajiem var un vajag runāt jau no agras bērnības. Latvijā tieši pirmsskolas izglītības iestādes ir tās, kurās bērni apgūst pirmās prasmes un iemaņas. Par to, kā ar finanšu pratības jautājumu un jauna metodiskā līdzekļa ieviešanu pirmsskolas izglītības procesā sokas, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis sarunājas ar Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieci Sarmīti Jomu.
Šie jautājumi, kā arī daudzi piemēri no pirmsskolēnu ikdienas pārrunāti šajā Latvijas Bankas raidierakstā!
Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā.
Iekšzemes kopprodukts un ienākumi megapolēs ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā līdz Skandināvijas līmenim, par to šajā un nākamajos raidierakstos Latvjas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs.
Aprīlī norisināsies 2022. gada pirmās “Ekspertu sarunas”. Tajās eksperti diskutēs par Baltijas galvaspilsētu dzīves kvalitātes un konkurētspējas sacensību. Diskusiju tiešraidē būs iespējams vērot vietnē makroekonomika.lv.
Ar pirmo no Oļega rakstiem par Latvijas galvaspilsētas Rīgas attīstības virzienu varat iepazīties: Rīgas paradīzes atslēgas meklējot | Raksti | Makroekonomika
Kustības vektors Latvijai ierasts - prom no atkarības saitēm ar Krieviju, bet jauna situācija nāk ar svaigiem nezināmajiem. Tie jāiekartē – 3.marta raidierakstā "Skanošais" Latvijas Bankas ekonomisti Uldis Rutkaste, Elmārs Zakulis un Edvards Kušners par mainīto realitāti trīs jomās: tautsaimniecībā, tās finansēšanā, enerģētikā.
Īsi no viņu teiktā:
Uldis Rutkaste. Krievijas izolēšana palēninās tautsaimniecības izaugsmi Latvijā, bet neradīs recesiju. Vairums Latvijas ražotāju nav Krievijas tirgū, bet ir vairāki simti, kam iesaiste ievērojama. Valsts atbalsts te situāciju neatrisinās, jāpārorientējas uz citiem tirgiem. Ja trieciens ekonomikai izrādās lielāks – var noderēt valsts atbalsts, daļēji kompensējot iedzīvotājiem apkures sadārdzinājumu.
Elmārs Zakulis. Latvijas finanšu sektors jau lielu ceļu nogājis saišu saraušanā ar Krieviju, atlikumi nebūtiski un nerada sistēmiskus riskus. Sabiedrībai jānoņem rozā brilles par kriptoaktīviem – te sankciju apiešanas kanāls. Nauda un investīcijas, kas plūda Krievijā par energonesējiem un izejvielām dabiski pārvirzīsies uz līdzīgiem attīstības tirgiem, bet tas arī mērķtiecīgi jāveicina, ceļot šo valstu ieguves kapacitāti.
Edvards Kušners. Sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā un Inčukalna krātuve var nodrošināt Baltijas vajadzības pēc gāzes, ja to saskaņoti izmanto; baltieši varētu apsvērt kopīgu iepirkumu, vienojoties ar ES. Vājais punkts – vēsturiskā sasaiste ar Krievijas energosistēmu; iekļaušanās Eiropas energosistēmā jau plānota, bet kara diktētais grafiks to apsteidz – tad darām visu iespējamo pārējās jomās, esam uz pareizām sliedēm! Karš ilgtermiņā var padarīt pasauli zaļāku (izolē lielu fosilo resursu avotu), bet pāreja uz alternatīvām prasa laiku, investīcijas, pacietīgu mērķtiecību.
Finanšu pratība – pirmajā brīdī izklausās visai sarežģīti. Bet ko šis jēdziens nozīmē? Atbildot īsi – tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Arī gādīga saimniekošana.
Plašāk par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē, kurā komunikators Ivars Svilāns izvaicā Latvijas Bankas finanšu pratības ekspertus Aiju Brikši un Kasparu Kravinski.
Ikviens būs dzirdējis par aplokšņu algām, to negatīvo ietekmi uz kopējo valsts attīstību un šādu nelegālo maksājumu saņēmēju labklājību (piemēram, tiekot nostumtiem no palīdzības ekonomisko krīžu laikā un mūža nogalē saņemot niecīgu pensiju). Latvijas Bankas debijas raidierakstā “Skanošais” – komunikatora Ivara Svilāna saruna ar pētniekiem Konstantīnu Beņkovski un Kārli Vilertu par centrālās bankas kopā ar pētījumu centra BICEPS veikto aplokšņu algu analīzi.
Raidierakstā uzzināsiet, kā “aplokšņu algas” kavē ekonomikas attīstību, kā Latvijas Bankas veiktā analīze noderēs Valsts ieņēmumu dienestam, cīnoties ar ienākumu slēpējiem, kāds ir vidējā aplokšņu algu nemaksātāja portrets un kāpēc pievienoties “gaismas spēkiem” un godīgi maksāt nodokļus.
Ar Latvijas Bankas ekonomistu Konstantīna Beņkovska un Kārļa Vilerta rakstu "Ēnu piecdesmit nokrāsas jeb – kur slēpjas aplokšņu algas?" var iepazīties – https://www.makroekonomika.lv/enu-piecdesmit-nokrasas-jeb-kur-slepjas-aploksnu-algas.
Latvijas Bankas veiktais novērtējums ēnu ekonomikas redzamākajai daļai – aplokšņu algām – liecina: