Skanošais

Vienotas izpratnes par pareizo ekonomikas izaugsmes recepti nav. Dažādi eksperti uzsver dažādus faktorus. Kāpēc dažām valstīm izdodas, bet dažām nē? Ko var darīt Latvija un arī Eiropa? Un kāpēc šie jautājumi nodarbina centrālās bankas ekspertu prātus?

Par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts sarunājas ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, apkopojot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē gūtās atziņas.

Latvija neatkarības laikā paveikusi ļoti daudz, un iedzīvotāju labklājība būtiski augusi, bet pēdējos desmit gados labklājības temps aug lēni, ir augsta nevienlīdzība. Tāpēc rodas jautājums – ko darīt tālāk. Ir vairāki nozīmīgi faktori, taču jebkurai valstij, kura spējusi kļūt turīga, ir viens elements – tā ir darījusi.

Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka strukturālo pārmaiņu ietekme būs redzama pēc 5-10 gadiem. Taču, ja nedarīsim tagad, tad pēc šiem 5-10 gadiem nekā nebūs.

Ekonomiskā attīstība  ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslīdes. Krīžu laiks bieži vien ir labākais laiks ieguldījumu veikšanai, jo tad iespējams iegādāties aktīvus par zemāku cenu. 

Laikā, kad Latvijā ik dienas diskutē par inflāciju un energoresursu krīzi un valda liela nenoteiktība, akciju tirgus turpina darboties. Ikvienam ir jāmeklē risinājumi, kā šajos apstākļos plānot savas finanses, pārskatīt ieņēmumu un izdevumu sadaļas. Kopumā ir jādomā, ko darīt citādāk nekā līdz šim, kādi šī brīža risinājumi un lēmumi sniegs vērtīgu atdevi ilgtermiņā.

Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta desmitajā epizodē runāsim ar diviem ekonomistiem, kuri spriedīs, kā pašreizējie notikumi pasaulē ietekmē Eiropas un Latvijas ekonomisko situāciju un ko darīt iedzīvotājiem. 

Eksperti uzskata, ka ļoti svarīgi vērtēt, kā nopelnīt, jo ir būtiski uzkrāt un arī investīciju iespējas noteikti ir jāizvērtē. Salīdzinot ar situāciju pirms 20 gadiem, šobrīd iespējas ieguldīt savu naudu ir daudz plašākas – iespējams izvēlēties starp dažādiem aktīvu veidiem un atrast sev piemērotākos ieguldījumus konkrētās nozarēs, turklāt tehnoloģiju attīstība pavērusi iespējas ieguldījumus veikt ne tikai Latvijā, bet arī tuvākās vai tālākās valstīs.

Raidījumā piedalās:

-        Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents,

-        Edmunds Rudzītis, FKTK finanšu instrumentu tirgus vecākais uzraudzības eksperts.

Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.

Raidījuma ieraksts veikts 15.11.2022. 

Brīdī, kad investori ir iegādājušies akcijas, spēkā stājas vairāki akciju tiesību aizsardzības veidi, par kuriem daudzi pat nenojauš. 

Nav svarīgi, cik daudz akciju pieder katram akcionāram, arī mazākuma akcionāriem ir pietiekami daudz iespēju, lai rosinātu pārmaiņas, piemēram, labāku korporatīvo pārvaldību kādā jomā, pieprasītu informāciju vai tās publisku atklāšanu, sasauktu akcionāru sapulci vai sliktākā situācijā sniegtu trauksmes cēlēja ziņojumu. 

Akciju izvēles procesā nozīmīga loma ir arī korporatīvās pārvaldības principiem, ar kuriem, vērtējot biržās kotētu uzņēmumu akciju iegādi, var iepazīties Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā.

Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta devītajā epizodē runāsim ar diviem korporatīvās pārvaldības ekspertiem, kuri pastāstīs, kādas ir akcionāru tiesības, kādi aspekti ir svarīgi, lai aizsargātu tās, kam pievērst uzmanību un kādas iespējas kādā situācijā izmantot.

Raidījumā piedalās:

-       Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, Latvijas pārstāvniecības vadītājs,

-       Māris Vainovskis, zvērināts advokāts komerctiesībās un finanšu tiesībās.

Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.

Līdzīgi, kā vērtējot biznesa partnerus vai pakalpojumu sniedzējus, arī finanšu tirgū, izvēloties ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās, nākamajiem akcionāriem ir būtiski vairāki aspekti. Piemēram, pārliecība par biznesa nišas ilgtspēju un biznesa modeli, kas nākotnē nesīs peļņu gan uzņēmumam, gan investoram. Vēl viens no investoriem svarīgiem aspektiem ir uzņēmuma piedāvātās priekšrocības tā akciju īpašniekiem – vai tas ir tikai kapitāla pieaugums, vai arī kādi papildu bonusi, piemēram, iespēja pirmajiem baudīt jaunos produktus, sniegt atgriezenisko saiti.

Eksperti uzskata, ka ļoti svarīga ir arī regulāra komunikācija starp uzņēmumu un tā akcionāriem – gan organizējot tikšanās reizes, gan arī sūtot informāciju e-pastā. Arī Baltijas kapitāla tirgū ienāk uzņēmumi, kuros strādā profesionāļi, kuru galvenais uzdevums ir rūpēties par investoru attiecībām un komunikāciju, nodrošinot kvalitatīvu informācijas apmaiņu. Būtiski ir apzināties, ka šīs ir ilgtermiņa attiecības. Raidieraksta dalībnieki saskata līdzību ar laulību, kurā sākotnēji ir "rozā briļļu" periods un aizrautība, bet, kad tas pagaisis, svarīgs ir atklātums, uzticība un cieņa, kā arī katrai pusei atšķirīgi, bet kopīgi īstenojami ilgtermiņa mērķi. 

Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta astotajā epizodē runāsim ar kapitāla tirgus ekspertu un uzņēmuma – kapitāla tirgus dalībnieka – vadītāju, kuri pastāstīs, kādi aspekti ir svarīgi, lai uzņēmums būtu veiksmīgs investoru attiecībās.
 
Raidījumā piedalās:
Jānis Vība, "VIRŠI – A" valdes priekšsēdētājs,
Ivars Bergmanis, investīciju baņķieris, LHV Bankas institucionālo tirgu vadītājs.
Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.

Uzkrātais 2. līmeņa pensijas kapitāls ekonomikas satricinājumos neaug, kā gribētos. Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, kāpēc zeķē paturētais tomēr sarūk vairāk, bet ieguldījumi gan obligācijās, gan akcijās ilgākā posmā pārsniedz inflāciju. Kāpēc 2. un 3. pensiju līmeņa kapitālu iegulda ārzemju aktīvos, ne Latvijā? Mērķis ir ne tikai nopelnīt vairāk, bet arī dažādot ieguldījumus, lai pensija nebūtu atkarīga tikai no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes. Sistēma jau padarīta apsaimniekošanā lētāka un ieguldījumu politikā mazāk konservatīva – jāturpina šāda attīstība!

Eiropas pensionēšanās nedēļā piedāvājam sarunu ar Latvijas Bankas pētnieku Oļegu Tkačevu un ekonomistu Danu Štaermanu. 

Privātajiem investoriem vai tiem, kuri tikai domā spert pirmos soļus ieguldījumu jomā, bieži vien ir bažas, vai es visu izdarīšu pareizi, vai man ir pietiekami daudz līdzekļu, lai ieguldītu, vai varu sākt ar mazu summu. Nav īsti skaidrs, kas jādara, lai būtu sakārtotas attiecības ar finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu mirklī, kad no investīcijām gūst peļņu.

Sākot investēt, rodas jautājums, kuras akcijas iegādāties, vai ir vērts ieguldīt vietējā kapitāla tirgū – Latvijā un Baltijā. Kādam, pirms viņš kļūst par investoru, ir pārdomas, vai būs iespējams pietiekami bieži veltīt laiku un sekot līdzi savam investīciju portfelim, izmaiņām tajā.

Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta septītajā epizodē runāsim ar divām privātajām investorēm, kuras pirmās akcijas iegādājušās bez iepriekšējām zināšanām. Raidījuma viešņas dalīsies personīgajā pieredzē, kādas bijušas iesācēju kļūmes, kā arī iezīmēs, kas, viņuprāt, jāņem vērā, lai sāktu investēt.

Raidierakstā būs iespēja arī uzzināt praktiskas lietas, piemēram, par ieguldījumu kontu un atšķirībām starp privātpersonu un uzņēmumu ieguldījumu kontiem, peļņas veidiem un nodokļu sistēmu.

Raidījumā piedalās:
Rudīte Spakovska, investore, Latvijas Televīzijas redaktore, Latvijas Radio raidījuma "Pievienotā vērtība" veidotāja,
Anete Marhele, investore, Eversheds Schutherland Bitāns Nodokļu prakses grupas vadītāja.
Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.

Raidieraksta “Pelnītprasme” sestajā epizodē vērtēsim divus alternatīvus ieguldīšanas veidus: ieguldījumus nekustamajā īpašumā un mākslas priekšmetos. Raidieraksta laikā tā viesi ik pa laikam nonāk pie secinājuma, ka gan zeme un nekustamais īpašums, gan arī dažādi mākslas priekšmeti jau izsenis – krietni pirms vērtspapīru rašanās – ir uzskatīti par lietderīgu veidu, kā saglabāt un vairot savu labklājību.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati rāda, ka 85% respondentu vērtējumā labākais finansiālo uzkrājumu glabāšanas veids ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, savukārt ieguldījumus mākslas priekšmetos par labu ieguldījumu veidu atzīst 51% aptaujāto.

Sarunas laikā tiek kliedēti daži sabiedrībā diezgan bieži izplatīti mīti par nekustamā īpašuma un mākslas priekšmetu iegādi. Kopīgi vērtēti arī dažādi citi aspekti: vai un kā iespējams pelnīt, ieguldot savus brīvos līdzekļus nekustamajā īpašumā un vērtīgos mākslas priekšmetos. Tāpat tiek runāts par to, kas veido mākslas priekšmetu un nekustamā īpašuma vērtību un kādi riski ir jāvērtē šajās jomās.

Raidījumā piedalās:  

Harijs Švarcs, SG Capital Partners dibinātājs 

Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja

Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.  
 

Raidieraksta “Pelnītprasme” piektajā epizodē plašāk spriedīsim par to, kam pievērst uzmanību ieguldot. Viens no svarīgiem ieguldīšanas aspektiem nenoliedzami ir risku izvērtējums. Raidieraksta viesi atklās, kā vērtēt riskus, kur meklēt informāciju, kā to izmantot un interpretēt.  

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti mūsdienās ir ļoti būtiski gan uzņēmumu darbības stratēģijās, gan arī ieguldījumu risku vērtēšanā. Raidieraksta viesi atklāj, ka tuvākajā laikā vides jomā sagaidāms strikts regulējums piesārņojošām nozarēm, tāpēc tas jāņem vērā, vērtējot arī ieguldījumu riskus. Arī pārvaldības un sociālie aspekti ir vienlīdz būtiski. 

Kopumā prasmīgs ieguldītājs ir tāds, kurš interesējas par notikumiem, lasa ziņas, nebīstas no sarežģītākas informācijas analizēšanas, piemēram, prospektiem, un ir apveltīts ar kritisko domāšanu. Raidierakstā klausies plašāk!

Raidījumā piedalās: 
Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes locekle
Evija Tambaka, Swedbank Grupas mērķu noteikšanas vadītāja

Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs. 

Šajā raidieraksta epizodē runāsim jau par krietni praktiskākiem jautājumiem: kā izveidot savu ieguldījumu portfeli atbilstoši savai pieredzei, cik aktīvu ieguldījumu stratēģiju izvēlēties, kādus vērtspapīrus iegādāties un kā diversificēt riskus?  

Kopīgi ar raidījuma viesiem meklēsim atbildes, kādam jābūt ieguldījumu portfelim, lai naktīs varētu mierīgi gulēt. Kādi ieguldījumu veidi ir piemēroti iesācējiem un kā pakāpeniski kļūt par prasmīgāku ieguldītāju, paplašinot ieguldījumu portfeli un mainot tā struktūru. Variāciju ir daudz un katram savas priekšrocības un trūkumi. Raidierakstā diskutēsim arī par to, kādam termiņam izvirzīt ieguldījumu mērķi un kad to novērtēt. Raidījuma viesi vērsa uzmanību arī uz to, cik svarīga ir risku noteikšana un kā riskus vajadzētu diversificēt. Daudz vērtīgas informācijas un praktisku, pieredzē balstītu atziņu.

 Raidījumā piedalās:  

Jānis Libeks, AS “Alpinox Quality” partneris 

Elīna Piebalga, SEB "Private Banking" pārvaldes vadītāja.

Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs. 

Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.

Šī ir sarunas 3. daļa, kurā tiek runāts par:
🔵 Latvijas Bankas likuma tapšanu un Vācijas padomu neatkarīgas, uz naudas stabilitāti orientētas centrālas bankas izveidē, naudas krātuves būvē. 
🔵 Lata piesaisti SDR – ieteikumu no monetāro sistēmu pārzinātāja, ASV ekonomista Jura Vīksniņa.
🔵 Latvijas komercbanku sistēmas izveidi un padomju raugu.
🔵 Latvijas atjaunojamās naudas sižetisko risinājumu meklējumiem.