Komandcentrs

Polijā pēc gada gaidāmas parlamenta vēlēšanas, bet iekšpolitiskās kaislības mūsu kaimiņvalstī sit augstu vilni - šķeļas vecās un veidojas jaunas politiskās partijas. Vienlaikus politiskajā dienaskārtībā arvien būtiskāku vietu ieņem diskusijas par un pat ienaids pret Ukrainas bēgļiem. Kādēļ tas notiek un kam izdevīgi uzkurināt naidu pret ukraiņiem valstī, kas ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām karā pret Krieviju? Vai tam ir vēsturisks pamats, vai tās ir iekšpolitiskās cīņas? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Rīgas Stradiņa universitātes lektori, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietnieci Elīnu Vrobļevsku un Latvijas Universitātes lektoru, vēsturnieku Edvardu Selišku.

Kopš aizvadītās ziemas Ukraina arvien izeiktāku pārsvaru gūst tā sauktajā "dronu karā" ar Krieviju - tās bezpilota lidaparāti turpina bombardēt Krievijas ekonomikas pamatu - naftas pārstrādes rūpnīcas - agresorvalsts teritorijā, bet no pašas Ukrainas okupētās daļas pienāk arvien skaidrāki signāli, ka ukraiņu droni sagrāvuši okupantu apgādes līnijas Melnās jūras piekrastē. Vai tas nozīmē, ka iniciatīva beidzot pārgājusi Ukrainas aizstāvju pusē un tie turpinās okupantus atspiest, nevis zaudēs jaunas teritorijas? Vai situāciju mainīs jauna mobilizācija Krievijā, par ko baumas skan arvien uzstājīgāk? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar biedrības "Baltijas drošības fonds" prezidentu Olevu Nikeru un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra Autonomo sistēmu kompetences centra vadītāju, majoru Modri Kairišu.

Pēc strīda ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka izvedīs no valsts 5000 tur izvietoto ASV karavīru. TIkmēr pati Vācija, kas jau kopš sakāves 2. pasaules karā savu armiju apzināti uzturējusi salīdzinoši vāju, Merca vadībā pieteikusi ambīcijas atkal kļūt par Eiropas dominējošo militāro spēku. Vai tas ir labi? Cik ātri Vācija var modernizēt armiju, lai tā spētu aizstāvēt Eiropu pret Krievijas agresiju pat ASV atkāpšanās gadījumā? Un cik stabila vispār ir Vācijas iekšpolitika, ņemot vērā arvien augošo galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" augošo popularitāti? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar domnīcas "LaSER" pētnieku Robertu Kitu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu.

Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas. Ilggadējajam premjeram Viktoram Orbānam beidzot parādījies nopietns konkurents Pēters Maģārs. Socioloģiskas aptaujas viņa vadītajai opozīcijas partijai "Tisza" sola uzvaru pār Orbāna "Fidesz". Tomēr Orbānam palīgā steidz gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan Krievijas specdienesti. Kurš uzvarēs un kā tas mainīs Eiropas kopējo politiku? Par to raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietnieci, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Elīnu Vrobļevsku un Latvijas prezidentu (2019-2023), vēstnieku Ungārijā (1994-1995) un starptautisko tiesību ekspertu Egilu Levitu.

ASV prezidents Donalds Tramps piedzīvojis sāpīgu iekšpolitisko sakāvi – Augstākā tiesa tirdzniecības tarifus, ko Tramps bija piemērojis daudzām pasaules valstīm, atzinusi par pretlikumīgiem. Socioloģiskās aptaujās viņa popularitāte turpina kristies, un politikas vērotāji prognozē Trampa Republikāniskajai partijai sāpīgu zaudējumu novembrī gaidāmajās Kongresa starpvēlēšanās. Tikmēr starptautiskajā arēnā turpina augt spriedze ASV un Irānas attiecībās – ASV kopā ar Izraēlu veikusi kārtējos triecienus pa islāmiskās republikas kodolobjektiem. Vai tas nozīmē jaunu karu? Vai ASV sabiedrība tādu atbalstīs? Un vai Irānas teokrātiskais režīms beidzot kritīs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar politikas zinātnes doktoru un ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktoru Mārtiņu Varguli.

Pēc dažām dienām apritēs jau četri gadi kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Par spīti milzu grūtībām, ko sagādā okupantu uzbrukumi civiliedzīvotājiem, bargais sals un ASV palīdzības apsīkums, iebrucējiem nav izdevies salauzt Ukrainas aizstāvjus. Tieši otrādi, okupantu virzība arvien palēninās, bet viņu zaudējumi frontē pieaug. Ko tālāk varam sagaidīt frotnes līnijā? Kāda ir situācija Ukrainā, un kāda Krievijā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku, vēsturnieku Valdi Kuzminu.

ASV prezidents Donalds Tramps jau sava otrā prezidentūras termiņa sākumā atgriezās pie runām, ka ASV grib iegūt Dānijai piederošo Grenlandes salu. Uz vairākiem mēnešiem runas noklusa, bet tagad atjaunojušās ar jaunu sparu. Vairākas Eiropas valstis nosūtījušas uz Grenlandi savus karavīrus, Tramps pret šīm valstīm sola no februāra ieviest jaunus tarifus, bet Eiropas Savienības līderi jau apsprieduši iespējamus atbildes tarifus 93 miljardu eiro apjomā. Kādēļ pēkšņi arktiskā sala ar dažiem desmitiem tūkstošu iedzīvotāju kļuvusi par vienu no pasaules politikas karstajiem punktiem? Vai tiešām Trampa ambīcijas saistītas ar bažām par drošību, vai tomēr ar kāri pēc ziemeļos gulošajiem dabas resursiem? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētāju Jāni Karslbergu un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docētāju, ģeologu-ģeofiziķi Matīsu Brantu.

Kaismīgas diskusijas gan diplomātu aprindās, gan plašā sabiedrībā raisījis kārtējais ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājums panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Mediji atmasko dīvainas detaļas par to, kā ASV un Krievijas pārstāvji runājuši par 28 punktu miera plānu, analītiķi to kritizē kā pārāk izdevīgu Kremlim, vienlaikus no Krievijas skan ziņas, ka tā šo plānu tik un tā nebūtu gatava parakstīt. Kāda ir situācija frontē un kā Ukraina pārcietīs ziemu? Kas nākamais gaidāms lielvaru diplomātu aizkulišu saspēlēs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessaredzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

ASV notikušas kārtējās starpvēlēšanas, kur ekonomiskās nenoteiktības, valdības darba daļējas apturēšanas un prezidenta Donalda Trampa skandālu fonā lielus panākumus guvusi opozīcijā esošā Demokrātiskā partija. Vislielākais pārsteigums, kas nonācis arī starptautisko ziņu virsrakstos – ASV lielākās pilsētas, par globālās finanšu sistēmas galvaspilsētu dēvētās Ņujorkas mēra amatā ievēlēts 34 gadus vecs musulmaņu imigrants Zohrans Mamdani. Viņš pats sevi dēvē par sociālistu un ir galēji kreisās Amerikas Demokrātisko sociālistu partijas biedrs, kaut vēlēšanās kandidēja no centriskās Demokrātiskās partijas. Kā Mamdani pārvaldīs Ņujorku? Ko varam secināt par Trampa iekšpolitiskajām pozīcijām? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.

Oktobrī aprit jau divi gadi kopš "Hamās" teroristu grupējuma asiņainā iebrukuma Izraēlā, kam sekojusi ilga un asiņaina karadarbība starp Izraēlas bruņotajiem spēkiem un "Hamās" atbalstītājiem Gazas joslā. Tagad jaunu miera plānu piedāvājis ASV prezidents Donalds Tramps un tas arī pieņemts. Ko šis plāns paredz? Vai miers ir iespējams ilgtermiņā? Vai Izraēlas reakcija uz iebrukumu bijusi samērīga? Kādēļ vairākas Eiropas valstis tagad atzīst Palestīnas valsti? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar analītikas un vadības grupas "Powerhouse Latvia" vecāko pētnieci, Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku-Kovalevsku un vēsturnieku, muzeja "Ebreji Latvijā" direktoru Iļju Ļenski.