Itūnedeļ Latvejis Sabīdryskais medejs oficiali atkluoja Latgolys redakceju Daugovpilī, tok dorbs jau nūtyka ari da šam.

Par sabīdryskuo medeja nūzeimi regionā i par volūdys vaicuojumim sabīdreibys uzrunuošonā, par komercmedeju i pošvaļdeibu informacejis veiduošonu i par medeju telpu kai Daugovpilī, tai Latgolā kūpumā diskutej Latvejis Sabīdryskuo medeja vaļdis lūcekle programu i pakolpuojumu atteisteibys vaicuojumūs Ieva Aile, Baļtejis pietnīciskuos žurnalistikys centra „Re:Baltica” redaktore Sanita Jemberga, laikroksta „Latgales Laiks” žurnaliste Liene Virza i Daugovpiļs dūmis Komunikacejis, turysma i administrativuo atbolsta departamenta vadeituoja Ilga Samarina.

Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys 2026. gods budžetā ījāmumi planavuoti vaira nakai 56 milj. 380 tyukstūšys eiro, tok izdavumi – vaira nakai 72 milj. 800 tyukstūšys eiro. Samazynuots finansiejums kulturys jūmā, kaiduos sferuos vēļ teik taupeits i kur naudys īdalaleits vairuok.

Rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē par jaunū Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys budžetu, par pošvaļdeibys lāmumim amatermuokslys kolektivu vadeituoju atolguojuma vaicuojumā i cytom nūvoda aktualitatem diskutej Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Guntars Skudra (JV/Par/Latgales partija/JKP), Rēzeknis nūvoda dūmis deputate Jelena Stepule (LPV), Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogosta īdzeivuotuoja i aktiva redzīņa paudieja socialajūs medejūs Ina Tuče i Rēzeknis nūvoda Drycānu pogosta īdzeivuotuoja, organizacejis „Maziča” puorstuove Diāna Saksone.

Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda janvarī tyka īcalts par Zemissardzis 3. Latgolys brigadis komanderi. Saruna ar komanderi par Latgolys regiona drūšeibys izaicynuojumim, par Zemissardzis lūmu patriotisma styprynuošonā i planim iz prīšku.

Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda dīnastu Nacionalajūs bruņuotajūs spākūs suocs pyrma vaira nakai 30 godu, dīniejs vairuokuos strukturuos i omotūs, nu 2023. goda bejs štaba viersinīks NATO Sauszemis spāku pavieļnīceibys štabā Turcejā.

„Asu jauns brigadis komanders, bet vacs karaveirs.”

Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štabs ir dislocāts Rēzeknē, bet atbiļdeibys teritoreja aptver vysu Latgolu, i ari Aizkrauklis i Jākubpiļs nūvodu.

„Myusu vaļsti aizsorgoj karaveiri, zemissorgi, zemissorgu atbaļsteituoji i vysi Latgolys piļsūni, kam nav vysleidza, kas nūteik Latgolā i Latvejā,” izsver Suveizda.

Šudiņ (06.02.2026.) Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba sasauce SIA “Austrumlatvejis koncertzāle” daleibnīku uorkuortys sapuļci, kur tyka īvālāta jauna vaļdis lūcekle – “Gora” Muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine. Kod pārnejuo goda 30. decembrī nu “Gora” vadeišonys tyka atstateita Diāna Zirniņa, juos vītā par vaļdis lūcekli īcēle Ivetu Ciprusi. Piec mieneša otkon ir nūtykuse “Gora” vaļdis maiņa.

Kaida byus Latgolys viestnīceibys “Gors” nuokūtne, kai mienesi peic atstateišonys nu omota tū viertej bejušuo ilggadejuo (12 godu) Latgolys viestnīceibys “Gors” vadeituoja Diāna Zirniņa. Saruna ar Diānu Zirniņu par juos pīredzi kulturpolitikā, kulturys pīduovuojumu, sadarbeibu ar lokalajim politikim i jūs ītekmi iz kulturys pīduovuojumu, kai ari par Latgolys kulturys fenomenu.

Jau vairuokys nedelis Latgolā ir leli soltumi. Metereologi soka – tei ir normala zīma, tok ekonomikys ministrys Viktors Valainis (ZZS) ir rūsynuojs sasaukt Vaļsts energetiskuos krīzis centra uorkuortys sēdi, kab dabuotu efektivus rysynuojumus īdzeivuotuoju atbolstam.

Kai pošvaļdeibom vajadzātu paleidzēt īdzeivuotuojim – napīmāruot struopis procentus ci pīlaist atlyktūs moksuojumus, kai i cytus aktualūs vaicuojumus syltumenergejis jūmā Latgolā skaidroj treju pošvaļdeibu syltumražuotuoju puorstuovi – SIA „Daugovpiļs syltumteikli” vaļdis lūcekle Olesja Duškeviča (Oļesja Dušķevica), SIA „Rēzeknis syltumteikli” vaļdis lūceklis Guntars Gogulis i SIA „Ludzys nūvoda sabīdriskī pakolpuojumi” vaļdis lūceklis Juris Vorkalis.

Kaida niu ir sabīdreiba, kurai paleidzeibu snādz Nūdarbynuoteibys Vaļsts agentura, kai pa itim godim ir mainejīs bezdarbnīku profils, kai ari par politiskim i socialekonomiskim vaicuojumim Latgolā saruna ar ilggadejū Nūdarbynuoteibys Vaļsts agenturys Rēzeknis filialis vadeituoju Ināru Ducsalieti, kura itymā omotā nūstruoduojuse 21 godu.

Itamā nedeļā paīt 35 godi, kai Latvejis tauta Reigā izveiduoja barikadis, paradzūt PSRS lojalistu ceņtīņus puorjimt plašsazinis leidzekļus i vaļsts augstuokuos varys īstuodis, kai ari īspiejamū raudzeišonu guozt vaļsts varu. Tūlaik Reigā, kab nūturātu barikadis, beja sabraukuši naatkareibys ceineituoji nu vysys Latvejis, ari nu Latgolys.

Kai barikažu daleibnīki nu Latgolys verās iz procesim myusu dīnuos, deļkam Latvejis ūtrajā leluokajā piļsātā Daugovpilī aizviņ vēļ nav itim nūtykumim veļteitys pīminis vītys, kai ituos viesturyskuos nūtikšonys atspīgeļuotys školu programuos i cik daudz školāni zyna par Atmūdys perioda nūtykumim, par tū itūreiz saruna ar barikažu daleibnīku, zemnīku i muzykantu nu Rēzeknis nūvoda Andri Eriņu, sabīdriskuos organizacejis „1991. gods barikažu daleibnīku Latgolys bīdreiba” vaļdis prīšksādatuoju Stanislavu Gavaru i Daugovpiļs Zynuotņu vydsškolys socialūs zynuotņu i viesturis školuotuoju Indru Vaikuli.

“Gora” vaicuojumu vajag vērtīs drūšeibys kontekstā – tai itūnedeļ LTV raidejumā “Šodienas jautājums” nūruodeja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet vakar piec sasatikšonys ar kulturys ministri Agnesi Lāci (Progresīvie) jau saceja, ka koncertzali vajag puorjimt vaļstei. Latgolys viestnīceiba “Gors” Rēzeknē nav viņ regionalys nūzeimis koncertzale Latgolā, bet ir svareigs latvyskuos i latgaliskuos identitatis centrys vysys vaļsts mārūgā, deļtuo vajag sataiseit taida puorvaļdeibys modeļa, kas vysu lobuok tū nūdrūšynoj i turpynoj atteisteit. Pi vysa vajag jimt vārā Latgolys regiona i vaļsts austrumu pīrūbeža specifika i ari nūteikūšais pasaulī, “deļtuo Latgolys viestnīceibys “Gors” nūzeime nav viņ repertuara izalaseišonā voi finanšu ruodeituojūs. Iz jū juosaver kai nacionaluos identitatis, tai nacionaluos drūšeibys i vaļsts kulturpolitikys kontekstā ilgtermeņā,” nūruodeja Rinkēvičs, tyvuokajā laikā plānuodams ar Ministru prezidenti i vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministru puorrunuot vajadzeiguos darbeibys, kab īsaisteitu vaļsti “Gora” puorvaļdeibā. 

Itamā nedeļā ari kulturys ministre sasatyka ar Rēzeknis piļsātys meru Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Latvijai”/LPV), kab puorrunuotu situaceju, kas izaveiduojuse saisteibā ar koncertzalis darbeibu i puorvaļdeibu, Piec juos ministre sacynuojuse, ka pošvaļdeibys puorstuovim nav izpratnis ni ap tū, kai struodoj kulturys instituceja, ni ari ka kulturys nūtikšonu kvalitate nav mierejama tik pasuokumu apmaklātuoju skaitā. 

Kaids ir kulturys pīduovuojums regionā, cik vīglai voi gryuši kulturys pasuokumu pīduovuotuojim ir pīpiļdeit zālis i kaids ir da šam ir bejs mīdzīņs nu pošvaldeibu iz kulturys īstuožu vadeituojim,  par tū sarunā ar režisoru, niu Latvijas leļu teatra vadeituoju Mārtiņu Eihi, kurais 2020. gadā beja Rēzeknis teatra “Joriks” muokslinīcyskais vadeituojs, bet piečuok itū dorbu pamete, sokūt – deļ cenzurys mīdzīņa. Sarunā pīsadola ari Daugovpiļs kulturvītys “V13” vadeituojs, īprīšk Daugovpiļs kulturys piļs vadeituojs Harijs Vucins i teatra trupys “Kvadrifrons” akters Juoņs Krūņs.

Leitovys i lauksaiminīku nadīnys, pretmobilitatis lykums i komunikaceja ap jū, jaunuokais pošvaldeibys vadeituojs vaļstī, kū par lobuokū itūšaļt izalasejuši leivuonīši, vālātuoju leluo vīnpruoteiba Daugovpilī i rēzeknīšu gribiešona atsagrīzt pi īprīškejūs politiķu, pīlaidis vaļsts nūslāpumam i x stuņdis patvertnis, kurūs vaicuojums par godu vys vēļ aktuals i moz pasakustiejs iz prīšku, latgalīšu īsadūšona dzīšmu svātkūs i Baļtejis Vuorda breiveibys bolva Latvejā, kū itūgod sajiems Daugovpiļs teatra akters Vadims Bogdanovs — ituos i cytys nūtikšonys i procesi ir viņ daži, kas īzeimoj aizvadeitū 2025. godu Latgolā.

Latgolys žurnalisti — Latvejis Radio Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa, Latvejis Televizejis Ziņu dīnasta korespondente Latgolā Dinija Jemeļjanova-Bikovska i Daugovpiļs portala chayka.lv žurnaliste Anna Luīze Ruskule šudiņ Latgolys stuņdē salīk nūzeimeiguokūs punktus itam godam i īzeimej golvonūs vierzīņus jaunajam 2026. godam.

Piec itūgod nūtykušūs pošvaldeibu vieliešonu Augšdaugovys nūvodā īvālāts jauns prīšksādātuojs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija), kura puorstuovātais saroksts dabuoja treis deputatu mandatus nu 15. Ar pīcim deputatim dūmē tyka īvālāta Daugovpiļs nūvoda parteja, nu kurys par prīšksādātuoja pyrmū vītinīku īvālāts Jānis Proms. Dūmē īvālāti ari četri deputati nu “Sarauj, Latgale!” saroksta i treis deputati nu apvīnuotuo saroksta “LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””. Augšdaugovys nūvods ir vīneigais regionā, kura vadeiba par reizi piec vieliešonu paziņuoja par prīšksādātuoju rotaceju voi maiņu par diveji godi.

Rubrikā “Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē  ar Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Vitāliju Aizbaltu (Latgales partija), prīšksādātuoja vītinīku Jāni Promu (Daugavpils novada partija) i dūmis deputatu Alekseju Mackeviču (Sarauj, Latgale!) runuosim kai par politiskū situaceju, tai par školu uzturiešonu, naatjaunuotajim saistūšajim nūsacejumim, uzjiemieju pīsaisti i deļkuo pošvaldeibys vadeiba laikā, kod vaļstī teik īvīsti taupeibys pasuokumi, pacāluse sev olgys.