No tiem laikiem, kad Grobiņa vēl bija Sēburga jeb Jūrpils, nav saglabājušies nami un lietas, bet stāsti par senajiem kuršiem gan ir dzirdami un arī kuršu vikingu laivu atdarinājumi un viņu dzīve populārzinātniskā versijā tiek izspēlēta kopā ar Grobiņas tūristiem. Grobiņas pagātni izzinām kopā ar tūrisma kluba „Oga” valdes priekšsēdētāju Raimondu Reini.

Ciblas novadā 17. gadsimtā celtā muiža, kas vairāk atgādina cietoksni, ne kungu namu reiz piederēja poļu muižniekiem Karņickiem, bet tagad tā tiek dēvēta par Eversmuižu. Skaidrojam, kā šis nams ticis pie tāda nosaukuma, kā te savulaik muižnieki savā starpā ir karojuši un kādi ievērojami Ciblas cilvēki te ir dzīvojuši.

Salacgrīvas muzejā var iepazīt ne tikai nēģu zvejas vēsturi, bet arī iemācīties šajā pusē lietotos zvejniecības terminus. Raidījumā Latvijas pērles skaidrojam, kas ir ķēne, kurķis un kumma, un kā  zutiņus ķer ar puņģi.

Skolēnu burtnīcās rūpīgi uzskaitīti aiz loga redzamie putni, ikdienas darāmie darbi un, protams, dzejoļi. Dzejnieka Ojāra Vācieša darbi, domas, zīmējumi, termosu kolekcija… viņa dzīvokļa gaisotni baudām kopā ar O. Vācieša muzeja vadītāju Ievu Ķīsi. Savukārt arhitekts Pēteris Blūms stāsta par šī nama vēsturi, kas reiz bija smalks viesu nams „Jeruzaleme” un vēlāk nesa Šrēdermuižas vārdu.

Šoreiz pērles meklējam Kuldīgas novadā Padures muižā, kur skotu muižnieka Balfūra ģimenei bija krāsns ar speciālu kafijas sildāmo iedobumu un vēl līdz mūsu dienām saglabājusies tualete ar rozetes formas logu. Savukārt viesojoties Kuldīgas atjaunotajā vecajā rātsnamā skaidrojam, kur turēti cietumnieki un kāpēc rātsnams ir melnā krāsā.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā ir skulptūra, kurai ikviens drīkst pieskarties un paglāstīt lāča ausis. Šajā ēkā ieklausāmies stāstā par Andreja Pumpura dzīves gaitām esot mērnieka amatā, skaitām arī, cik valodās ir tulkots eposs “Lāčplēsis”, kā arī lūkojam slavenās Lielvārdes jostas.

“Gleznoju to, ko redzu. Kāds -isms iznāks, par to nedomāju,” tā ir teicis gleznotājs Ģederts Eliass. Raidījumā stāsts par gleznotāja tuvajām saiknēm ar vecākiem, par dzimtajām „Zīlēnu” mājam, par Eliasa teroristiskajiem gājieniem 1905. gada nemieru laikā, par viņa spilgtajām krāsām un viņa sievietēm...

Kokā celta pērle – tā var teikt par 18. gadsimtā būvēto Ungurmuižu. Pētām fantastiskos gleznojumus uz koka sienām, aplūkojam 20. gadsimta sakumā tapušās fotogrāfijas, kurās atainota Kampenhauzenu un viņu dienestnieku dzīve un ieskatāmies muižas parkā mazītiņā namiņā, ko savulaik cēla Kampenhauzenu bērnu rotaļām.

Viesojamies Ludzas Amatnieku centrā suprātku jeb vakarēšanas istabā, kur iepazīsim latgaļu sadzīves un darba tradīcijas, lūkojam, kā darina peternes jeb auklu vīzes, kā top audumi stellēs un aplūkojam gan arheoloģisko, gan etnogrāfiskos latgaļu tautas tērpus.

Kopā ar Talsu novada muzeja galveno speciālisti vēstures jautājumos Inesi Vemperi Latvijas pērles dodas pastaigā pa deviņu pakalnu pilsētu Talsiem - ielūkojamies katoļu un luterāņu baznīcās, ieklausāmies stāstā, kā tapa skulptūra „Talsu koklētājs” un ko ļaudis pirka Dižmāras tirgū.