Aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie) būs nopietna saruna ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība), kad viņš atgriezīsies no atvaļinājuma.

„Es tā to neatstāšu”, sacīja Siliņa Latvijas Radio, runājot par dronu incidentiem Latgalē. Siliņa uzsvēra, ka aizsardzības nozare saņēmusi milzīgu budžeta daļu, - tā visa dēļ citām nozarēm līdzekļus nepiešķīra vai būtiski samazināja.

Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi šodien, 8. maijā, piedzīvos sezonas pēdējais jauniestudējums – populārzinātnisks mūzikls “Sēnes”. Tā muzikālo kodolu veido Jāņa Šipkēvica un Marta Pujāta radītās dziesmas. Dramaturģiskā materiāla autore ir Ance Muižniece, bet režisore un tērpu māksliniece Pamela Butāne. Iestudējums ir muzikāli un vizuāli ļoti krāšņs, īsts sēņu šovs, kas vienlaikus aicina uz dziļākām pārdomām par dabas un cilvēka ciešo saikni un mijiedarbību. 

Mūzikla galvenie varoņi ir Juris, Inta un Pēteris, viņiem katram ir savas attiecības ar sēnēm. Vienā brīdī viņi nolemj paskatīties uz pasauli no sēņu perspektīvas un izveido krāšņu šovu, iejūtoties dažādu sēņu ādā.

Sēņu šovā sevi izrāda gan jaukās un cienījamās bekas, gan smalkās meža aristokrātes bērzlapes, gan meža dīva gailene, tērpta dīvai cienīgā, koši oranždzeltenā, apspīlētā kleitā ar spēcīgi kruzuļotu augšdaļu.

Mūzikls atklāj sēņu pasaules daudzveidību un krāšņos priekšnesumos sevi prezentē arī porcelāna tintene, mīkstais un pufīgais pūpēdis, suņu sēnes – spīgulītes, kā arī mušmires, tik indīgas un niknas, ka raisa arī reakciju publikā.

Katrai sēnei ir tieši tai raksturīga īpaša balss, raksturs un vizualitāte. To nodrošina visas komandas kopdarbs, jo Jānis Šipkēvics radījis stilistiski daudzveidīgu mūziku, Marts Pujāts - oriģinālus, rotaļīgus dziesmu tekstus, Pamela Butāne – izteiksmīgus tērpus, bet Agate Bankava – kustību partitūru.

Tas viss sevī jāiemieso aktieriem Annai Klišānei, Agrim Nātrem un Kristam Jēkabsonam, kuri uzsver vokālās pedagoģes Unas Stades īpašo lomu darba procesā.

Izrādes režisore Pamela Butāne un dramaturģe Ance Muižniece uzskata, ka sēnes ir lielisks temats izrādei, jo tās ir ne vien daudzveidīgas un intriģējošas, bet arī nodrošina vitālus dzīvības procesus uz zemes, un atgādina, ka viss pasaulē ir saistīts, un mēs, cilvēki, esam daļa no vienota tīkla, kurā katram ir nozīme.

Viņa ir drosmīga un ļoti pārdomāti pārkāpj noteikumus, meklējot savu ceļu uz panākumiem. Raidījumā Monopols viesos dziedātāja un dziesmu autore Marta Grigale.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit „zupa”, itai lobuok – virīņs, vyrumeņš.

Četri jaunieši – Sofija Berga, Kārlis Šadris, Jānis Edgars Štrauss un Gustavs Šķenders - izdevuši jaunu digitālo laikrakstu "Krējums", kas piedāvā savas paaudzes perspektīvu uz Latvijas attīstību un izredzēm.

Lai gan Sofija Berlīnē studē grafisko dizainu un Gustavs apgūst reklāmu Nīderlandē, savukārt Kārlis un Jānis dzīvo Latvijā un nesen absolvējuši Rīgas Ekonomikas augstskolu, visus četrus vieno vēlme "sapurināt" latviešus un atgādināt, ka sabiedrības "krējumu" veidojam mēs paši – galvenais ir "nenolikt karoti".

Tādēļ pirmā izdevuma nosaukums ir "Nenoliec karoti", un tajā apkopoti trīs raksti:

Gustavs dalās pieredzē par to, kā studenta dzīve Nīderlandē stiprinājusi viņa latvisko pašapziņu; laikraksta finanšu vadītājs Jānis analizē Latvijas kapitāla tirgu un skaidro, kāpēc valsts uzņēmumi tajā joprojām ir maz pārstāvēti; savukārt Kārlis apgalvo, ka Latvijas patiesais skaistums meklējams tās nepilnībās.

Par to, kāpēc laikrakstu sauc tieši šādi, laikraksta redaktors Kārlis Šadris stāsta: “Krējuma” nosaukuma vēsture ir tāda, ka pavadīju pirmo šī mācību gada semestri Valensijā, un ceturtā mūsu kolektīva biedre Sofija [Berga] bija pie manis ciemos. Es viņai vēl nebiju izstāstījis ideju par laikrakstu, jo tā vēl bija ļoti līdz galam neizdomāta ideja. Mēs gājām cauri skaistai vietai, ko sauc Rusafa - tas ir rajons, kas būtu kaut kas starp Kluso centru un Grīziņkalnu, ja tas būtu Rīgā. Tur bija veikals, kurā bija diezgan liela ballīte. Sofija paskatījās un teica: “Viss sabiedrības krējums atnācis.” Man nepatīk ideja par to, ka sabiedrības krējums ir sabiedrībā nozīmīgie vai stilīgie vai kaut kādi tādi cilvēki. Tad pārvirzījos uz otru vārdu, kas ir “krējums”, un sapratu, ka

krējums īstenībā ir ļoti svarīga daļa no Latvijas - es redaktora slejā mēģināju to pielīdzināt saspēles vadītājam.

Ja redzi vārdu “krējums”, uzreiz to asociē ar kaut ko, vai tā būtu mājās gatavota biešu zupa vai kas tamlīdzīgs, bet mums bija doma ne tikai par to, ka tas ir kaut kas ļoti latvisks, bet arī kaut kas mūsu identitāti veidojošs, ka mēs varam paši noteikt, kas ir tas sabiedrības krējums, un tā arī mēs rakstām, ka sabiedrības krējums esam mēs visi.

Kā dzima ideja par to, ka ir nepieciešams izdevums, kurā jūs gribat dalīties ar savu viedokli un zināšanām?

Gustavs Šķenders: Es jau ilgi vēlējos rakstīt. Mēs ar Kārli iepazināmies 2024. gada beigās, 2025. gada sākumā. Pagājušā gada rudenī, kad Kārlis bija Valensijā, viņš man uzrakstīja un teica, ka grib veidot kaut ko kopīgu. Tajā brīdī tas vēl nebija īsti laikraksts vai žurnāls, tas vienkārši bija kaut kas kopīgs, caur ko mēs varētu pasniegt latviešu jauniešu kopābūšanas sajūtu. Sākumā tas bija vairāk par sajūtām un kā to noķert, un kā to pasniegt tālāk, un tad vēlāk tas viss izveidojās, un patiesībā ļoti veidojās.

No sākuma tas tiešām bija “ko tas nozīmē - būt jaunietim”, bet beigās tas pārtapa par visu to krējuma būšanu, ka tas vairs nav tikai “ko tas nozīmē - būt jaunietim”, bet “ko tas nozīmē - būt latvietim” - jaunam, vecam, kaut kur pasaulē, bet tiešām vairāk latvietim.

Par kopības sajūtu ir patīkami dzirdēt, jo jums noteikti ir zināms vidējās un vecākās paaudzes stereotips, ka “tie jaunie, tie jau tikai ekrānos un cits ar citu vispār nemaz neko”. Ko jūs atbildat uz šādiem stereotipiem?

Jānis Edgars Štrauss: Tas patiesībā atgādina Gustava minēto. Gribēju piebalsot, kā es pievienojos - mēs ar Kārli bijām izgājuši pusdienās, abi bijām praksē, viņš tieši lidoja prom uz Valensiju un stāstīja par ideju veidot laikrakstu, kas parādīs, ka foršas un jaudīgas lietas notiek tieši no jauniešu puses. Kaut kādā mērā es piekritu piedalīties, jo jutu diezgan spēcīgas emocijas tieši par vecuma diskrimināciju no abām pusēm -

jaunieši domā, ka vecākās paaudzes pārstāvji nesaprot viņus, un tas strādā arī uz otru pusi, bet man kaut kā nešķiet, ka tā ir realitāte.

Mēs visi esam cilvēki, mēs visi esam latvieši, un tāpēc es gribēju tieši par to parunāt. Tā būtu platforma, kurā es varētu izteikt arī savu balsi un parādīt citām paaudzēm - hei, jaunieši nāk ar sparu, mums ir, ko teikt, ieklausāmies, sadarbojamies, jo tikai sadarbojoties kopā mēs varēsim uzbūvēt kaut ko lielāku par mums pašiem.

Latvijas gaisa telpā šorīt ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi no tiem. Pēc aizvadītās nakts incidentiem Latvijas austrumu pierobežā arvien vairāk izskan jautājumi par valsts spēju reaģēt uz bezpilota lidaparātu draudiem un savlaicīgi brīdināt iedzīvotājus. Rēzeknē viens no droniem nokrita naftas produktu glabātuvē, izraisot sprādzienu, kuru naktī dzirdējuši arī vietējie iedzīvotāji.

LSM korespondente Latgalē Anna Luīze Ruskule sekoja līdz amatpersonu preses konferencei Rēzeknē.

--

Bruņotie spēki dronus, kas ielidoja šorīt Latvijas austrumu novados, nav redzējuši tuvojamies, un tie pamanīti novēloti. Tā šodien raidījumā „Krustpunktā” atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem, savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās vienotības” apliecināja, ka ir paveicies, ka naftas produktu rezervuāri, pie kuriem nokrita viens no droniem, bijuši tukši.

--

Dronu eksperti skaidro, kāpēc bezpilota lidaparāti nomaldās no ceļa un ko mēs varam mācīties pēc notikušā

Bezpilota lidaparāti, kas šonakt iemaldījās Latvijas gaisa telpā, netika notriekti drošības apsvērumu dēļ. Kārtējais dronu incidents pie Latvijas robežas liek uzdot jautājumu par valsts gatavību operatīvi reaģēt uz šādiem notikumiem. Turklāt turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, šādu gadījumu būs arvien vairāk, uzskata eksperti. Kāpēc droni var iemaldīties Latvijas gaisa telpā, un ko mēs varam ar to darīt?

--

Latvijai ir steidzami jāmodernizē aizsardzība uz Austrumu robežas, it īpaši pretdronu spējas. Tā uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no “Jaunās Vienotības”.

--

Incidentu ar Latvijas gaisa telpā ielidojošiem droniem šodien pārrunāja arī valdības Krīzes vadības sēdē. Galvenie secinājumi – ir jāturpina strādāt pie dažādu algoritmu un rīcības plānu pilnveidošanas – gan dienestiem, gan vietvarām, gan arī izglītojot iedzīvotājus.

--

Viedokli izsaka politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Šī Kur kritiķiem nav vietas epizode aplūko darbus, kuri izvēlējušies galēji pretējas stratēģijas ievērojamu sieviešu dzīvju attēlošanās. Režisores Kristīnes Želves filma “Mildas istaba” izmanto sev raksturīgos dokumentārā un spēles kino hibrīdformas risinājumus, lai vēstītu par latviešu pirmās filozofijas doktores Mildas Palēvičas dzīvi. Režisora Deivida Frenkela atgriešanās pie divtūkstošo kulta darba “Sātans Pradas brunčos” savukārt ļauj apvienoties leģendāram aktieru sastāvam (Anna Hetaveja, Emīlija Blanta, Merila Strīpa, Stenlijs Tuči), taču uzdod jautājumus par jebkāda veida attiecībām ar realitāti.

Lai arī darbs iezīmē ko vairāk kā hronoloģisku laika plūdumu, epizodē spriežam, ka tās vizuālā valoda un koncepcija jau ir kaut kur redzēta un zināma – pieminot, kaut vai postmodernistus Dereku Džārmenu un Pīteru Grīneveju, kuri to pašu darīja pirms 20, 30 gadiem. Galu galā spriežam – vai, mēģinot filmu veidot pēc konkrētiem estētiskajiem principiem un padarīt tēlus par arhetipiem, kadrs nav palicis pārāk nabadzīgs, un aizkadrā nav atstāts pārāk daudz skatītājam būtiskā.

Savukārt Deivida Frenkela "Sātans pradas brunčos 2" tapšanas iemels, šķiet, ir miglā tīts (ja neskaita banālo – 20 gadu jubileju), taču filma piedāvā skatītājiem daudz no tā, kas pirmo franšizes daļu padarīja par kulta filmu – lielisku aktieru ansambli, brīnišķīgus tērpus un redakcijas dzīves aizkulises. Tik jautājums – cik patiesa ir bijusi vēlme fiksēt modes industrijas pārmaiņas un cik – radīt iespējami daudz ienākumu?

Filma negaidīti komentē mediju vidi, žurnālistikas nozīmi iepretim sociālo tīklu klikšķu kultūrai, kā arī komentē ātrās un augstās modes ciniskās attiecības, sieviešu koleģialitāti un daudz ko citu, atbalsojot 80. gados populāro darba meiteņu tēlu trajektoriju (piemēram, “No deviņiem līdz pieciem” (9 to 5, 1980) ar Dolliju Pārtoni).

Epizodē pārspriedīsim filmas attiecības ar kulta seriālu "Sekss un lielpilsēta" un to, cik iederīgas ir labticīgas kapitālistu fantāzijas kinematogrāfā un to, kā šīs filmas vājās mīlas līnijas, iespējams, pastiprina tās galvenos vēstījumus.

Līdz ar dažādu sociālo mediju un tematisko vietņu uzplaukumu, cilvēkiem ir arvien plašākas iespējas aptvert un noskaidrot savu patieso izcelsmi. Mainoties arī izpratnei par adopcijas noslēpumu, tagad arī pieaugušā vecumā cilvēkiem parādās interese noskaidrot, kas ir viņa īstie vecāki un kāds ir paša stāsts? Kāpēc tas vajadzīgs? Un kā šādus meklējumus veikt?

Ģimenes studijā sarunājas Geni kuratore Latvijā, dzimtu izpētes entuziaste, "Facebook" grupas "Dzimtas detektīvs" izveidotāja un administratore Linda Sirsniņa un sistēmiskā un ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece.

Ierakstā uzklausām Unas Oļševskas stāstu, kas savulaik atradusi mammu un trīs māsas, šobrīd vada "Facebook" grupu "Adoptēti Latvijā", kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.

Šorīt, 7. maijā, Latvijas gaisa telpā ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti. Bija izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums un iedarbināta šūnu apraide. Tāpēc Krustpunktā runājam par civilo aizsardzību, secinājumiem un mācībām, kas veicamas pēc šīs nakts notikumiem Latgalē.

Analizē Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, SIA "NEWT21" valdes priekšsēdērājs Jānis Garisons un Valsts ugunsdzšības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.

Sazināmies ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski un izglītības un zinātnes ministri Daci Malbārdi.